Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca prātā, skatoties uz Francijas prezidenta skaidrojumiem par to, kāpēc viņam pēkšņi nepieciešams speciāls, atsevišķs dialogs ar Krieviju.

Gan vizītes pirmajā vakarā kopīgajā preses brīfingā ar mūsu prezidentu Egilu Levitu, gan nākamā rīta preses konferencē ar premjeru Krišjāni Kariņu Emanuels Makrons abas reizes zināmu daļu no savas runas atvēlēja Krievijas tematikai.

Viņa tēzes ir saprotamas: līdz šim Krievijas apvaldīšana bijusi atstāta NATO līmenim, bez atsevišķu ES valstu speciālas līdzdalības, kas parasti noveda pie tā, ka ar Kremļa kārtējo stulbumu iegrožošanu starpvalstu līmenī nodarbojās Vašingtona un tās ģeopolitiskā sabiedrotā — Londona.

Līdz ar to Makronam jākonstatē: “Savulaik ASV un Krievija slēdza vairākus līgumus par bruņošanās ierobežošanu, un tagad šie līgumi izjūk cits pēc cita. Bet mēs, Eiropa, nemaz nebijām šo līgumu dalībnieces no sākta gala! Vispār nemaz. Eiropai vajag savus atbruņošanās līgumus ar Krieviju.”

Doma loģiska un saprotama. Problēma ir tajā, kura valsts šo domu izsaka: Francija un Krievija ilgus gadsimtus bijušas ģeopolitiskās sabiedrotās — savulaik tās kopīgi cīnījušās pret prūšiem un austriešiem, kopā uzvarējušas Vāciju abos pasaules karos, kamēr pretinieces tās bijušas tikai Napoleona karu laikmetā un Aukstajā karā.

Frančiem bijušas skeptiskas attiecības ar ASV kā NATO lielāko spēku jau kopš Ziemeļatlantijas līguma parakstīšanas brīža. Līdz ar to “dialogs ar Krieviju” no pārējo NATO dalībvalstu puses izklausās gandrīz kā “aicinājums uz uzmetienu”.

Makrons pareizi sapratis, ka baltiešiem no viņa priekšlikuma uzreiz parādās zosāda: cik nav bijuši visādi Molotova — Ribentropa pakti un Jaltas konferences, kur mums aiz muguras lielvalstis mūs pārdala un atdod Kremlim aprīšanai. “Dialogs ar Krieviju nemēģinās apiet jūsu vēsturi ar piedzīvoto apspiestību... Es jūtu, ka Baltijā ir šaubas vispār par to, vai Krievijai ir vēlme iesaistīties dialogā, tāpēc ir jāsāk... būs vajadzīgi gadi. Mums jāpaliek pie ļoti striktas valodas pret Krieviju, runājot par Ukrainu,” Makrons centās mierināt auditoriju.

Interesanti bija vērot Makrona žestus un neverbālos signālus. Kamēr viņš runāja par Francijas un Latvijas attiecībām, par sadarbību zinātnē un izglītībā, kamēr komentēja notikumus Baltkrievijā, tikmēr žesti bija mierīgi un nosvērti, kā to sagaidām no lielvalsts prezidenta. Tomēr abās publiskajās uzstāšanās reizēs, tikko parādījās Krievijas tēma, tā Makrons sāka lauzīt rokas, tirināt pirkstus un runājot pieskarties degunam. Kā pabeidza tematu, tā pārstāja. Tātad arī viņš pats iekšēji nav pārliecināts, ka viņa pieeja Krievijai ir pareiza.

Vismaz piecsimt gadus pirms Putina nākšanas pie varas Kremlis ir pieradis taisīt ārpolitiku, slēdzot vienošanās ar citām lielvarām par vidū pagadījušos teritoriju anektēšanu. Pret mazākām kaimiņvalstīm Kremlis arvien izturas kā pret priekšmetiem, nevis sarunu partneriem — piemēram, vēl 2014. gadā vajadzēja pusgadu, kamēr izdevās Putinam ieskaidrot, ka par Ukrainas lietām vajag runāt ar Ukrainu, nevis Vašingtonu vai Berlīni, taču arī tad t.s. “Normandijas formāta” un Minskas sarunas varēja notikt vienīgi Francijas un Vācijas klātbūtnē, nevis pa tiešo starp Krieviju un Ukrainu. (Likumsakarīgi, ka kopumā no šīm sarunām nekāds lielais rezultāts nav radies.)

Rīgas pilī gaidot Makrona ierašanos, ar Globusa vadītāju Ansi Bogustovu automātiski sākām apspriest Francijas piedāvāto vidutāju lomu Baltkrievijas protestos un Kalnu Karabahas jautājumos. Demokrātiskie baltkrievu protestētāji reālpolitikā nav piedalījušies un nezina, ka šāda vidutājība patiesībā ir slikta zīme — kaut kādi sarunvedēji no malas lems, ko citu valstu pilsoņiem darīt vai nedarīt. (Gan latvieši un lietuvieši 1991. gada barikādēs, gan ukraiņi Oranžajā revolūcijā un Eiromaidanā paši tika galā ar visu.)

Kalnu Karabahas gadījumā ir īpaši slikti, ka nabaga iedzīvotāji Kaukāzā kārtējo reizi spiesti noskatīties, kā Putins ar Erdoganu rausta striķīšus un uzkurina savus reģionālos “vasaļus”, kā Makrons kaut ko mēģina samierināt, kamēr uz civiliedzīvotāju mājām krīt raķetes — šajās ģeopolitiskajās avantūrās rezultātu parasti mēģina panākt visi citi, izņemot vienīgi vietējos iedzīvotājus, kam retu reizi vispār dod vārdu.

Kremlis vienmēr paradis tuvākas un tālākas kaimiņvalstis dalīt divās kategorijās: vai nu savām interesēm pakļautas vasaļvalstis (Moldova, Kazahstāna, Kirgizstāna, Baltkrievija utt.), vai ienaidnieces (ASV, Ukraina, Baltijas valstis, Polija, Gruzija un gandrīz visa pārējā pasaules karte).

Mēs ar milzu ciešanām esam tikuši prom no pakļautības Kremlim un panākuši, ka no ģeopolitikas objekta, ko citi spārda kājām, esam kļuvuši par brīvās pasaules pilnvērtīgu sastāvdaļu — maziņu, bet tomēr. Esam dalībnieki pasaules vislielākajā brīvā tirgus zonā un vēsturē visvarenākajā militārajā aliansē. Pie mums vizītē brauc Makrons, brauc pāvests Francisks un savureiz Merkele, kamēr pie Putina brauc tādi kā Lukašenko un Ziemeļkorejas Kims.

Tāpēc Makrona nepārliecinošie rosinājumi uz “atsevišķu dialogu” ar Krieviju, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, baltiešiem automātiski nozīmē aizdomas par to, ka Kremlis mūs mēģinās nokampt atpakaļ, pretī “ietirgojot” Francijai kaut ko citu. Makrons gan solīja, ka tas nenotikšot (viņam pašam varbūt arī šķiet, ka Kremlis viņu neaptīs ap pirkstu), bet viņa ķermeņa valoda rādīja — no viņa runās skartajiem jautājumiem šajā tematā viņš jutās vismazāk pārliecinoši. Līdz ar to viņš mūs nepārliecināja, ka mēs galu galā necietīsim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_postit

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...