Mārtiņa Bičevska un kompanjonu shēmas “Valsts nekustamajos īpašumos”
Pietiek lasītājs10.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
14. jūnijā tika izsludināts konkurss uz piektā vērtīgākā valsts uzņēmuma – “Valsts nekustamie īpašumi“ (VNĪ) valdes priekšsēdētāja amatu. Tika nozīmēta “autoritatīva” nominācijas komisija ar padomes priekšsēdētāju (nesen atlaistās “Latvenergo” padomes loceklis) Mārtiņu Bičevski priekšgalā, padomes locekļiem Intu Komisāri un Ansi Grasmani, Dzintru Gasūni no “Pārresoru koordinācijas centra” kā arī nu jau bēdīgi slavenās (~1,6 mlj EUR izkrāpšana viltus komandējumiem) “Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras” (LTRK) padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski.
Kā pieteikumu iesniegšanas datums tika minēts 12.jūlijs. 15. jūlijā M.Bičevskis ar patiesu lepnumu ziņoja par milzīgo interesi par konkursu un iesniegtajām 38 augsti profesionālajām kandidatūrām.
Apstāsimies pie prasībām kandidātiem, kas alka šo valstiski svarīgo amatu. Jau iedziļinoties prasībās, jūtama tendence mākslīgi ierobežot pretendentu loku. Piemēram:
Pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadu pieredze vairāku struktūrvienību vadībā lielā, uz pakalpojumu sniegšanu orientētā uzņēmumā B2B segmentā (uzņēmuma apgrozījums >10 milj., uzņēmumā strādājošo darbinieku skaits >100, padotības darbinieku skaits vismaz 30).
Ar šādu prasību atkrīt visi pieredzējušie vadītāji, kas vadījuši uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus, piemēram, iedzīvotājiem vai privātpersonām, jo B2B nozīmē “business to business”. Arī prasība pēc 30 padotības darbiniekiem, iepazīstoties ar VNĪ struktūru mājas lapā, liekas neadekvāta – jāvada valde no 3 locekļiem (pašu ieskaitot), sekretāre, PR.
Zināšanas finanšu vadības jautājumos.
Lielajos uzņēmumos (VNĪ tāds noteikti ir) par finansēm atbild atsevišķs valdes loceklis (CFO). VNĪ par šo jautājumu līdz 12. augustam atbildēja aizgājusī valdes locekle Līga Ērmane.
Angļu valodas zināšanas (C1 līmenis) un valsts valodas zināšanas (C1 līmenis).
Angļu valodas C1 līmenis ir pirmais līmenis pēc C2 (dzimtā valoda), kas nozīmē – emigrācijas latviešu izcelsmes kandidāts vai tāds, kas ilgus gadus pavadījis ārzemēs.
Jocīgi, ka netiek prasītās nekādas zināšanas un pieredze darbā valsts sektorā, kas tomēr ir specifiska lieta.
Tātad no 12. jūlija nominācijas komisija kopā ar personāla atlases kompāniju jau vairāk nekā 3 mēnešus vērtē šos 38 kandidātus un nespēj pieņemt lēmumu? Vai varbūt tomēr iemesls slēpjas šajās prasībās pretendentam, padomes un nominācijas komisijas vai izvēlēto kandidātu personālijās vai tomēr LTRK ES naudas izkrāpšanas skandālā?
Runā, ka pēdējos mēnešus M.Bičevskis klīst pa Finanšu ministrijas gaiteņiem, augstu amatpersonu kabinetiem un piesakās vizītēs pie visa līmeņa lēmējiem un pelēkajiem lēmējiem kāda jauka, neliela un runīga kunga pavadībā, kas esot neviens cits kā M.Bičevska izlolotais valdes priekšsēdētāja kandidāts Renārs Griškevics.
Papētot publikācijas par šo kungu, kurš nav slēpis informāciju par savu dzīves gājumu un pat sniedzis intervijas (https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/laci-kalnos-lidmasinas-un-cements-14017256, atrodam gan izskaidrojumu B@B pieredzes prasībai (Ungārijas “Cemeks”), virs 30 padotības struktūrvienībām (Ungārijas “Cemeks”), gan pieredzi finanšu jautājumos (airBaltic finanšu kontrolieris), gan iemeslu angļu valodas zināšanām (laivu gids un oberis ASV). Nav ne mazākās pieredzes valsts sektorā!
Top skaidra arī LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska atrašanās nominācijas komisijā – pretendents Renārs Griškevics ir LTRK amatpersona - rūpniecības padomes loceklis.
Viss saliekas un it kā ir jauki, tikai nav saprotams, kāpēc lēmēji nepiekrīt lieliskajai M.Bičevska izvēlei un valsts lielākais īpašumu pārvaldnieks un apsaimniekotājs (VNĪ) jau vairāk nekā 6 mēnešus strādā bez valdes priekšsēdētāja – vai iemesli ir:
- LTRK skandāls un iespēja, ka arī R.Griškevica k-gs ir braucis viltus biznesa braucienos (iespējama apsūdzība krimināllietā),
- LR Finanšu ministrijā kāds tomēr ir pamanījis negodīgo atlasi un konkursa virzīšanu R.Griškevica virzienā,
- R.Griškevics ir no 2016. gada gandrīz 3 gadus vadījis “Cemex Russia” - iespējamas problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam,
- vai tomēr kandidāts un, iespējams, vēl kāds no iepriekš minētajiem, ir pakļauts potenciāliem reputācijas (un ne tikai) riskiem?
Ja beidzot Latvijā esam pieķērušies iepirkumu un karteļu jautājumiem, vai beidzot nevajadzētu sākt analizēt augstu valsts amatpersonu atlases konkursus? Negodīgi atlasītas amatpersonas aiz pateicības saviem virzītājiem ir ar augstu ietekmējamības un korumpējamības risku!
Iespējams jālūdz Bičevska k-gam arī pārējos pretendentus noprezentēt tautai, kuras īpašumus viņš apsaimnieko vai, pareizāk, pa kuriem saimnieko!
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
