Lūdzu, novērtējiet situāciju ja ne sevis, tad savu tuvinieku dēļ
Inese Kalniņa11.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūs man lūdzat, lai pastāstu reālo situāciju Itālijā. Pastāstīšu, jo redzu, ka Latvijā situāciju neuztver nopietni. Jā, arī es to sākumā neuztvēru nopietni, tāpat ka daudzi mani draugi un arī Itālijas valdība diemžēl. Tas, ko es rakstu, ir sausi fakti un gadījumi no oficiāliem informācijas avotiem, neviena FB posta vai apkārt klejojošu whatsapp ziņu.
Uz šodienu, 12. martu, Itālijā ir vairāk nekā 12 000 saslimušo, no tiem izārstējušies ir 1045, miruši 827, smagā stāvoklī 1028. Dati - https://www.worldometers.info/coronavirus/
Pirms pāris nedēļām daži gadījumi nevienu nesatrauca, kopīgi iesmējām, samainījāmies ar whatsapp jociņiem, un turpinājām mierīgi dzīvot tālāk. BET - skaitlis 12 000 ir sasniegts 2 nedēļu laikā!!!
Slimnīcas ir pārpildītas, tiks veidotas speciālas slimnīcas tikai vīrusa pacientiem, jo parastajās vairs nepietiek vietas. Nepietiek respiratoru intensīvās terapijas nodaļās, nepietiek ārstu un medicīniskā personāla! Bet saslimušo skaits turpina augt... vakar vien bija 2200 jaunu gadījumu…
Nomirst tikai vecie? Jā, no pieejamās informācijas tā var secināt, bet tas ir pagaidām, jo vecie cilvēki saslima pirmie, BET nu jau ir pāris dienas, kad saslimst arvien vairāk jaunu cilvēku. Jaunākajam, kurš šobrīd ir pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas aparatūras Milānas slimnīcā, ir 18 gadi...
Pirmajam saslimušajam Itālijā ir 38 gadi, sportists, pirms saslimšanas nedēļas laikā bija noskrējis 2 pusmaratonus. Saslima, pie mākslīgās elpināšanas bija pieslēgts no 20. februāra līdz 10.martam, aizvakar sāka elpot pats, vakar esot sācis runāt. Kāpēc tik smagi? Kā skaidro ārsti, tik aktīviem sportistiem ir zema imunitāte, pēc 2 pusmaratoniem puiša imunitāte ir bijusi tik zema, ka nav spējusi cīnīties ar slimību.
Itālijas valdība bija spiesta pieņemt drastiskus lēmumus, jo itāļi (tāpat kā latvieši... ) neklausīja, muka no karantīnas zonām, slimi brauca atpūsties vai slēpot un aplaida citus.
Kāda šobrīd ir mūsu ikdiena? Mums ir jāsēž mājās, ārā drīkst iet tikai uz darbu, uz veikalu pēc pārtikas (drošības pēc liekot masku un velkot cimdus), vai uz aptieku, līdzi ņemot speciāli aizpildītu dokumentu, kurā norādīts, no kurienes uz kurieni un kāda iemesla pēc dodamies.
Policijas patruļas reāli kontrolē un liek sodus, var tikt piemērots apcietinājums. Slēgts ir pilnīgi viss, izņemot pārtikas veikalus, aptiekas un fabrikas. Nedrīkstam doties ciemos pie draugiem vai pastaigāt svaigā gaisā. Policija patrulē arī stacijās un lidostās.
Atceltas ir visas ārstu vizītes un plānveida operācijas, onkoloģijas pacientiem atliek terapijas, ja vien nav bezizejas gadījums, jo visi spēki tiek novirzīti COVID pacientiem.
Šorīt lasu par 15 saslimušajiem Latvijā – jā, tas nav daudz, bet nav arī tik maz, ņemot vērā nelielo cilvēku skaitu Latvijā un to, cik aktīvi latvieši ceļo. Izdzīvojot uz savas ādas Itālijas pieredzi, ar šausmām skatos, cik aktīvi Latvija reklamē masu pasākumus – maratonus, izstādes, koncertus u.t.t.
VIENĪGAIS veids, kā tikt galā ar vīrusa izplatību, ir norobežojoties no citiem cilvēkiem, ir jāsēž mājās – TIK VIENKĀRŠI!!! To ir pierādījusi Ķīna, arī Itālijas pilsētiņās, kuras pirmās ielika karantīnā, tiek atklāti pavisam maz jauni gadījumi. Latvijā vēl ir iespēja, bet jārīkojas ir TAGAD!!!
Mēs te šobrīd darām, ko liek, ar bailēm gaidām katras dienas beigas, kad paziņo sausos ciparus. To, vai visā Itālijā noteiktā karantīna būs devusi rezultātus, mēs zināsim pēc aptuveni 2 nedēļām...
Lūdzu, novērtējiet situāciju! Ja ne sevis, tad savu tuvinieku dēļ!!!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
