Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mana balss un mūsu zoss

Normunds Grīnbergs
09.05.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā sabiedrību ir polarizējuši daudzi ar medībām saistīti jautājumi. To skaitā minama kāda Viļa Krištopana intervija, kurā Muļķu zemē sevi dažādi apliecinājušais kungs cita starpā runā par medījuma gaļas krājumiem milzīgās saldētavās viņa lauku mājās, kurus viņš viens nespējot apēst (patērnieciska dabas resursu ekspluatēšana), nesaudzīga izturēšanās pret dabu no maluzvejnieku un malumednieku puses (pēdējais šāds gadījums notika nesen – netālu no vietējā mednieku namiņa tika nošauts gulbis[1], un TV3 raidījuma „BezTabu” sižetā izgaismojās vietējās policijas nodaļas bezdarbība – nevēlēšanās izmeklēt šo likumpārkāpumu, iespējams, tāpēc, ka ballistiskajā analīzē varētu konstatēt ieroča īpašnieku). Noķert malumednieku no sava iecirkņa nav tas pats, kas slēgt tiltu. Tas ir sarežģīti.

Nevarēja nepamanīt arī divu jaunu un populistisku partiju (populistisku, jo tās nepilda pirmsvēlēšanu solījumus – savu programmu, nodarbojas ar ārišķīgām akcijām kā bikses noslīdējušo reitingu savilkšanai uz augšu, un pat jūk ārā) lielo dedzību Saeimā jautājumā par medību ieroča ielikšanu pusauga bērnu rokās[2].

Arī zemnieku galvenā problēma pavasaros esot noskaidrota. Nesen sabiedrisko Iniciatīvu platformā www.manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšana, lūdzot atļaut Latvijā „zosu” medības pavasarī[3]. No tās uzzinām, ka lauksaimnieku „vislielākā problēma” pavasarī esot ziemāju nosargāšana no gājputniem. Daudzos avotos regulāri, gluži pretēji, kā lielākā problēma tiek norādīti ziemāju iesēšanai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi rudenī[4], vairāku faktoru – izslīkšanas, izsušanas, izcilāšanās, izžūšanas – kopums[5], dārzkopībā tās noteikti ir salnas kā šogad, kā arī dažādi kukaiņu kaitēkļi.

Saskaņā ar kompetentu ornitologu vērtējumu nevar runāt par vienu sugu – vienkārši zosīm, kā iniciatīvā, jo Latvijā migrācijas laikā ir sastopamas vairākas zosu sugas – no daudzskaitlīgām līdz globāli apdraudētām. Arī citas putnu sugas teorētiski un praktiski var nodarīt kaitējumu, un to skaitā ir tādas, kuras medīt ir aizliegts vispār. Turklāt ir jautājums, kuru sugu zosis konkrēti ir vainojamas. Iniciatīvā to mēs diemžēl neuzzinām. Līdz ar to parakstu vākšanas kampaņā jau pirmajā teikumā ir izmantots pirmais vispārinājums, diemžēl rezultāts varētu būt sabiedrības maldināšana.

Migrācija no gājputniem prasa ļoti lielu izturību un ir pilna risku, ieskaitot arī barības nepietiekamības risku. Tie, kas seko līdzi mūsu melnā stārķa stāstam, zina, cik bīstams ir putnu ceļš. Jebkāda iejaukšanās šajā procesā acīmredzami prasa ārkārtīgi izsvērtu pieeju. Vai šaušana, lai nogalinātu ir šāda pieeja?

Direktīva 2009/147/EK[6] (jeb t.s. Putnu direktīva) paredz savvaļas putnu aizsardzību. Arī Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldei, kas ir atbildīgā iestāde un vērtē medību atļauju pieprasījuma pamatojumu, nebūs paslīdējis garām ANO bioloģiskās daudzveidības ziņojums par to, ka dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus sugu izmiršanas draudus[7], minot dažādus satraucošus skaitļus[8]. Kampaņas tekstā uzsvērta piederība ES, – un šajā sakarā jāatgādina, ka Eiropas Savienība vēlas nodrošināt bioloģisku daudzveidību, taču iniciatīvā ir arī dīvaina saikne starp „zosu” radītiem bojājumiem un „zaudējumiem visai valstij”. Pamatojums šādam apgalvojumam nav redzams arī paskaidrojumā par iniciatīvas satura faktu fonu.

Kampaņā, piemēram, minēts, ka „zosis” nodarot kaitējumu arī rapša laukiem. Presē var viegli atrast dažādus rakstus par rapša nedraudzīgumu bitēm[9]. Ir atrodamas pavisam satraucošas ziņas un secinājumi par to, ko dabai var nodarīt kaitējums bitēm[10],– „lielākā daļa pasaules lauksaimniecības kultūru ražības ir atkarīga no bitēm – no apputeksnēšanas. Bites apputeksnē vairāk nekā 100 sugu kultūraugu. Tā ir pārtika, kas baro gan cilvēkus, gan dzīvniekus, arī mājlopus fermās”. Vai nebūtu vietā teikt, ka tieši kaitējums bitēm, tai skaitā no intensīvas lauksaimniecības, būs reāls zaudējums valstij un tautsaimniecībai? Tādējādi arī šajā aspektā sabiedrība tiek maldināta. Prese vēsta, ka zemniekiem ir arī iespēja apdrošināt sējumus pret ilgstošu sausumu, lietavām un izsalšanu[11].

Saskaņā ar Putnu direktīvu savvaļas putnu medīšana migrācijas laikā ir pieļaujama tikai tad, „ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu”. No iniciatīvas šajā aspektā neizriet nekādi secinājumi. Ir arī zināms, ka lauksaimnieki saņem kompensācijas par putnu radītu kaitējumu, ja to piesaka un pierāda, ka ir izmantojuši prevencijas (aizbaidīšanas) līdzekļus. 2018. gadā ir saņemti 10 pieteikumi, 2019. gada pavasarī – 15, faktiski visi par platībām Latvijas austrumu pusē[12]. Nav skaidrs, vai un kā zemnieki izmanto pieejamos risinājumus, no aizbaidīšanas līdz kompensācijām, jo minētais skaitlis 10-15 zemnieku, kas piesakās kompensācijām par putnu radītu kaitējumu, acīmredzami nevar raksturot visas valsts mēroga problēmu, kā to pasniedz iniciatīvas autore Laura Jaudzema (medniece? lauksaimniece?). Lūgums šos datus kompetenti precizēt.

Lai izsvērtu visus šādus faktorus, ir nepieciešama iedziļināšanās, varbūt pat profesionāla izglītība attiecīgajā jomā. Vai tas notiks portālā, kurā ar klikšķi vienkārši var parakstīt nepilnīgi pamatotas, maldinošas iniciatīvas, cita starpā, vairākas par narkotiku – marihuānas dekriminalizēšanu/atļaušanu?

Atbildīgās iestādes un dabas draugi, protams, šādus notikumus garām nepalaiž. Atbalstot sabiedrības iesaistīšanos dažādu jautājumu aktualizēšanā, vienlaikus ir nepieciešams pievērst uzmanību arī šādu iniciatīvu faktu fonam, pamatojumam un korektam problēmu formulējumam, šīs iniciatīvas sakarā atzīstot, ka Latvijā zemniekam ir daudz nedraugu – 4 slikti gadalaiki un valdība. Varētu minēt arī citus: zems iekšzemes patēriņš, ārvalstu konkurentu subsidēšana (Latvijas deputāti Eiropas parlamentā subsīdiju nevienlīdzības problēmu būtiski nav spējuši mazināt) utt. Lauksaimniecība ir, bija un būs riskanta nodarbe. Riski ir jāapdrošina. Iespējams, ka turpmāk riskus ievērojami papildinās arī sausums – maz nokrišņu vasarā un ziemā, tai skaitā ūdens izsīkšana dzeramā ūdens akās tā ietekmē.

Zosis, kurmji, stirnas, lāči – tie visi ir daļa no dabas, mums ir jāiemācās līdzpastāvēt. Cilvēks nevarēs izdzīvot un justies komfortabli, iznīcinājis daļu no dabas. Izšaut lūšus, lai it kā pasargātu nabaga stirnas, kuras tad var doties medīt nākošajā raundā. Skat. diskusijas pie rakstiem par plēsēju medībām. No malas ir diezgan acīmredzami, ka šādi argumenti par dabā pastāvošas barības ķēdes nepareizumu ir faktu pakārtošana savām vajadzībām. Šādu barības ķēdes kārtību dabā nolicis pats Dievs. Cilvēks ne tuvu nav Dievs. Cilvēks ir tāds kā Artuss Kaimiņš, kurš, interesantā kārtā, vairāk ir vienkārši cilvēks nekā veiksmīgs aktieris, videooperators, Saeimas deputāts vai partijas vadītājs.

Raksts kaut kur ir jābeidz, tādēļ tas ir nepilnīgs, bet esmu drošs, ka visus jautājumus, kas tajā ir vai nav skarti, papildinās vai precizēs kompetenti profesionāļi.

Minētajā ANO ziņojumā secināts, ka ātra izmiršana draud pat miljonam sugu. Arī tāds faktiski ir šīs iniciatīvas faktu fons.


[1] https://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/51038077_saldus-novada-nosauts-gulbis-eksperts-uzskata-putns-saviena-bridi-bijis-lidojuma

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-tomer-lauj-pusaudziem-medibas-lietot-ierocus-precizets.a312688/

[3] https://manabalss.lv/atlaut-zosu-medibas-pavasari/show

[4] https://www.tvnet.lv/4523298/zemnieku-saeima-pavasari-nelugs-izsludinat-arkartas-stavokli-visa-valsts-lauksaimnieciba

[5] http://www.aprinkis.lv/index.php/ekonomika/6827-sejumi-ziemu-parlaidusi-labi

[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32009L0147

[7] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/ano-zinojums-cilveki-nopietni-apdraud-miljonu-augu-un-dzivnieku-sugu.a318152/

[8] https://en.wikipedia.org/wiki/Global_Assessment_Report_on_Biodiversity_and_Ecosystem_Services

[9] http://www.la.lv/rapsis-zied-bites-neatgriezas-2

[10] http://www.videsvestis.lv/bite-globala-piesarnojuma-indikators/

[11] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemniekiem-bus-iespeja-sejumus-apdrosinat-ari-pret-ilgstosam-lietavam-un-sausumu.a298643/

[12] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemnieki-sogad-vairak-piesakas-kompensacijam-par-putnu-postijumiem-sejumiem.a315834/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...