Iesaki rakstu: 
Man nav vārdu. Es esmu dusmīgs un gribu atbildes. Vakar man tuvs draugs absolvēja RSU mediķus. Puisis, kurš sešus gadus dzīvo ar domu "man ir jāmācās, jo man būs jāglābj dzīvības, es būšu ārsts", puisis, kurš upurēja savu veselību un privāto dzīvi, lai apgūtu visu, ko prasa, puisis, kurš 3 gadus saņēmis stipendiju, no otrā kursa beigām strādājis vienā no valsts lielākajām slimnīcām par sanitāru, vēlāk med. asistentu, puisis, kurš vēlas kļūt par pediatru - ķirurgu.
JOPCIK! Es ceru dzīvē tikt līdz stūra kabinetam, pāris reizes nedēļā parakstīt kādu dokumentu, mālēt acis darbiniekiem ar solījumiem un "You go there buddy! Ain’t you the best! Teamwork is dreamwork!" un pelnīt lielo žūksni, bet šeit cilvēks vēlas glābt bērnus no nāves... es apbrīnoju, man nav vārdu. Man ir tikai pateicība cilvēkiem, kuri izvēlas sev šādu dzīves ceļu. To es saku visam medicīnas personālam. PALDIES JUMS!
Labi, atpakaļ pie žults...
Un ko es šodien uzzinu - viņam līdz augusta vidum ir jāgaida konkursa beigas par rezidentūras budžeta vietām un līdz septembra vidum - maksas rezidentūra, bet nu pēdējā nagla zārka bija šis - viņš iestājās bezdarbniekos, jo nevar turpināt savu esošo amatu slimnīcā, jo ir "ārsts" (lieku pēdiņās, jo tas ir pirms rezidentūras, domāju, ka visi saprot rezidentūras nepieciešamību).
Tagad šim visam iziešu pa punktiem.
1) Pusotrs mēnesis konkurss?? Kas - veselības sistēmas infrastruktūra ir balstīta uz piedzērušiem pasta baložiem? Cilvēks 6 gadus ir bijis stresā, un tagad ķirsītis uz kūkas - lai vēl pamokās. Nu, b**d, ko?! Un tad vēl mēnesis maksas vietām? Nu tā tak ir ņirgāšanās.
2) Mans draugs nav tas trulākais nazis, atzīme 7 bija tikpat reti, cik man 10 (tie, kas mani pazīst, zina, ciiiiiik reti tas ir). Rakstījis neobligātus pētnieciskos darbus un aizstāvējis konferencēs, tikai lai būtu lielāka iespēja tikt rezidentūras budžetā. Rezultāts? Viņš domā, ka netiks BKUS pediatrijas budžeta rezidentūrā, jo, lai gan bija viens no 10% augšgalā, viņu pēc konkursa kāds var izspiest, jo visai pediatrijai ir divas... DIVAS budžeta rezidentūras. (Šobrīd es iekšēji kliedzu.)
3) Rezidentūra - KĀ VAR BŪT 2 BUDŽETA VIETAS PEDIATRIJĀ PA VISU LATVIJU??? Ārstu akūti trūkst, tauta pusgadu gaida rindās. Hmm, diezin kāpēc? (My sarkasma sense is tingling.)
4) Maksas rezidentūra, ok, šī ir vēsturiska prakse visā pasaulē. Bet iedomājies, ja šāds princips būtu citās jomās - es AS "Grindeks" piemaksāju par savu prakses vietu. Kaut kā neizklausās "čotka" (jā, jā, „Grindeks” ir privāta kompānija, bet veselības nozare ir valsts). Valstij naudas nav? Labāk maksāt virstundas? Labāk apmaksāt zāles, terapijas, kuru varēja nebūt, ja laikus būtu pieejams speciālists? Jo lieku galvu ķīlā - ir cilvēki, kuri aizgāja no sava aicinājuma šī iemesla dēļ. Jo nu pašam rezidentam arī jāēd un jādzīvo.
5) Pusotru mēnesi pārtiec no Purvciema tarakāniem, jo, sorry, slimnīcā par kaut kādu sanitāru vai asistentu nevari strādāt, fui, pfē. (Šis ir jāizlasa tās tantes balsī, kura "Bada Spēlēs" vilka tās lozes.)
Cilvēkam, kurš ir gatavs mazgāt bomžus, likt šaufeles, skatīties, kā mirst cilvēki, bet nē, viņam to neļauj... KO? Es ceru, ka šis ir joks, ka kaut kas pazuda tulkojumā un es nepareizi sapratu. Kā arī, ja netiec budžetā, nuuu, tad ņem SMS credit un vari turpināt glābt cilvēkus. Var strādāt par viesmīli, vai ne? A, ja Tu tiec budžetā, tagad pa diviem darbiem jāraujas? (Aiziet, protams, var, bet ir cilvēki, kuri nevēlas čakarēt darba devējus.)
Es nemaz nepieskaršos mediķu atlīdzībai, studiju sarežģītībai, nestajiem upuriem, pacientu vēlākajam nosodījumam, utt.
Ko ar šo visu gribu pateikt - vai studenti, ārsti un Veselības ministrija domā, ka šis ir pareizi? Vai un kur ir cilvēki, kas vēlas šādu iekārtu labot, - stāšos Jūsu rindās. Manuprāt, cilvēki tiek pazemoti no visām pusēm, un tas nav pareizi.
Labi, pietiks.
Atvainojos par savu garo penteri, bet nu es joprojām šo nespēju aptvert.
Beigās vēlreiz gribu pateikt milzīgu paldies visiem topošajiem un esošajiem mediķiem - Jūsu izvēlētais ceļš ir grūts un ērkšķiem nobērts, bet vienmēr atcerieties, ka ir cilvēki, kuri Jūs augsti godā un būs Jums mūžam pateicīgi. Paldies!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
