Iesaki rakstu: 
Par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa nacionālās drošības padomnieku piekritis kļūt bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Oficiāls paziņojums par to gaidāms tuvāko stundu laikā. Maizītis bija pārsteigts par šīs informācijas nonākšanu atklātībā, bet Pietiek apstiprināja, ka ir pieņēmis šo prezidenta Bērziņa piedāvājumu un jau no rītdienas sāks pārņemt lietas no sava priekšteča Raimonda Rožkalna.
"Pirmkārt, es piekritu, jo mani uzrunāja Latvijas prezidents, otrkārt, es sajutu un apzinos, ka mans iepriekšējais darbs, tā turpinātība ir nepieciešama šim prezidentam," lēmumu piekrist kļūt par Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieku Pietiek pamatoja Maizītis. Jautāts, vai spēs sastrādāties ar Bērziņa kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi, Maizītis uzsvēra, ka "es strādāšu tiešā Valsts prezidenta pakļautībā". "Esmu sastrādājies ar daudziem cilvēkiem, kuru principi un vērtību kritēriji ir bijuši dažādi," par sastrādāšanos ar Daudzi diplomātiski teica Maizītis. Par šo lēmumu bijušais ģenerālprokurors esot apspriedies tikai ar pašu prezidentu Bērziņu un nevienu citu.
Informēti avoti Pietiek šādu izvēli skaidro ar Bērziņa vēlmi demonstrēt distancēšanos no Aivara Lemberga ietekmē esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un to, ka jaunievēlētais prezidents būs politiski neitrāls. Kā zināms, ZZS un Lembergs bija pret Maizīša pārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā.
Šis esot paša Bērziņa lēmums, kura pieņemšanas gaitā, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, viņš apspriedies arī ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni Kažociņu, ar kuru šonedēļ ticies. Politikas kuluāros izskan spekulācijas arī par politisku ietekmi uz šo lēmumu.
Zinātāji nacionālās drošības padomnieku Pietiek raksturojuši kā prezidenta „acis un ausis”, kas lielā mērā ietekmē to, kāda informācija un kādā interpretācijā nonāk pie prezidenta. Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos ir ļoti ietekmīgs amats, - persona, kas to ieņem vienlaikus ir arī prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes (NDP) sekretārs, kas piedalās padomes sēdēs un var ietekmēt tās dienaskārtību. Tāpat padomnieks nacionālās drošības jautājumos spēlē ļoti būtisku lomu tajā, kāda informācija un analīze nonāk līdz Valsts prezidentam. Informēti avoti Pietiek skaidro, ka drošības dienestu sniegtie ziņojumi, kas nonāk uz prezidenta galda, bieži vien atšķiras un tieši nacionālās drošības padomnieks valsts galvam sniedz šīs informācijas kopsavilkumu un analīzi. Nacionālās drošības padomnieks arī ir klāt Valsts prezidenta sarunās ar drošības dienestu vadītājiem un ģenerālprokuroru.
Jaunievēlētā prezidenta komanda jau labu laiku atpakaļ bija pasteigusies izplatīt paziņojumu, ka valsts galvas padomnieka pienākumus nacionālās drošības jautājumos turpinās pildīt Raimonds Rožkalns, kuru pirms četriem gadiem šim darbam uzrunāja aizejošais prezidents Valdis Zatlers. Tādēļ viņa pēkšņā aizstāšana ar Maizīti ir pārsteigums. Par to, ka Rožkalns varētu tikt nomainīts prezidenta drošības padomnieka amatā Pietiek no informētiem avotiem politiķu aprindās pirmo reizi izdzirdēja jau jūnija sākumā. Toreiz jaunievēlētajam prezidentam Bērziņam pietuvināti cilvēki to nodēvēja par politiskām intrigām, kam neesot nekāda pamata.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Maizītim jau drīz pēc Bērziņa ievēlēšanas prezidenta amatā tika piedāvāts ieņemt juridiskā padomnieka amatu, bet viņš no tā pēc ilgām pārdomām atteicies. Tuvu stāvošām personām Maizītis kategoriski norādījis, ka nestrādās Valsts prezidenta kancelejā, kuru vadīs ventspilnieks Daudze. Pāris nedēļu laikā Maizītis šo savu pozīciju ir mainījis.
Maizītis pašlaik ir pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un vienlaikus tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Vienotība) padomnieks. Viņam pēdējās nedēļās bija izteikts arī piedāvājums kļūt par aizejošā prezidenta Zatlera jaundibinātās partijas lokomotīvi.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Rožkalns jau piektdien nodos lietas savam pēctecim amatā. Pašam Rožkalnam varētu tikt piedāvāts amats SAB, kur viņš iepriekš jau strādājis vadošā pozīcijā. Rožkalns no 2004. līdz 2007. gadam kā SAB pārstāvis darbojās Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO, vienlaikus ieņemot SAB direktora vietnieka amatu. Pirms tam no 2000. gada līdz 2004. gadam Rožkalns bija SAB direktora vietnieks un vadīja Ārējās izlūkošanas pārvaldi. SAB Rožkalns sāka strādāt 1996. gadā, bet pirms tam vadīja Drošības policiju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
