Iesaki rakstu: 
Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Tad nu varat iedomāties manu neizpratni, kad šodien pēkšņi steidzamība vairs nenozīmē “steidzami”, ka komisija pirmajā lasījumā skatīs trīs visai tehniskus priekšlikumus tikai rīt, kas nozīmē, ka Saeima līdz balsojumam tiks labākajā gadījumā nākamnedēļ vai pat aiznākamnedēļ. Jo nākamnedēļ Saeima sāk skatīt nākamā gada budžetu.
Uz šodienas sēdi biju sagatavojis priekšlikumu, kas noteiktu atbildību tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbību veic sabiedriskās telpās un demonstrē klaji nihilistisku attieksmi pret Ministru kabineta noteiktajām prasībām par sejas masku, distances un/vai barjeru izvietošanu epidemioloģiskās situācijas normalizēšanai. Ņemot vērā, ka plānots noteikt atbildību fiziskām personām par šo pašu MK noteikumu neievērošanu, tā ieviešot prevencijas mehānismu, būtu nesamērīgi, ja ar tādu pašu attieksmi mēs nevērstos pret juridiskām personām, kurām arīdzan noteikti pienākumi, bet ar kuru izpildi daļai iet visai vāji.
Atkāpei — ņemot vērā, ka COVID-19 pandēmijas laikā paralēli plosās dezinformācijas infodēmija, precizēšu pāris lietas par maskām.
Pandēmijas sākumā medicīnas ekspertiem visā pasaulē akūti trūka informācijas par SARS-CoV-2 vīrusu un tā izplatīšanās ceļiem. Daudzas pasaules valstis saskārās ar akūtu individuālo aizsardzības līdzekļu deficītu. Trūka pietiekami stingru un pārliecinošu rekomendāciju sabiedrības veselības pasargāšanai.
Ir pagājis laiks, un, apkopojot pasaules pieredzi un pētījumos uzrādīto, absolūtā vairākuma konsensus ir, ka masku lietošana sabiedriskās vietās kopā ar citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem kā fiziskā distancēšanās un roku mazgāšana palīdz pasargāt sabiedrības veselību.
Bet tas strādā tikai tad, ja to dara un ievēro visi.
Mēs pandēmijas sākuma posmu pārvarējām vairāku faktoru dēļ, no kuriem īpaši jāizceļ sabiedrības disciplinētība sarežģītos apstākļos un mūsu spēja mācīties no citu valstu pieredzes. Būtu nepiedodami vieglprātīgi to nedarīt tagad.
Jāsaprot, ka maskas vilkšana nav ierobežojums vai sods — tas ir mērķtiecīgs pasākums vīrusa izplatības mazināšanai, lai nebūtu jāievieš papildu ierobežojumi kā vispārēja karantīna. Masku mēs uzvelkam, lai neinficētu citus, un maskas jāvelk tad, kad ir plaša vīrusa izplatība un esam tuvu viens pie otra. Tā diemžēl šobrīd ir Latvijas situācija.
Tiem, kuri saka — individuālā atbildība, tie, kas slimi, lai velk maskas, es tikai atgādināšu pat ne par asimptomātiskajiem Covid slimniekiem, bet gan par to, ka 2–3 dienas pirms jebkādu simptomu parādīšanās cilvēks, kurš inficējies ar Covid, jau ir “lipīgs” un var, pats neapzinoties, šo vīrusu nodot tālāk citiem. Tādēļ maskas ir vajadzīgas, bez atrunas par to, ka ir elpceļu saslimšanas simptomi. Tādos gadījumos vispār būtu jāpaliek mājās.
Neesmu sodu piekritējs, un ne velti sākotnēji nekādi sodi netika noteikti, bet šobrīd publiskās telpās redzam, ka ir cilvēku grupa, kuri neuzskata, ka noteikumi attiecas arī uz viņiem un demonstratīvi maskas nevelk. Individuālā “opozīcija” šajā jautājumā nav vienkārši pašriska jautājums — nevelkot masku, risks rodas apkārtējiem. Sods attiecīgi ir preventīvs mehānisms, lai atturētu cilvēkus no noteikumu pārkāpšanas.
Esošā situācija liecina, ka uz atbildīgāko komersantu un iedzīvotāju pleciem gulstas bezatbildīgākās sabiedrības daļas rīcība. Ir uzņēmumi, kas ne vien neuzskata par vajadzīgu uzraudzīt noteikumu ievērošanu savās telpās, bet kas arī atļaujas ironizēt, kad uzņēmuma vadību par problēmu uzrunā iedzīvotājs.
Pirms pāris dienām saņēmu zvanu no Slovākijas vēstnieka. Viņš aicināja nevilcināties, nepieļaut to pašu kļūdu, kuru diemžēl pieļāvusi Slovākija, neuzliekot atbildību komersantiem uzraudzīt masku “disciplīnu” — tas novedis pie “sprādzienveidīga” slimības uzliesmojuma un noteikta 1600 eiro soda par maskas nevilkšanu.
Krīzes apstākļos, kad akūti vajadzīga savstarpēja saliedētība un sadarbība no visas sabiedrības puses, arī no mazumtirdzniecības nozares un jo īpaši lielajām veikalu ķēdēm gaidām atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem un klientiem. Kā liecina pavasara pieredze, ir iespējas kontrolēt noteikumu ievērošanu savās telpās. Ja mazumtirdzniecības veikals ir sociāli atbildīgs, tad varbūt nevajadzētu ielaist cilvēkus veikalos, ja viņiem nav noteikumos noteikto sejas masku. Ir vietas, kas jau ieviesušas praksi — pie durvīm apsardze uzrauga, vai tiem, kas vēlas ienākt, maska ir uzvilkta un, ja nav uzvilkta un nav arī līdzi, apsargi izsniedz vienreizlietojamās maskas. Šobrīd higiēniskās maskas nav deficīta prece, un tas arī ir risinājums, ko iespējams viegli īstenot.
Šāda prakse darbojas lielā daļā Eiropas valstu, jo diemžēl citādi acīmredzot šobrīd īsti neizdodas. Daudzviet ārvalstīs veikala ieeju kontrolē apsardze, kas neielaiž bez maskām. Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, arī Ņujorkā par masku nevilkšanu un atsevišķi par šīs normas ievērošanas neuzraudzīšanu savās komerctelpās ir noteikti visai lieli sodi. Aicinu atbalstīt, lai varam “savākties” uz nepieciešamo laiku un, cerams, ierobežot vīrusa izplatību un nenonākt kritiskā situācijā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
