Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiku atpakaļ rakstīju par Krievijas centieniem ar ekonomisko sviru palīdzību panākt Baltkrievijas padošanos Putina iecerētajam kursam. Tas daudziem nepatika. Var saprast, jo daudzi latviešu valodā rakstīto komentāru autori dara visu iespējamo un neiespējamo, lai atbalstītu Kremļa un Putina centienus arī Latvijas informatīvajā telpā.
Atceroties rakstīto par Kremļa piekopto ekonomisko sviru taktiku attiecībā uz Ukrainu un tagad arī uz Baltkrieviju, var prognozēt, ka Putins darīs visu, lai panāktu, ka Baltkrievija piekāptos viņa prasībām. Tomēr, izskatās, ka Baltkrievija jau kādu laiku gatavoja sev B plānu, kurš nav tieši saistīts ar ekonomiku, bet var savā ziņā Putinu iedzīt palielā izmisumā.
Proti, Baltkrievijas Vitebskas apgabalā 2. martā ir sākušās baltkrievu un britu karavīru kopīgas militārās mācības "Ziemas partizāns", kuras ieplānotas līdz 14. martam. Baltkrievijā ieradušies 28 Lielbritānijas 42. jūras kājnieku bataljona karavīri, bet baltkrievu pusi mācībās pārstāv 103. atsevišķās gaisa desanta brigādes miera uzturēšanas rota.1
Mācības pēc skaitliskā sastāva ir ļoti nelielas, lai pat neteiktu vairāk – niecīgas, tomēr tām ir būtiska nozīme vairāku iemeslu dēļ. Tas būtu: Baltkrievija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas (turpmāk - KDLO) dalībvalsts, kurā vēl ietilpst Krievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna. Lielbritānija ir Rietumu militārā bloka NATO dalībvalsts.
KDLO līgums tika parakstīts 1992.gada 15.maijā, un tas stājās spēkā 1994. gada 20. aprīlī. Šī līguma 4. pants saturiski ir līdzīgs Ziemeļatlantijas līguma 5. pantam. Nav ne mazāko šaubu, ka KDLO pēc PSRS sabrukšanas tika izveidots, lai Krievijai arī būtu kāda militāra alianse, ko pretstatīt NATO. Faktiski, skatoties Kremļa acīm, KDLO ir veidots kā pretspēks NATO.
Tādējādi Baltkrievija kā KDLO dalībvalsts tagad organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju, kura ir NATO dalībvalsts. Līdz ar to iezīmējas Baltkrievijas centieni tuvoties ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī NATO, un tas jau ir trauksmes zvans Putinam.
Otrs, ne mazāk svarīgs aspekts, ir šo mācību norises vieta. Proti, Vitebskas apgabals, kurš robežojas ar Lietuvu, Latviju un… Krieviju. Faktiski sanāk, ka NATO karavīri pašlaik piedalās mācībās ne jau vairs Krievijas durvju priekšā, bet, varētu jau teikt, ka ar vienu kāju Krievijā.
Nelielai atkāpei, pašlaik Baltkrievijā ir divi Krievijas militārie objekti – radiolokācijas stacija “Volga” (Ganceviči, Brestas apgabals), kuras uzdevums ir kontrolēt starpkontinentālo raķešu palaišanu ziemeļrietuma virzienā, un Krievijas Jūras spēku 43. sakaru centrs (Viļeika, Minskas apgabals), kura uzdevums ir nodrošināt sakarus ar atomzemūdenēm Atlantijas, Indijas un daļēji arī Klusajā okeānā.
Jāatzīmē, ka šo abu militāro objektu nomas termiņš izbeidzas 2021.gada 6.jūnijā, un nav ne mazāko šaubu, ka šie objekti Putinam ir ļoti svarīgi no militārā aspekta un viņš būs ļoti ieinteresēts saglabāt šos objektus arī tālāk. Tiesa, te pret viņu var atspēlēties paša īstenotā Baltkrievijas “piespiešanas politika”.
Vēl interesanti, ka, neskatoties uz to, ka Baltkrievija ir KDLO dalībvalsts, tai izdevies izbēgt no vēl kādu Krievijas militāro bāžu izveidošanas, kaut arī šādi centieni ir bijuši un Krievijas aizsardzības ministrs Sergeijs Šoigu jau 2013.gadā paziņoja, ka cer, ka Baltkrievijā 2015.gadā būs aviācijas pulks. Arī Putins 2015.gadā bija uzdevis Aizsardzības un Ārlietu ministrijai veikt visus pasākumus, lai ar Baltkrieviju tiktu veiktas attiecīgas pārrunas un noslēgtu starpvalstu vienošanos.2
Tomēr laikam Lukašenko pārāk labā atmiņā bija 2014. gada februāris, kad Krievija, izmantojot savas militārās bāzes, veica Krimas pussalas sagrābšanu. Tālredzīgi vai ne, bet iespējams, ka šāds Lukašenko lēmumus bija pirmais signāls Putinam, ka Baltkrievija tomēr nevēlas pārāk cieši “draudzēties”.
Trešais interesantais moments – mācību nosaukums “Ziemas partizāns”. Ar ziemu šogad ir, kā ir, bet vārda “partizāns” izmantošana mācību nosaukumā ir visnotaļ zīmīga. Kā iepriekš tika apskatīts, mācības norisinās apgabalā, kurš robežojas ar Lietuvu, Latviju un Krieviju.
Mācībās piedalās Baltkrievijas un Lielbritānijas armijas karavīri. Kā jau minēju, Lielbritānija ir NATO dalībvalsts, kurā ir arī Lietuva un Latvija. Tātad – iedomātais partizānu karš pret saviem sabiedrotajiem īsti nav iedomājams. Kura valsts paliek? Pareizi!!! Krievija. Ar to jau daudz kas ir pateikts. Domāju, ka arī Putins domā tieši tāpat.
Pilnai kopainai jāatceras, ka 2018.gadā Lukašenko apsolījis kara gadījumā izsniegt ieročus katrai ģimenei un katram pieaugušam baltkrievam, brīdinot, ka nepietiekamas ekonomiskās attīstības rezultātā valsts ir apdraudēta. "Mēs esam frontē. Neizturēsim šos gadus, izgāzīsimies, tātad vajadzēs vai nu kādas valsts sastāvā iet, vai arī pret mums slaucīs kājas. Bet nedod, dievs, vēlreiz izraisīs karu kā Ukrainā,"3 Savukārt jau 2019.gadā intervijā Krievijas radiostacijai "Eho Moskvi" Lukašenko teica: Ja Krievija mēģinās pārkāpt Baltkrievijas suverenitāti, Rietumi un NATO atbilstoši reaģēs.4
Rezumē – ja Putins Baltkrievijai ir licis saprast, ka lētāku energoresursu iegāde var būt tikai gadījumā, ja Baltkrievija piekritīs izveidot savienību ar Krieviju, tad Lukašenko jau skaidri un gaiši ir parādījis, ko nodomājis darīt, ja Putins savu viedokli nemainīs.
Pagaidām izskatās, ka šajā duelī lielākas izredzes uzvarēt ir tieši Lukašenko, jo, bez šaubām, energoresursu iegāde no citām valstīm Baltkrievijai būs dārgāka nekā no Krievijas, bet, novirzoties no Kremlim labvēlīgā kursa, Baltkrievija var cerēt uz ekonomisko atbalstu no Eiropas savienības un ASV, kā arī pats svarīgākais – censties kļūt par NATO dalībvalsti. Ko tas nozīmētu Krievijai? Atliek tik paskatīties kartē, un uzreiz jau viss kļūst skaidrs, nemaz nerunājot par Putinam radīto apkaunojumu.
Visbeidzot – interesanti, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi par šīm mācībām kautrīgi klusē. Ko tas varētu nozīmēt?
1 https://gorodvitebsk.by/news/03-03-2020/vitebskie_desantniki
2 https://iz.ru/927892/igor-karmazin/belorusskii-front-pochemu-lukashenko-otkazalsia-ot-voennoi-bazy-rossii
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-kara-gadijuma-sola-izsniegt-ierocus-katrai-gimenei.d?id=50472529
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/nato-nepacietis-baltkrievijas-suverenitates-apdraudejumu-spekule-lukasenko.d?id=51753993
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
