Lūdzu, ierādiet Kariņam, Viņķelei un Reiram, kur ir viņu vieta

Valsts savu naudu tērē bezjēdzīgāk atšķirībā no tiem, kuri saņem algas no valsts

Latvijas tautas izdzīvošanu uz spēles ir likusi sistemātiskā augstākā līmeņa korupcija, vispārējais visvisādu valdību nihilisms, regulārā lielu uzņēmumu nobēdzināšana ar valstisku darboņu acīmredzamu līdzdalību, tiesībsargājošo iestāžu iesaiste organizētajā noziedzībā. Ja Latvijā atjaunotos tiesiskums, tad izmeklētājiem vajadzētu būt ļoti konkrētiem jautājumiem daudziem prokuroriem, SAB bijušajiem darboņiem Aigaram Sparānam, Jānim Kažociņam, vismaz diviem no bijušajiem KNAB augsta ranga izmeklētājiem.

Kāpēc viss šis moralizējošais ievads? Jo lielas lietas sākās no mazākām. Vienas salīdzinoši lielas bankas sabrukšana varbūt arī neatstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību. Tomēr desmit gadu laikā Latvijā savu eksistenci apšaubāmas darbības dēļ ir bijušas spiestas pārtraukt piecas samērā zināmas bankas. Viena no tām, iespējams, arī centrālās bankas vadītāja personīgās atriebes dēļ – ABLV, kā zināms, atteicās viņam maksāt kukuļus. Tā ir aptuveni ceturtā daļa no banku skaita Latvijā!

Liepājas lepnums – vietējais metalurģijas gigants tika mērķtiecīgu, kriminālu darbību rezultātā novests līdz maksātnespējai ar tam izsniegto valsts galvojumu. Par kriminālām darbībām preču pārdošanu īpašniekiem pietuvinātai starpniekfirmai par mazu summu un šo pašu preču tālākpārdošanu par ievērojami lielāku summu īstajiem klientiem neatzina, protams, Latvijas tiesībsargājošās iestādes. Vēlāk šis lepnums tika notirgots Ukrainā labi zināmiem pusbandītiem, ar kuriem Laimdota Straujuma uz vienas skatuves grieza svinīgās svētku lentes, lai… nobēdzinātu vismaz divu tūkstošu cilvēku iztikas avotu vēlreiz un galīgi.

Nav pat vērts pieminēt mahinācijas ar t.s. zelta tiltu, kas bija “latvisko” partiju sarūpētā skoliņa Rīgas bijušajam mēram Nilam Ušakovam zelta tramvaju sagādē. Rīgas Domes korupcijas bēdu ieleja piedzima ne jau Nila Ušakova laikā, korupciju tajā ievazāja “latviskās” un “proeiropeiskās” partijas, kuru prokremliski noskaņotie saskaņieši izvēlējās turpināt. Pilsētā runā, ka Rīgas Domes korupcijas īstais atslēgu turētājs esot Andris Ameriks, kurš domē sekmīgi sastrādājies ne ar vienu vien jaunā laika un attīstības politikas ieviesēju.

Tas viss tikai liecina, ka šajā valstī ir sistēmiskas problēmas brīdī, kad institūcijām jākontrolē nopietnas ekonomisko interešu sfēras. Tiesībsargājošās iestādes daudz redzamāk apkaro visādus nopietni neuztveramus grantiņus, ždanokas, Krievijas karoga kātu plēsējus, nekā pievēršas acīmredzamu ekonomisko grupējumu rīkļu atraušanai no valsts barotnēm. Tikai ļoti neattīstīts cilvēks varētu uzskatīt, ka augstākā līmeņa korupcija, kuru regulāri savos atzinumos par Latviju piemin visi starptautiskie korupcijas pētnieki, notiek bez augstākā līmeņa politiķu un tiesībsargājošo iestāžu iesaistes.

Stāsti par trīs meļiem

Ko es ar to gribu teikt? Ka mūsu tauta turpina izmirt, lai zagļi, korumpanti un muļķi varētu parazitēt. Par augstāk minētajām afērām atbildīgie burtiski dzer šīs tautas jau pēdējās asinis. Viņiem tādi muļķi kā Ilze Viņķele ir taisni laikā. Viņa attaisnos jebko – Padomju Savienība bija cita valsts, tāpēc, viņasprāt, Latvijas Republikā jums pensijas nepienākas. Tas, ka PSRS laikā uzcelto ekonomisko kapitālu joprojām izmanto ekonomikā, muļķei neskaitās.

Par Jāņa Reira cinismu nav vērts diskutēt vispār – savu darbību labklājības ministra amatā viņš sāka ar korumpantu meklēšanu starp trešās grupas invalīdiem un valsts izzadzējus – starp € 1.60 stundā pelnošiem pirmās grupas invalīdu asistentiem. To pašu pensiju palielināšanu, ko Reirs it kā paveica, gribēja savā laikā īstenot pavisam cits labklājības ministrs – tolaik finanšu ministrs Jānis Reirs pateica, ka naudas neesot, kas bija meli. Tikai viņš pats varētu vislabāk pastāstīt par kukuļiem no tabakas nozares un slimnīcu būvnieku karteļiem. Man ir grūti saprast iemeslu Jāņa Reira naidam pret Latvijas sabiedrību, bet vēl grūtāk – vēlētāju gaumi vēlēšanās.

Krišjānis Kariņš piecpadsmit gadus maksāja savā firmā minimālās algas. Grūti tādu apstākli būtu iedomāties bez “aplokšņu” algām. Tik tikko viņš publiski samelojies, sakot, ka viņa valdība nodrošinājusi šogad veselības aprūpes budžeta pieaugumu. Tie ir viegli pārbaudāmi meli – to nodrošināja iepriekšējā valdība.

Mēs neesam pelnījuši uz saviem pleciem nest zagļus un muļķus

Latvijas tautas izdzīvošana ir likta uz spēles un veselības aprūpe ir viens no neatsveramiem tās izdzīvošanas stūrakmeņiem. Latvijas sabiedrība vēlās, lai tās vitālās intereses tiktu ievērotas vispirms. Skaidrs, ka visdažādākā ranga ekonomisko bandītu, ekonomiskās noziedzības grupējumu izlikšanās par politiskajām partijām, bezzobainas un vēl biežāk angažētas tiesībsargājošās iestādes šai valstij maksā tik, ka ir grūtības atvēlēt pat likumā ierakstītos 4% no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei.

Svētkos Valsts prezidents aicināja iestāties par valsti kopējam labumam. Kādam labumam? Kad tiesu izpildītājs, kas formāli rīkojās valsts vārdā, ņem nost dzīvokli nieka € 1.10 parāda dēļ pensionārei? Kad prokuratūra līdz Augstākajai tiesai pārsūdz visu zemāko instanču spriedumus, kas izbeigušas kriminālprocesu par 20 santīmu vērta buljona kubiciņa zādzību, jo apsūdzētā persona ir mirusi, un par tādu valsts resursu tērēšanu neviens nenes atbildību.

Faktiski tikai ar prokuratūras netiešu atbalstu šobrīd Saeimā sēž kokaīnu pusašņaucies bijušais advokāts un pieklusis suņubūdas saimnieks, kuru atrašanos Saeimā motivēja šveiciešu prokuratūrai labi zināms finanšu afērists.

Kopējam labumam varētu vienoties simts Saeimas gudrie. Kopējam labumam varētu vienoties Ministru kabinets. Kopējam labumam viņi varētu izdarīt vienu neapstrīdami labu lietu – atstāt pēc vecā likuma 4% no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei. Kopējam labumam, tautas izdzīvošanas un ilgtermiņa labklājības vārdā.

Es ar to gribu teikt, ka ārsti savu algu tērēs noteikti daudz prātīgāk, nekā to šobrīd dara Saeima, Ministru kabinets un “tiesībsargājošās” iestādes kopā ņemot.

Visādas spriņģes, burves - rozītes rakstīs, ka Saeimas atlaišana izpalīdzēs Putinam, ZZS, partybomzim un kam tikai vēl ne. Ka to vispār atbalstīt var tikai muļķi. Ka 4% veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta – budžetam nepanesams populisms. Adekvāts finansējums veselības aprūpei nevar būt populisms!

Aicinu piedalīties parakstu vākšanā par Saeimas atlaišanas iniciēšanu. Visādām viņķelēm, kariņiem un reiriem nav vietas Latvijas politikā. Lai novērstu pamatotās bažas, ka viņi ierāpsies atpakaļ – izdarīt to Satversmē leģitīmi saistošā veidā tā, ka drebuļi skries pat ņirdzīgajai rudmatei Itālijā.

Novērtē šo rakstu: