Mārtiņa Bičevska un kompanjonu shēmas “Valsts nekustamajos īpašumos”
Pietiek lasītājs10.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
14. jūnijā tika izsludināts konkurss uz piektā vērtīgākā valsts uzņēmuma – “Valsts nekustamie īpašumi“ (VNĪ) valdes priekšsēdētāja amatu. Tika nozīmēta “autoritatīva” nominācijas komisija ar padomes priekšsēdētāju (nesen atlaistās “Latvenergo” padomes loceklis) Mārtiņu Bičevski priekšgalā, padomes locekļiem Intu Komisāri un Ansi Grasmani, Dzintru Gasūni no “Pārresoru koordinācijas centra” kā arī nu jau bēdīgi slavenās (~1,6 mlj EUR izkrāpšana viltus komandējumiem) “Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras” (LTRK) padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski.
Kā pieteikumu iesniegšanas datums tika minēts 12.jūlijs. 15. jūlijā M.Bičevskis ar patiesu lepnumu ziņoja par milzīgo interesi par konkursu un iesniegtajām 38 augsti profesionālajām kandidatūrām.
Apstāsimies pie prasībām kandidātiem, kas alka šo valstiski svarīgo amatu. Jau iedziļinoties prasībās, jūtama tendence mākslīgi ierobežot pretendentu loku. Piemēram:
Pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadu pieredze vairāku struktūrvienību vadībā lielā, uz pakalpojumu sniegšanu orientētā uzņēmumā B2B segmentā (uzņēmuma apgrozījums >10 milj., uzņēmumā strādājošo darbinieku skaits >100, padotības darbinieku skaits vismaz 30).
Ar šādu prasību atkrīt visi pieredzējušie vadītāji, kas vadījuši uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus, piemēram, iedzīvotājiem vai privātpersonām, jo B2B nozīmē “business to business”. Arī prasība pēc 30 padotības darbiniekiem, iepazīstoties ar VNĪ struktūru mājas lapā, liekas neadekvāta – jāvada valde no 3 locekļiem (pašu ieskaitot), sekretāre, PR.
Zināšanas finanšu vadības jautājumos.
Lielajos uzņēmumos (VNĪ tāds noteikti ir) par finansēm atbild atsevišķs valdes loceklis (CFO). VNĪ par šo jautājumu līdz 12. augustam atbildēja aizgājusī valdes locekle Līga Ērmane.
Angļu valodas zināšanas (C1 līmenis) un valsts valodas zināšanas (C1 līmenis).
Angļu valodas C1 līmenis ir pirmais līmenis pēc C2 (dzimtā valoda), kas nozīmē – emigrācijas latviešu izcelsmes kandidāts vai tāds, kas ilgus gadus pavadījis ārzemēs.
Jocīgi, ka netiek prasītās nekādas zināšanas un pieredze darbā valsts sektorā, kas tomēr ir specifiska lieta.
Tātad no 12. jūlija nominācijas komisija kopā ar personāla atlases kompāniju jau vairāk nekā 3 mēnešus vērtē šos 38 kandidātus un nespēj pieņemt lēmumu? Vai varbūt tomēr iemesls slēpjas šajās prasībās pretendentam, padomes un nominācijas komisijas vai izvēlēto kandidātu personālijās vai tomēr LTRK ES naudas izkrāpšanas skandālā?
Runā, ka pēdējos mēnešus M.Bičevskis klīst pa Finanšu ministrijas gaiteņiem, augstu amatpersonu kabinetiem un piesakās vizītēs pie visa līmeņa lēmējiem un pelēkajiem lēmējiem kāda jauka, neliela un runīga kunga pavadībā, kas esot neviens cits kā M.Bičevska izlolotais valdes priekšsēdētāja kandidāts Renārs Griškevics.
Papētot publikācijas par šo kungu, kurš nav slēpis informāciju par savu dzīves gājumu un pat sniedzis intervijas (https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/laci-kalnos-lidmasinas-un-cements-14017256, atrodam gan izskaidrojumu B@B pieredzes prasībai (Ungārijas “Cemeks”), virs 30 padotības struktūrvienībām (Ungārijas “Cemeks”), gan pieredzi finanšu jautājumos (airBaltic finanšu kontrolieris), gan iemeslu angļu valodas zināšanām (laivu gids un oberis ASV). Nav ne mazākās pieredzes valsts sektorā!
Top skaidra arī LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska atrašanās nominācijas komisijā – pretendents Renārs Griškevics ir LTRK amatpersona - rūpniecības padomes loceklis.
Viss saliekas un it kā ir jauki, tikai nav saprotams, kāpēc lēmēji nepiekrīt lieliskajai M.Bičevska izvēlei un valsts lielākais īpašumu pārvaldnieks un apsaimniekotājs (VNĪ) jau vairāk nekā 6 mēnešus strādā bez valdes priekšsēdētāja – vai iemesli ir:
- LTRK skandāls un iespēja, ka arī R.Griškevica k-gs ir braucis viltus biznesa braucienos (iespējama apsūdzība krimināllietā),
- LR Finanšu ministrijā kāds tomēr ir pamanījis negodīgo atlasi un konkursa virzīšanu R.Griškevica virzienā,
- R.Griškevics ir no 2016. gada gandrīz 3 gadus vadījis “Cemex Russia” - iespējamas problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam,
- vai tomēr kandidāts un, iespējams, vēl kāds no iepriekš minētajiem, ir pakļauts potenciāliem reputācijas (un ne tikai) riskiem?
Ja beidzot Latvijā esam pieķērušies iepirkumu un karteļu jautājumiem, vai beidzot nevajadzētu sākt analizēt augstu valsts amatpersonu atlases konkursus? Negodīgi atlasītas amatpersonas aiz pateicības saviem virzītājiem ir ar augstu ietekmējamības un korumpējamības risku!
Iespējams jālūdz Bičevska k-gam arī pārējos pretendentus noprezentēt tautai, kuras īpašumus viņš apsaimnieko vai, pareizāk, pa kuriem saimnieko!
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
