Mazi jautājumi par t.s. "Vienotības" t.s. "ētikas" komisiju
Jānis Varakļānis18.06.2012.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Vai būdams valsts iestādes - Rīgas Valsts Tehnikuma - direktora vietnieks un iepirkumu komisijas Vienotības "ētikas" komisijas loceklis Jānis Avotiņš bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MJAJ" (reģistrācijas numurs 5003683711) direktors?
Vai Valsts kontroles 2009. gada 29. aprīļa ziņojumā Nr.5.1-2-37/2008 (http://www.lrvk.gov.lv/upload/zinojums_IZM_29042009.pdf) izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāram ir konstatēts (41.lpp), ka Rīgas Valsts tehnikums noslēdza līgumu ar SIA "MJAJ" par "sviestmaizi" - LVL 1 par kvadrātmetru mēnesī Rēznas ielā 10c un Rīgas centrā - pretim Saeimai - Kr. Valdemāra ielā 1c?
Vai taisnība, ka Jānis Avotiņš ir darījumu ar CO2 kvotām veicošās akciju sabiedrības "INVEKS" padomes loceklis un ir izmantojis Dzintara Zaķa sakarus kā Tautsaimniecības, vides un reģionālās attīstības komisijas ietekmīgam deputātam, lai ietekmētu institūciju sadarbību ar akciju sabiedrību "INVEKS"?
Vai taisnība, ka Jānis Avotiņš izmantoja Rīgas Valsts tehnikuma direktora vietnieka amatu, lai valsts iestādē, izmantojot valsts datorus, izveidotu savu informācijas tehnoloģiju kompāniju "Nihol.EU" (konta nr.LV67HABA0551030321981) kopā ar uzbeku akciju sabiedrību "NIHOL-KOMTEX", kura ieguvusi valsts iestādes - Rīgas Stradiņa universitātes pasūtījumu?
Vai taisnība, ka par dažādām dīvainībām Rīgas Valsts tehnikuma iepirkumos Jāni Avotiņu atlaida no RVT?
Vai Jānis Avotiņš tagad ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas padomnieks, faktiski nekad neatrodoties RPIVA telpās, bet vienalga stundu tarifikācijas tabelēs tiek uzrādīta astoņu stundu darba diena un attiecīga alga? Vai taisnība, ka tur Jānis Avotiņš iekārtots pēc kādreizējās "Vienotības" ētikas komisijas vadītājas Inas Druvietes ieteikuma?
Vai taisnība, ka vēl 2012. gadā Jānis Avotiņš, centās kļūt par Rīgas Valsts tehnikuma direktoru, izdarot "Vienotības" sakarus un spiedienu uz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru ar kādreizējās "Vienotības" ētikas komisijas vadītājas Inas Druvietes atbalstu un to, ka cita "ētikas" komisijas locekļa - Ulda Martinsona - dēls Elmārs Martinsons bija Juridiskā departamenta direktors un RVT konkursa komisijas loceklis?
Kā Jānis Avotiņš var paskaidrot 2011. gadā veikto aizdevumu juridiskai personai un aizdevuma atmaksu (LVL 11500), kas pēc būtības ir dvīnis ar Zaķa "darījumiem" - fiziskas personas saistību iekļaušana juridiskas personas bilancē?
Vai tiesa, ka vienlaikus Jānis Avotiņš ir Dobeles novada deputāts?
Sīkumi, protams, bet vai šāds cilvēks var saukt sevi par ētisku?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
