Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima 8. decembrī noraidīja atsevišķu pilsoņu virzīto iniciatīvu “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”, neliela, bet skaļa sociālo aktīvistu grupa (progresisti, marksisti, sorosieši, ikviens var viņus dēvēt pēc saviem ieskatiem) prognozējami turpināja uzturēt kaujas uguni, lai par katru cenu panāktu savu. Par ķēdes vājāko posmu tika noskatīts kultūras ministrs Nauris Puntulis, uz kuru tika koncentrēta visa propagandas lielgabalu uguns.

Tajā pašā dienā, kad Saeima noraidīja minēto iniciatīvu, portālā “Satori” parādījās vairāk nekā 400 cilvēku parakstīta vēstule, kuras kvintesence tika ietverta vārdos: “Puntuļa kungs, kā tad tā? Kultūras ministrijai un nozarei saistošos plānošanas un darbības stratēģijas dokumentos tiek uzsvērta saliedētas, iekļaujošas sabiedrības nozīme demokrātiskas valsts pastāvēšanā, [..] bet kā sanāk, ka Jūsu balsojums ir pretrunā ar šīm demokrātiskas valsts pastāvēšanai svarīgajām dimensijām?”

Uzvariet vispirms vēlēšanās

Puntulis uz šiem pārmetumiem atbildēja 14. decembrī no Saeimas tribīnes. Kultūras ministrs norādīja, ka “šī ir absolūti politiska vēstule”. “Kādēļ šāda politiska vai ideoloģiska satura vēstule ir tapusi?” retoriski jautāja ministrs. “Pirms teju četriem gadiem, stājoties kultūras ministra amatā, savās pirmajās intervijās es minēju, ka beidzamajos gados sabiedrības polarizēšanās divās atšķirīgās ideoloģijās Rietumu sabiedrībā un tostarp Latvijā ir ļoti saasinājusies. Abām šīm ideoloģijām ir vieta mūsu un jebkurā demokrātiskā sabiedrībā, un šīs Saeimas zāles politisko spēku tradicionālais izvietojums ļoti precīzi ilustrē šo situāciju - vienā flanga galā redzam konservatīvas idejas pārstāvošo Nacionālo apvienību, pretējā - liberālas vērtības pārstāvošo partiju “Progresīvie”. Bet pats svarīgākais un vērtīgākais ir tas, ka tribīne ir viena. Tā ir šeit, centrā, un tā pilda savu galveno uzdevumu un nodrošina abiem jeb visiem vienādas tiesības cieņpilni paust un cieņpilni aizstāvēt tās vērtības, ko katram no šiem spēkiem uzticējuši aizstāvēt tūkstošiem vēlētāju.”

Puntulis atbild skaidri un saprotami. Sabiedrības polarizēšanās divās atšķirīgās ideoloģijās Rietumu sabiedrībā un tostarp Latvijā ir ļoti saasinājusies. Tad, kad Latvijas demokrātiski ievēlētā Saeimā “Progresīvajiem” būs vairākums, tad varēsiet pieņemt visu, ko uzskatīsiet par labu esam. Kamēr tas tā nav un Latvijas sabiedrības demokrātiski ievēlētā pārstāvniecība - Saeima - vēl neatrodas marksistu varā, tikmēr mācieties ievērot demokrātiskās uzvedības pamatprincipus.

Demokrātija izrādās “pūļa diktatūra”

Tiesa, ar demokrātiju marksistiem vienmēr ir bijušas īpašas attiecības. Tā ir laba un “demokrātiska” tad, ja viņiem tā ir izdevīga, bet, tiklīdz tā viņiem vairs nav izdevīga, tā demokrātija kļūst par “pūļa diktatūru”. Gluži kā marksisma klasiķis Vladimirs Ļeņins to noformulēja savā fundamentālajā darbā “Valsts un revolūcija”, kas tiek uzskatīta par revolucionāru praktisko rokasgrāmatu. Tikai “pūļa diktatūras” vietā Ļeņins lietoja citu, tikpat nievājošu demokrātijas apzīmējumu - “buržuāzijas diktatūra”, kura jāgāž “taisnības un vienlīdzības” vārdā.

Vadoties tieši pēc šīs “revolucionāra rokasgrāmatas” norādes, vairāk nekā 500 kultūras darbinieku parakstījuši jaunu, nu jau otro vēstuli, kurā Puntulim paskaidrots, ka ““vairākuma balsojums” nenozīmē “vairākuma pārākumu” vai absolūto varu. [..] Šī iemesla dēļ mūsu valsts pamatlikums garantē pilsoņu tiesību aizsardzību pret pūļa diktatūru (izcēlums mans, B.L.)”.

Kāpēc šī otrā vēstule parādījusies? Iespējams, ka progresisti sajuta Puntuļa ideoloģisko vājumu strīdīgajā Daugavpils kiča “mākslas” lietā. Tā vien šķiet, ka šis kičs Rotko centrā bija izstādīts tikai ar vienu mērķi - izlūkot sabiedrības pretestības spējas. Cik tā stipra pret šādām provokācijām. Puntulis šo provokāciju neizturēja. Viņš nodemonstrēja vājumu. Sāka spriedelēt par “izteiksmes brīvību” tā vietā, lai skaidri pateiktu - mēslam vieta atejā, nevis muzejā.

Patiesības labad, otrā, trešā un nākamās vēstules parādītos neatkarīgi no Puntuļa pozīcijas. Ja Puntulis būtu stingrāks, tad tā tikai tiktu adresēta kādam citam. Piemēram, pāri kultūras ministra galvai uzreiz UNESCO. Marksisti jebkurā gadījumā šo “stratēģisko punktu” centīsies ieņemt ar ne mazāku neatlaidību kā “Kremļa pavāra” Jevgēņija Prigožina “vāgnerieši” Ukrainas pilsētu Bahmutu.

Meli kā triecienierocis

Jāatzīmē, ka savos centienos panākt savu marksisti - pašpasludinātie “kultūras darbinieki” nolaižas arvien zemāk un zemāk. Gluži kā viņu priekšteči - ļeņinieši. Nesmādējot pat neģēlīgus melus. Tā savā otrajā vēstulē melns uz balta stāv rakstīts - “.. šo radošo darbu veidojuši cilvēki, kuri savu dzīvi veltījuši Latvijas kultūras un valodas kopšanā un uzturēšanā, un vienlaikus viņiem nav tiesību palikt pie sava saslimušā bērna slimnīcā”.

Šāda apsūdzība ir iznīcinoša. Ja kādam vecākam nav iespējas palikt pie sava saslimušā bērna, tad tas ir kaut kas ārkārtējs, par ko būtu jāsit trauksmes zvani visās iespējamajās vietās. Taču, pirms to darām, būtu jāprecizē fakti. Jānoskaidro konkrētie lietas apstākļi. Lai ne tikai ministrs, bet visa sabiedrība varētu tos izvērtēt un steidzami novērst. Taču nekādi fakti netiek minēti, kas liek domāt, ka tie ir tikai tukši meli. Kārtējās fantāzijas.

Ja ar šīm kliedzošajām apsūdzībām domāta apgrūtināta pieeja pie bērna viņa faktiskajam, nevis juridiskajam vecākam (kas ir bieža parādība vecāku jaunajās ģimenēs, pēc iepriekšējās šķiršanas), tad arī šajā gadījumā ir visas iespējas šo jautājumu nokārtot esošās Latvijas likumdošanas ietvaros.

Galvenais motīvs - vēlme būt pārākiem

Nemitīgi ar pāļu dzinēja neatlaidību tiek atkārtots vārdu salikums - “visu ģimeņu aizsardzība”. Viss pārējais ir otršķirīgs. Galvenais katrā uzstāšanās reizē atkārtot šos vārdus - “visas ģimenes”. Lai katram, kas kaut pa ausu galam fonā kaut ko tādu dzird, līdz pašām dziļākajām apziņas un zemapziņas dzīlēm iesēžas - mēs gribam aizsargāt visas ģimenes, bet viņi ne. Mēs esam par visiem, viņi par dažiem. Mēs esam par saliedētu sabiedrību, viņi par sašķeltu. Respektīvi, mēs esam labi, viņi slikti. Mēs “gaismas spēki”, viņi “tumsas spēki”.

Kā liecina pasaules prakse, šī sabiedrības programmēšana parasti ir visai sekmīga, ja pretējā puse nespēj atrast neko pietiekami pārliecinošu un cilvēku vēlmei “būt labiem” līdzvērtīgu. Cilvēku dabīgā un pašsaprotami noraidošā reakcija uz visu, kas nav veselīgs un sabiedrības vitalitāti veicinošs, tiek pakāpeniski nomākta ar nepārtrauktu morālo spiedienu. Cilvēks notic, ka paļauties paša izjūtām nav pareizi. Jājūt citādi. Pareizi. Kā “baltajam cilvēkam”. Šī piederības sajūta “pārākai rasei” ir viens no galvenajiem stimuliem šo “progresīvo” ideju bīdīšanā.

Visi jaukie stāsti par vienlīdzību ir jauki un pievilcīgi, tikai skatoties uz tiem virspusēji. Paskrubinot dziļāk šo “vienlīdzības” stāstu, mēs redzam, ka tā dziļākā jēga ir diametrāli pretēja postulētajam mērķim. “Vienlīdzības stāsta” sludinātāji cenšas primāri apliecināt, kā agrākos laikos teiktu, piederību augstākajām aprindām. Pašpasludinātai aristokrātijai.

Kādreiz šīs aprindas krasi atšķīrās no “parasto iedzīvotāju masas” ar gluži atšķirīgu apģērbu, manierēm, arī ar valodu. Ne velti daudzviet Eiropā (ne tikai Krievijā) aristokrāti runāja franču valodā vai vismaz sarunās nemitīgi iestarpināja šīs valodas izteicienus. Pat pašā Francijā “smalkā sabiedrība” runāja no “masām” tik atšķirīgā valodā, ka viens otru nesaprata.

Mūsdienās labas drēbes var nopirkt katrs. Arī ar nazi un dakšiņu visi, kad vajag, prot apieties. Kādā veidā demonstrēt savu piederību pie “augstākās sabiedrības”? Ar noteiktu uzskatu kopumu, kuras marķiervārdi laiku pa laikam jātranslē, lai būtu skaidrs, kas kurš ir. Jo šis “redzējums” absurdāks, nesaprotamāks, jo labāk. Ja jau katrs plebejs uzreiz to būs gatavs pieņemt, tad kā mēs, “jaunie aristokrāti”, nodalīsimies no “viņiem”?

Šī parādība vērojama pat masu kultūrā. Prasti lamāties, pateikt kaut kādas rupjības var katrs, bet pārkāpt robežu un demonstrēt kaut ko jēlu par tavu māti, tur, pēc šo izlēcēju domām, jau vajag zilās aristokrātu asinis. To katrs pāķis no bēdīgi slavenās “čuhņas” nevar vis. To varam tikai mēs, no savējo “ceha”.

Būsim korekti. Papētot, kuru uzvārdi ir zem šīs “vairāk nekā 500 kultūras darbinieku parakstītās vēstules”, jāatzīst, ka tur grūti pamanīt kādu patiešām pirmā lieluma kultūras cilvēka vārdu. Tādu tur nav. Pārsvarā tie ir sociālie aktīvisti, kuri acīmredzot, nespējot ieņemt pienācīgu vietu latviešu kultūras panteonā, izvēlas citas sevis pierādīšanas metodes. Tas gan nav nekas jauns. Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām.

Ja no tā visa pakāpjamies solīti atpakaļ, tad redzam, ka tā pat nav tik daudz ideoloģiska, cik sportiska cīņa - kurš kuru? Nav tikai saprotams, kāpēc mums šī cīņa ar tik apnicīgas mušas uzbāzību tiek uztiepta. Diemžēl neko darīt - mušas būs vienmēr, kamēr pastāvēs dzīvība uz zemes.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...