Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot ģimenes konceptu un atstājot malā ideoloģiskos strīdus, piedāvāt aizsardzības mehānismu vienotā mājsaimniecībā dzīvojošām personām. Ziņu portāli diezgan intensīvi atspoguļoja sēdē notikušo. Diemžēl man ir jāatzīst, ka vairākos portālos ziņu virsraksti izkropļo manis nodoto vēstījumu Saeimas komisijas sēdē un līdz ar to mana doma tur nav precīzi atreferēta. Tāpēc vēlos šeit vēlreiz izklāstīt mana priekšlikuma pamatojumu un būtību. 

Pēdējos gados mūsu sabiedrībā notiek arvien spraigākas diskusijas nereģistrēto partnerattiecību jautājumā. Ir novērojams arvien pieaugošs spiediens uz likumdevējiem, cenšoties panākt, lai šiem partneriem tiktu piešķirtas līdzīgas tiesības kā laulātajiem. Tas izraisa konservatīvi noskaņotās sabiedrības arvien pieaugošu sašutumu pret šāda veida iniciatīvām.

Tātad no vienas puses ir cilvēki, kuri saka, ka ir vajadzīgs reģistrēt partnerattiecības, piešķirt tām tādas pašas tiesības kā laulātajiem. No otras puses ir tie, kuri saka, ka viss ir jāatstāj tā, kā ir, un nedrīkst būt nekādas pretimnākšanas tiem, kuri dzīvo pretrunā ar mūsu gadu simtiem sargātajām tradīcijām, jo to pamatā ir dabiskais likums un kristīgās vērtības.

Turpinot tādā pašā stilā, iznāk, ka mēs nonākam strupceļā un nav nekāda risinājuma, viedokļi tikai polarizējas un spriedze pieaug. Rezultātā pieaug arī neiecietība starp abām grupām un viens otru sāk uztvert kā ienaidnieku. Tolerances un iecietības trūkums tad kļūst raksturīgs abām pusēm, it īpaši tas izpaužas sociālajos tīklos un ziņu portālu komentāros. Rezultātā Latvijas sabiedrībā tikai pieaug polarizācija, un ir parādījusies vēl viena robežšķirtne sabiedrības locekļu vidū. 

Diemžēl mūsu sabiedrība jau tāpat ir pietiekami polarizēta un sašķelta, klāt pie visa tā cilvēki ir saspringti un noguruši no Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu sekām, valda arī nedrošība par nākotni. Daudzi sev uzdod jautājumu: vai es nebūšu nākamais, kurš saslims? Kas tad notiks? 

Šai situācijā ļoti negribētos vairot spriedzi un sadrumstalotību mūsu sabiedrībā. Redzot notiekošo, jau ilgāku laiku biju domājis par to, ka šai situācijā būtu jāmeklē kāds risinājums, kas novērstu tālāko situācijas eskalāciju. Situācija ir sprādzienbīstama. Šis jautājums ir ļoti sensitīvs. Nesenais Satversmes tiesas spriedums un sabiedrības reakcija to parāda. Turklāt ir jāņem vērā, ka Latvija šai jomā izjūt arī starptautisko institūciju spiedienu, kas arī draud arvien pieaugt, ar to arī ir jārēķinās. 

Redzot šādu notikumu attīstību, esmu nācis klajā ar risinājuma piedāvājumu, tas aptver daudz plašāku cilvēku loku, nekā tikai nereģistrētajās partnerattiecībās dzīvojošos. Meklējam problēmas risinājumu, jo cilvēkiem, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā, ir reālas problēmas. Viņi nevar apmeklēt viens otru slimnīcā. Viņi nevar pārstāvēt viens otru dažādās instancēs. Tad, ja kāds no viņiem nomirst, pārējie nevar mantot, viņiem vairs nav tiesību uz dzīvojamo platību. Zinātāji noteikti varēs pastāstīt vēl par daudzām citām situācijām, kurās rodas sarežģījumi.

Šīs visas praktiskās problēmas vajadzētu risināt, jo tās ir ne tikai pāriem, kuri dzīvo nereģistrēti, bet arī daudziem citiem – pensionāriem un viņu aprūpētājiem, audžuvecākiem un viņu audžubērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tiem, kas par viņiem gādā. Šāda veida problēmas var būt arī klosteru un reliģisko kongregāciju locekļiem, kuri dzīvo vienā kopienā. 

Piedāvāju visu šo kompleksu apskatīt kopumā un ieviest tehnisku risinājumu, kurš neskar ideoloģiskus jautājumus un kurš neaizskar tās vērtības, kas ir svarīgas tradicionālajai jeb konservatīvajai sabiedrības daļai. Tāpēc, risinot aprakstīto problēmu un cenšoties iestrādāt tās risinājumu likumdošanā, nelietosim šeit tādus jēdzienus kā laulība, ģimene, reģistrācija. No šejienes arī izrietēja mans piedāvājums ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”.

Tātad tas izskatītos šādi: personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā un vēlas uzņemties zināmu atbildību viens par otru, deklarējas pie notāra un tas viņiem dod piekļuves tiesības, apmeklējot citus šīs mājsaimniecības locekļus slimnīcā, pārstāvēt dažādās instancēs, neliecināt vienam pret otru kriminālprocesā utt. Jēdziens “deklarēšanās” ir neitrāls un nesatur sevī ideoloģijas pieskaņu, neasociējas ar struktūru, kas atgādinātu laulību. Tāpēc šāds likums atrisinātu praktiskās problēmas, kas ir samilzušas plašam cilvēku lokam – kā jau minēju, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, heteroseksuālajiem un arī viendzimuma pāriem, kuri dzīvo kopā.

Protams, risinājuma ietērpšana konkrētos likuma pantos jau ir speciālistu, pirmkārt, juristu kompetencē. 

Edgars Pastara kungs, kurš ir konstitucionālo tiesību eksperts, Saeimas sēdē ir piedāvājis ieviest nelielas izmaiņas Notariāta likumā un tad attiecīgi iestrādāt atbilstošas arī visos pārējos ar to saistītajos likumos.

Tomēr šeit man ir jāizdara viena ļoti būtiska piebilde: mūsu Satversmē ir rakstīts, ka valsts aizsargā, pirmkārt, laulību. Laulība ir ilgtermiņa “projekts”. Baznīca māca, ka tās ir attiecības uz visu mūžu. Un laulībā, kurā ir tēvs un māte, bērns var harmoniski attīstīties, pakāpeniski atklājot savu identitāti, atklājot vīrieša un sievietes atšķirības un katrā dzimumā esošo bagātību un nobriest ģimenes veidošanai. Nobriest tam, lai stātos laulībā, radītu pēcnācējus, tādā veidā pavairojot arī tautas genofondu, nodrošināt tautas izdzīvošanu cauri gadsimtiem.

Vēlos uzsvērt, ka jebkurā gadījumā laulātajiem ir jānodrošina privileģēts stāvoklis. Aicinu mūsu valsts likumdošanā iestrādāt sviras, kuras veicinātu laulības noturību ilgtermiņā. Un būtu jāveicina, lai tieši laulībā dzimst bērni, nevis ārlaulībā. Turklāt šīs problemātikas kontekstā mēs daudz diskutējam par pāru tiesībām, bet nerunājam par bērnu tiesībām, kas arī ir ļoti svarīgs jautājums. To gan šajā reizē neapskatīšu. 

Ceru, ka šis skaidrojums palīdzēs precīzāk saprast mana Saeimas sociālo un darba lietu komisijas 2020. gada 15. decembra sēdē izskanējušā vēstījuma būtību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

21

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

FotoVispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to, ka šajā gadā, neskatoties uz pandēmiju, neskatoties uz visiem ierobežojumiem, forums tomēr turpina savu darbu, kas priecē. Lai gan online formātā, bet tomēr strādā. Un tas piedāvā saviem dalībniekiem atvērtā un brīvā diskusijā apmainīties ar saviem vērtējumiem un prognozēm, kas daļēji kompensē to klātienes sarunu deficītu starp valstu, biznesa un sabiedrības līderiem, kurš ir uzkrājies šajos pagājušajos mēnešos.
Lasīt visu...

12

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

FotoLatvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl aizmirstam, ka citu nāciju cerības toreiz "palika aiz borta". 
Lasīt visu...

18

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

FotoDažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa Latvijas mediju publicēja rakstus par šo tēmu. Pilnīgi katrs no šiem rakstiem sniedz ziņas labvēlīgā notiesātām sievietēm gaismā, vienlaikus pilnīgi nejauši aizmirstot precizēt daudzas ļoti svarīgas šīs krimināllietas detaļas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa šonedēļ nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...