Iesaki rakstu: 
Šis būs ļoti atklāts ieraksts. Atklāts un godīgs. Manī ir milzīgs aizvainojums uz manu valsti un cilvēkiem tajā. Ne visiem, bet daudziem. Paskaidrošu. Nav tā, ka tagad sēžu ciešanās un gauži raudu. Nē. Plānoju turpmākās dzīves divus scenārijus, sportoju, dzīvoju, labi izskatos un arī jūtos. Bet par visu pēc kārtas.
Kad 27 gadu vecumā kļuvu par šaurās aprindās plaši pazīstamu juristu, mana dzīve strauji uzplauka. Un tad pirms aptuveni 10 gadiem es izdomāju palīdzēt cilvēkiem. Palīdzēt nesavtīgi. Un to arī darīju. Finālā esmu saņēmis nievas, apvainojumus, konkrētu valsts drāšanu utt.
Es panācu valsts vēsturē, tas ir, simts gados lielākās kompensācijas cilvēkiem Zolitūdē, mani apd…sa un apmeloja. Esmu bez maksas līdzējis Jaunalksnei, Spriņģei un vēl veselam baram konkrētu pērkamu dāmu un kungu. Finālā mani apd…sa, apmeloja un vēl skaitīja manas apakšbikses. Un šausminājās, ka vīrietim 40 gados ir ritenis un botas.
Iegāju politikā. Un esmu turējis ļoti lielu spiedienu. Apd…sts esmu no galvas līdz kājām, izvarots materiāli un izsmiets morāli. Tikai tamdēļ, ka neiekļāvos sistēmā. Un iestājos par cilvēkiem, no kuriem virkne ir super nelojāla, starp citu. Un to visu spēju turēt. Un varu turēt arī tagad.
Tikai tagad es vairs negribu tā. Es neredzu vairs motivāciju bez konkrēta un nozīmīga atbalsta turpināt. Tā “alga” tikt apd…stam un izvarotam morāli un materiāli nav tā vērta. Pateikšu uzreiz - mani visvairāk ir atbalstījuši cilvēki, kuri tieši tāpat kā es ir tikuši apd…sti no galvas līdz kājām. Neviens “pareizais” tas nav bijis. Jo tie, kuri ir “pareizie”, patiesībā ir maska. Tie ir ļaunums.
Esmu nolēmis pārdot savu Baltezera māju, par saņemto nomaksāt man uzliktos sodus. Pārdošu arī visu savu iedzīvi, manta mani nekad īpaši nav saistījusi. Esmu noskatījis vietu mājai citur saviem bērniem. Izdarīšu visu, lai viņiem būtu labi, jo laiks, ko veltīju citiem, tikai atņēma maniem bērniem. Finālā pat paldies par to neviens neteiks. Nu i nafig.
Es uzskatu, ka Latvija mainīsies tikai caur ļoti lielām ciešanām, jo citādi tā nesaprot. Vairumam ir labi dzīvot nabadzībā un tukšumā. Un nevajag piespiest šo vairumu dzīvot citādāk. Es varu piespiest tikai sevi pats dzīvot citādāk. Visu savu megaenerģiju, un tās man ir daudz, pārskatīt, kam veltīt. Nepateicīgajiem to veltīt ir dumji, vai ne? Jūs taču arī neveltītu savu enerģiju tiem, kam to nevajag un kuri ir nepateicīgi un ļauni.
Vienlaikus tīri principa pēc es piedalīšos vēlēšanās. Lai varai būtu, ko pavibrēt. Ja vēlēšanās es neuzvarēšu, bet iekļūšu Saeimā, nolikšu mandātu uzreiz. Mani neinteresē vairs būt opozīcijā. Patiesībā man ir arī jāatrod argumenti, kamdēļ cīnīties par visiem tiem apd…sējiem, sliņķiem un gaidītājiem. Un šis ir brīdis, kad uzdodu sev jautājumu, cik liela būs mana atriebes kāre. Vai es vēlēšos atriebt visiem, kuri man darījuši ļaunu. Tā ir smagākā cīņa ar sevi. Neielaist ļaunumu un naidu sevī. Bet zinu, ka vienu dienu tā iespēja atriebt būs. Dzīve ir apaļa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
