Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež stulbā apsaukāšanās. Bet te uzkrita Apvienotās Karalistes vēlēšanu – kā lai to pieklājīgāk pasaka – lielais notikums, kurš ārkārtīgi spilgti izgaismoja visu šai blogā iepriekšpublicēto, tādēļ apskatīsim tās vienā reizē, jo abi notikumi tikpat kā bračkas.

Mana bloga publikāciju caurviju tēma: masu mediju monopola sabrukums izraisa sekas ne tikai informācijas izplatīšanas un reklāmas tirgū. Šis monopols dzīvoja brīnišķīgā simbiozē ar tradicionālo politisko sistēmu, socioloģisko pētījumu institūcijām pildot svarīgu apkalpojošu funkciju. Tagad ierastais biotops ir izjaukts, un tie, kas to nav pamanījuši, kļūst vai nu par procesā iesaistītiem lūzeriem, vai arī neiesaistītiem bļauriem.

Personīga atskaitīte mundruma uzturēšanai

Kā ilustrāciju izmantošu savu “Rīdzinieka padomniekā” izteikto prognozi. Uzskatāmības labad iztēlošos, ka es būtu licis likmes saskaņā ar savu analīzi, lai arī šoreiz neviens man derības netika piedāvājis.

No maniem trīs apskatītajiem scenārijiem piepildījās trešais, ar koda nosaukumu duļķainais. Tātad, ja derības būtu par vispārēju prognozi un mana ieteikuma noderīgumu, tad te viss kārtībā – vara nemainījās, un balsošana par kādu no manis ieteiktajiem variantiem garantēti deva balsis opozīcijai. Skaidri redzams, ka balsu sadalījumā ir būtiska nobīde, un jāsaka, ka es būtu zaudējis, ja būtu licis uz Saskaņas vietu skaitu (es būtu derējis, ka nebūs mazāk par 34), kā arī liktu pret to, ka JKP būs tikpat liels rezultāts kā LRA.

Te nu aptauju lamātāji varētu sākt savu bļaurēšanu. Par pirktajiem reitingiem, par stulbajiem sociologiem, par vispasaules ķirzaku sazvērestību un citām acīmredzamām kaitniecībām. Kam tīk, var to darīt, bet mans ieteikums būtu mēģināt izprast tos sabiedriski politiskos mehānismus, kuros šodien piedalās gan Pitsburgas strādnieki, gan Kensingtonas inteliģenti, gan Mēra Bondara uzvaras svinētāji vēlēšanu naktī. Kā ilustrācija lai ir mana prognozē ieliktā speciālā piebilde par ZZS kā pilnīgi nedrošu sarakstu.

Manā rīcībā nebija nekādu aktuālu datu, šo secinājumu diezgan droši varēja izdarīt no aprīļa (jā, jā, pusotra mēneša pirms vēlēšanām!) pētījuma, kurā tai formāli bija gandrīz 10% atbalsts. Tas ir tāds pats skaitlis, kuru regulāri atkārto TV ziņās cilvēki, kuriem nav pat attālas sajēgas, ko viņi ekrānā rāda. Jo šis virspusējais cipars rāda aptaujāto reakciju uz zīmolu un nekādi neņem vērā ne gaidāmo kampaņu, ne saraksta kvalitāti, ne izvēles noturību un pats galvenais – reālo dalību balsošanā, kas prasa stipri vairāk piepūles par atbildi mērījumā.

Tā kā pētījumā bija arī daži citi jautājumi, pēc kuriem varēji nekļūdīgi secināt, ka ZZS atbalstītāji ir ļoti nedroši savā izvēlē, tad šo lielo falšo reitingu varēja droši dalīt ar 3. Ja kāds būtu derējis pret, es būtu vinnējis visu, cik nu uz to būtu uzlikts.

Kas tad ir ar tām aptaujām?

Kā jau vairākkārt šai blogā esmu atkārtojis, aptauja ir mērījums bez juridiski paredzētām sekām. Starp citu, vienīgais mērījums, kam tādas ir, ir vēlēšanas vai referendums, tie abi ir mērījuma paveidi.

Mērījumi mēdz būt dažādi pēc metodikas un ārkārtīgi raibi pēc kvalitātes. No dažu simtu telefoniski aptaujātu personu atbildēm var secināt tikai to, ka tik un tik procentu ir atbildējuši to un to. Un nevis parasto TV glupību, ka aptauja rāda, ka Saeimā iekļūtu tie un tie. Blēņas! Aptauja rāda, ko ir atbildējuši, nevis ko reāli izdarītu.

Visa breksita un ASV vēlēšanu aptauju sāga uzkrītoši pierāda: no apmēram pareizām aptaujām var izdarīt galēji aplamus secinājumus. Vēlētāju uzvedības modelēšana nav tas pats, kas truli pārstāstīt kaut kur izfiltrētus datus.

Protams, pēc vienotas metodikas ilgstoši periodiski mērījumi var diezgan droši parādīt sabiedriskās domas tendences. Bet te jāņem vērā, ka visbiežāk mēs dzirdam pārsensacionalizētas ziņas par kāda reitinga krišanos arī tad, ja šīs izmaiņas ir mazākas par paša mērījuma statistisko kļūdu. Nemaz nerunājot par gadījumiem, kad mērījumi tiek izmantoti nevis tendences noteikšanai, bet gan acumirklīga notikuma prognozēšanai, izmantojot datus, kas vākti salīdzinoši daudz ilgākā periodā.

Šai ziņā ļoti raksturīga ķeza bija ar blīvi aplamāto “Latvijas Faktu” aptauju, kuras daži aspekti uzplaiksnīja dienu pirms vēlēšanām dažās tvitera sarunās . Kā izriet no reālajiem faktiem, lielākā datu daļa ir savākta nevis pēdējās pāris dienās, kampaņas karstākajā laikā, bet gan krietnas pāris trīs nedēļas iepriekš, un tiem “piesviesti” klāt svaigāki pēdējā brīža dati. Tātad konkrētā situācijā šāds savārstījums neko neizsaka.

Ļoti raksturīgi, ka speciāli šai tēmai veltītā rakstā ziņu portāla autors atkārto ierasto stulbo kļūdu: aptaujas datu apkopojumu sauc par prognozi. Starp citu, jau no saraustītās tviteriskās informācijas varēja skaidri izsecināt, ka JKP zīmola sasaiste ar saraksta līderiem ir devusi strauju pieaugumu pēdējās dienās.

Kampaņu gaita gan Rīgā, gan UK šai ziņā bija ārkārtīgi līdzīga: opozīcija izvirzīja jaunas sejas, izmantoja jaunās komunikāciju telpas iespējas, uzjundīja entuziasmu un aktivitāti. Tiesa, parādījās kāda ļoti raksturīga atšķirība: rezultātu prognoze uz exit poll pamata. Vēsturiski tā tiek uzskatīta par ļoti drošu metodi. Ja UK televīzijas kanālu kopīgi sponsorētais mērījums, uz kura pamata tie gatavoja pirmo projekciju, bija ļoti tuvs faktam, tad Rīgā notika tieši pretējais. Man šai ziņā būtu vienas droši vinnētas un otras droši zaudētas derības.

Iepriekšējā balsošana Rīgā bija neredzēti aktīva, var teikt dubultā. Neapšaubāmi, ka tie, kas tik apņēmīgi balso, ir skaidri izšķīrušies atšķirībā no tiem, kas atliek uz pēdējo brīdi. Tātad pēcaptauja pie iecirkņiem aptvers būtiski mazāku vēlētāju daļu, pie kam izteikti citādu sastāvu, nekā tā apmēram piektā daļa, kas balsoja iepriekšējās dienās.

Visādi atrunājos no dalības raidījumos, kuros būtu jāapspriež un jākomentē pēcbalsošanas aptauju rezultāti. Vienā no raidījumiem pat paguvu to apgalvot tiešraidē: lai kādi jums tur būs tie egzitpolli, tie būs aplami. Tā arī izrādījās atšķirībā no UK, un es būtu vinnējis derības, teorētiski. Cita lieta, ka es tās būtu skaidrojis pavisam aplam. Mana hipotēze bija, ka apņēmīgie un entuziastiskie bondarstrīķisti būs nobalsojuši vēl piektdien, bet vēlēšanu dienā nāks lēnīgi cienīgie varas atbalstītāji, kas arī dos lielāka pārsvara iespaidu.

Skaidrs, ka šai jomā man viss garām. Iemesls: ļoti lielais atbildēt atteikušos skaits. Atšķirībā no vecās, labās Anglijas, kur katrs mierīgi saka, ko sadarījis, milzu procents rīdzinieku tā nedara. Rezultātā vēlēšanu vakarā nilgāzēji korķē vaļā putojošas dziras un dala jaunatklātā kontinenta prērijas. Līdz brīdim, kad izrādās, ka neatbildējušo vidū neproporcionāli daudz varas atbalstītāju un iespējams, ka latviski runājošu, tādēļ aptaujā kautrīgu.

Apkopojot vēlreiz: nešaujiet uz pianistu, pat ja klavieres ir pagalam noskaņojušās. Nesauciet aptaujas par prognozēm, neizdariet fiksus stulbus secinājumus uz nezināmas kvalitātes datu virspusīga apkopojuma. Neēdiet dzelteno sniegu aiz jurtas.

Kas tad ir ar tām kampaņām?

Pāršķirstot priekškara avīzes, sludinājumu daļā pie ballēm un citiem izrīkojumiem mēdza būt klāt piebilde: “Goda kartes un brīvbiļetes nederīgas”. Tas nozīmēja, ka šoreiz jāpērk biļete un iepriekšējie nopelni netiks ņemti vērā. Tāds pats brīdinājums būtu jānoliek visu kampaņotāju acu priekšā pie datora: iepriekšējā rutīna vairs nebūs derīga.

Masu mediju monopolu sabrukums izraisa tektoniskas pārbīdes visā sabiedriski politiskajā laukā. Šai ziņā neticami līdzīgas pašpārliecinātās istablišmenta kapaņas ASV un UK iepretim pusdullajiem Trampam un Korbinam. Ja Trampa kampaņu un viņa pašreizējo sniegumu amatā ķidā no rīta līdz vakaram, tad varbūt būs paskrējis garām, ka Korbina leiboristu platforma apvieno Ļeņina tipa saukļus (katram to, ko vēlas: šoreiz ne zemi zemniekiem, bet studijas studentiem, bez maksas protams, un vispār viss bez maksas) ar pārbaudītu Staļina – Hitlera ekonomisko platformu: biznesa pārņemšana valsts kontrolē, visas tautas laime utt. Vēl nesola katram simtnieku piesviest kā bondarpūčveidīgie, bet gan jau ar laiku.

Līdzīgi kā Tramps savāca strādnieku (tradicionālās demokrātu) balsis vietās, kur Klintone to vīzdegunīgi ignorēja, Korbins pacilātas kampaņas laikā dabūja savā pusē lielāko daļu UKIP (antieiropeiskās partijas) bijušo vēlētāju, kurus vīzdegunīgā Mejas kampaņa bija automātiski ieskaitījusi sev.

Pilnīga analoģija arī attiecībās ar mirstošo masu mediju monopolu: gan Trampam, gan Korbinam gāzās virsū kā valdīt nespējīgiem viss meinstrīms, bet tas nelīdzēja ne tur, ne šeit. Jaunajā situācijā balsot gan Rīgā, gan UK aizgāja ievērojami lielāks vēlētāju skaits, un es nebrīnītos, ja smalkāka datu analīze parādīs līdzīgu musturi: jauni cilvēki, kam vecā politkorektā tukšdirsošā elite šķita atbaidoša, tagad FB un citu burbuļu iespaidā var aizskriet līdz iecirknim kā citkārt uz klubu.

Rezultātā vēlēšanas neapšaubāmi zaudējušas partijas līderis pieprasa uzvarētāja atkāpšanos un paziņo par progresīvo koalīcijas veidošanu un mēģinājumu likt uz balsošanu alternatīvu karalienes runu. Tā pati metodika, kā bolševikiem pēc 1917. gada apvērsuma Krievijā vai sovjetu satelītpartijām Austrumeiropā pēc kara.

Toriju katastrofa gan politikas pamatos, gan kampaņas tehnikā jau tagad diezgan plaši un detalizēti apskatīta, šeit pie tā būs jāatgriežas vasaras beigās, kad gaidīsim mūsu valsts dzīvei svarīgākās (jā jā, nepārteicos), mūsu dzīvei svarīgākās vēlēšanas šoruden Vācijā.

Kas mums no tā?

Agresīvas cilvēku grupas pašnosaukšanās par progresa nesējiem ir gadu simtiem ierasta lieta.

Boļševiku progress, it īpaši 1918. gada “sarkanā” un 1937. gada “lielā” terora izpausmē, mums varbūt pazīstams labāk nekā polpotiskā tautas laime Kambodžā. To kā izcilu brīvības cīņas piemēru atbalstīja visa progresīvā Rietumvācijas akadēmiskā vide un revolucionārie studenti, paralēli pieņemot maoismu kā sava progresa ideoloģiju. Galu galā vēl tagad ir itin modīgi staigāt krekliņā ar terorista un slepkavnieciska režīma balsta Če Gevaras noģīmi.

Jaunā komunikatīvā vide ar iespēju neticami ātri un pilnīgi bez maksas izplatīt informāciju un veidot mazas domubiedru grupas ir ideāla progresa attīstības iespēja. Uz mūsu iepriekšējām Saeimas vēlēšanām par progresa iemiesojumu kļuva aktieris Kaimiņš, kura sarunas ar zinātņu doktoru Zakatistovu ir brīnišķīgs progresa izziņas materiāls. Korbinistu nenoliedzamais panākums ir laba ilustrācija šo iespēju ekspluatēšanai.

Vecais istablišments nav mācījies ne no breksita, ne no ASV vēlēšanām. Konservatīvie noturas pie varas kā no ballītes izmests uzdzīvotājs pie balkona margām. Faktiski tas pats Rīgā, un arī citās lielākās pilsētās iet raibi. Vienīgais izņēmums šai ziņā Ventspils, bet tur drīzāk jārunā ne tik daudz par istablišmenta pārgrupēšanos, cik konkurentu līdera manifestējošu stulbumu.

Nu jau vairāk kā pusgadsimtu iedibinātā un nostabilizētā kārtība paredzēja vienu faktoru, ko mēs joprojām uztveram kā pašsaprotamu. Tā ir eiroatlantiskā solidaritāte, kopēju vērtību sistēmas uzturēšana un kā konkrēta izpausme NATO organizācija ar mums tik sirdsmīļo 5. pantu. Jaunajā situācijā, izzūdot masu mēdiju monopolam, istablišmenta iespēja to nodrošināt sāk uzkrītoši šķobīties. Visu šlaku progresīvajiem nav ne mazāko uztraukumu par mūsu robežu drošību.

Še nu būs mans vienīgais praktiskais secinājums no jau notikušo vēlēšanu rindas: visu naudu Zemessardzei! Ja mēs nemaksāsim par savu drošību un nestiprināsim reālu patriotismu, viss vēlēšanu balagāns var izrādīties veltīgs.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...