Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.

Piegāžu ķēžu un izejvielu pieejamības izaicinājumi pasaulē tiešā veidā ietekmē ārvalstu ražotājus un neizbēgami iedzīvotājus Latvijā. Lai dzīves kvalitātei un dzīvībai vitāli svarīgie medikamenti būtu pieejami gan miera laikos, gan x stundā, ir nepieciešama labāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni un ražotājiem.

Izvēloties vietējo, ieguvums iedzīvotāju un valsts veselībai

Ja skatāmies uz farmācijas nozari kopumā, Latvijai patiešām ir, ar ko lepoties. Esam vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir tik stipra un konkurētspējīga farmācijas industrija. Taču, salīdzinot ar līdzīga līmeņa un struktūras uzņēmumiem Eiropas valstīs, kur vietējo ražotāju tirgus daļa veido vairāk nekā 40% no visu zāļu klāsta, Latvijā tie ir tikai ap 5%. Protams, slimības visās Eiropas valstīs ir daudzmaz vienādas, arī medikamenti to ārstēšanai ir līdzīgi, un nav brīnums, ka katras kaites ārstēšanai aptiekā pieejama plaša preparātu izvēle. Taču, kā visās nozarēs, arī farmācijā būtu vērtīgāk atbalstīt vietējos ražotājus, kas radītu būtisku pienesumu valsts ekonomikai.

Kāpēc joprojām lūkojamies ārvalstu medikamentu virzienā? Vienas atbildes nav. Iespējams, tas saistīts ar vēsturiski iesakņojošos pārliecību, ka ārvalstu ir labāks par vietējo, ko dažās jomās joprojām var novērot. Proti, Baltijā unikālā farmācijas industrija Latvijā izveidojās padomju gados, kad Rietumos ražotās zāles bija deficīts un radās iespaids, ka tieši tās ir vislabākās, jo visi tās gribēja.

Tagad vietējais piedāvājums ir krietni plašāks, un arī pēc drošības, kvalitātes un efektivitātes rādītājiem Latvijā ražotie medikamenti ir līdzvērtīgi rietumvalstu alternatīvām. Ārstiem un iedzīvotājiem izvēloties vietējo, būtu ieguvums gan iedzīvotāju, gan valsts veselībai. Vēl vairāk – paplašinot vietējo zāļu īpatsvaru, farmācijas industrijai ir potenciāls kļūt par vienu no Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem.

Vietējo zāļu tirgus audzēšana ir arī nacionālās drošības jautājums, lai stundā x, pārtrūkstot piegādes ķēdēm, sabiedrība nepaliktu bez dzīvībai svarīgiem medikamentiem. Veselības sistēmas noturība krīzes apstākļos būs atkarīga ne tikai no Latvijā ražotām zālēm un elastīgiem vietējiem ražotājiem, kas spēj nodrošināt valsts “pasūtījumu”, bet arī no stratēģiskajām zāļu rezervēm, kuru sistēma vēl ir jāveido Latvijā, valstij konstruktīvi sadarbojoties ar Latvijas privātajiem farmācijas uzņēmumiem.

Zinātniskā bāze – izcila, bet jāveicina sadarbība

Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas priekšrocība ir izcilā zinātne. Mums ir Organiskās sintēzes institūts, Biomedicīnisko pētījumu centrs, RSU, LU, RTU, augstvērtīga zinātniskā bāze ar bagātīgām tradīcijām. Farmācijas uzņēmumi Latvijā nemitīgi strādā pie produktu protfeļa paplašināšanas, nepārtraukti pētot, kādas ir tendences un vajadzības, kādi būs nākotnes medikamenti. Norit darbs arī pie oriģinālzāļu izstrādes, kas farmācijā ir augstākais līmenis.

Šobrīd gan nepietiek finansiālās kapacitātes, lai radītu oriģinālpreparātus, jo tie ir apjomīgi un dārgi pētījumi, bet mēs varam attīstīt idejas, meklēt sadarbības partnerus un kopā novest ieceres līdz rezultātam. Farmācija ir nozare ar milzīgu pievienoto vērtību, ko apliecina arī dažādi Ekonomikas ministrijas rādītāji, un varam lepoties, ka šāda nozare Latvijā attīstās pat apstākļos ar nepietiekamu valsts atbalstu.

Vienlaikus speciālistu klāsts ir ierobežots, jo zāļu ražotāju ir daudz un pieprasījums – attiecīgi liels. Speciālistu pārvilināšana no konkurentiem nav labs risinājums, jo, ja uz brīdi viens iegūst, pārējie zaudē, un agrāk vai vēlāk nozarē sākas problēmas. Ir bijuši gadījumi, kad vadošie uzņēmumi intensīvi pārpērk viens otra speciālistus, taču tas nav labākais ceļš attīstībai. Tāpēc ir svarīgi pašiem apmācīt noteikta līmeņa speciālistus.

Piemēram, Olainfarm to risina, piedāvājot prakses vietas, stipendijas, sadarbojoties ar augstskolām, kas savukārt atsevišķos posmos palīdz produktu izstrādē. Latvietim vienmēr ir bijis grūti atzīt, ka pats kaut ko neprot, un meklēt palīdzību. Stipri sadarbības partneri ir tas, kas nozarei nepieciešams, jo tas dod iespēju mācīties un sasniegt daudz labākus rezultātus. Spēja pārkāpt savam lepnumam un piesaistīt partnerus, kuri noteiktos izstrādes posmos ir tikuši tālāk uz priekšu, dotu iespēju vismaz daļēji kompensēt nišas speciālistu trūkumu.

Ko farmācijas nozarei māca Covid-19 krīze?

Farmācija gan Latvijā, gan citviet pasaulē ir viena no visstingrāk regulētajām jomām ar ļoti augstām prasībām un bezgalīgiem likumiem, noteikumiem un regulām. Ja pirms 10 gadiem reģistrēti medikamenti šodien Eiropā būtu jāreģistrē no jauna, tas nebūtu izdarāms bez papildu pētījumiem un pierādījumiem. Tomēr arī jauniem spēlētājiem vieta tirgū atrodas, it īpaši, ja tie spēj piedāvāt kaut ko visiem vajadzīgu un konkurētspējīgu.

Covid-19 krīze parādīja, ka apstākļi var mainīties ārkārtīgi strauji, tāpēc zinātniekiem un ražotājiem ir jāspēj operatīvi reaģēt, lai piedāvātu jaunus medikamentus ļoti lielam cilvēku skaitam. Un, kas vēl būtiskāk, pacietīgi jāaudzē medicīnas speciālistu un sabiedrības uzticēšanās.

Daudzi apšaubīja Covid-19 vakcīnu uzticamību, jo tās tika izstrādātas ļoti īsā termiņā un reģistrētas lielā tempā, šķietami bez pietiekamas pierādījumu bāzes. Farmācijas nozare saskārās ar milzu pieprasījumu no vienas puses un lielu sabiedrības neuzticēšanos – no otras, un tas bija loģiski un saprotami, jo cilvēkiem nevar pārmest, ka viņi neuzticas tam, ko nepazīst.

Ja pacients neatrod atbildes uz saviem jautājumiem pie speciālistiem, viņš tās meklē pats. Taču mūsdienās ir ļoti daudz informācijas, un tās atziņas, ko pacients atrod un izvēlas pats, vairs nav atkarīgas no nozares speciālistiem. Starptautiskajā arēnā tik strauji un dramatiski ierodoties Covid-19, tieši tā bija lielākā kļūda – nepietiekama sabiedrības informēšana. Tas māca, ka ir jāstiprina uzticēšanās ne tikai starp ārstu un pacientu, bet arī starp nozares speciālistiem, lai kopā veidotu plaukstošu nozari un paplašinātu vietējo tirgu, kur savu nišu atrast daudziem lieliskiem produktiem.

* AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

13

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

FotoInteresantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši!  Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lasīt visu...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot notici tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...