Lūdz Tiesnešu ētikas komisiju izvērtēt "slavenās" tiesneses Bitenieces iespējamos pārkāpumus
Pietiek lasītājs11.02.2016.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rakstā „Atklāta intervija par „policistu mafiju”” intervētais Andrejs izsakās par Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci šādi: „Tiesnese pret mani izturas vienkārši šausmīgi. Visu laiku izsaka asas piezīmes, paceļ balsi, izturas tā, it kā es jau būtu notiesāts un būtu reāls noziedznieks.” „Kad es gribēju tiesā iegūt tiesas sēžu audioierakstus, lai varētu sūdzēties par tiesnesi, kurš necienīgi izturas pret mani, man paziņoja, ka šī tiesas sēde vispār netiek ierakstīta. Kā tas var būt!? Vai tad nav obligāti jāieraksta visas tiesas sēdes!?” Lūk, vēl viena – administratīvo pārkāpumu lieta, kurā Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece ir rīkojusies vismaz neētiski, lai neteiktu - nelikumīgi.
Kristaps Mihailovs ir lūdzis Tiesnešu ētikas komisiju izvērtēt, vai pret Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci ir ierosināma disciplinārlieta, kā arī apspriest ētikas normu pārkāpumus, kas izpaudās klajā tiesneses melošanā un citos pārkāpumos.
2015.gada 7.oktobra tiesas sēdē tiesnese I.Biteniece uz K.Mihailova lūgumu sagatavoties sacīja, ka „nebūs iespējas vairāk. Vai nu Jūs liecināt tagad vai arī vairs nebūs iespējas liecināt. Tāpat atkārtoti 2015.gada 7.oktobra tiesas sēdē tiesnese I.Biteniece sacīja, ka „tiesa norāda un ieraksta arī protokolā, ka nākamajā reizē nebūs iespējas sniegt liecības”. Taču 2015.gada 7.oktobra tiesas sēdes protokolā minētais nav ierakstīts.
2015.gada 9.novembra tiesas sēdē K.Mihailovs pieteica tiesnesei I.Biteniecei noraidījumu. Tiesnese I.Biteniece viņai pieteikti noraidījumu nepieņēma, lēmumā norādot, ka „tiesnese nepiekrīt sūdzības iesniedzēja norādītajam, ka tiesnese norādījusi, ka sūdzības iesniedzējam nebūs iespēja sniegt liecības”. Tāpat lēmumā norādīts, ka „ņemot vērā, ka ne sūdzības iesniedzējs, ne sūdzības iesniedzēja pārstāvis nav lūdzis atļauju veikt tiesas sēdes skaņas ierakstu, kā arī nevarēja norādīt, kur ir ieguvuši audio ierakstu, tiesnesei rodas šaubas par šāda audio ieraksta esamību.”
2016.gada 18.janvāra tiesas sēdē K.Mihailovs pieteica tiesnesei I.Biteniecei noraidījumu, jo tiesnese I.Biteniece melo, proti, audioierakstā dzirdams, kā tiesnese vairākkārtīgi norāda, ka K.Mihailovam nebūs iespēju vairs sniegt liecības, savukārt lēmumā par pieteikto noraidījumu norāda, ka nepiekrīt, ka ir to norādījusi. Tāpat audioierakstā tiesnese norāda, ka tas tiks ierakstīts protokolā, savukārt protokolā tiesneses sacītais nav ierakstīts.
Tiesnese K.Mihailova noraidījumu atteicās izskatīt, atsakoties pat pieņemt noklausīties K.Mihilova tiesas sēdē veikto audioierakstu.
K.Mihailova ieskatā par tiesneses pārkāpumiem liecina arī tas, ka tikai pēc viņa aizstāvja iesnieguma tiesas sēdes priekšsēdētājai tiesas sēdē tika nodrošināts audioieraksts, kaut visas tiesas zāles ir aprīkotas ar attiecīgu aparatūru. Turklāt tiesnese K.Mihailova aizstāvim tiesas sēde vairākkārtīgi liedza izteikties, pat uzbļaujot -„viss, nē, es neļauju, apsēdieties”. Savukārt iestādes pārstāvei tiesnese ļāva izteikties, cik vēlas un jebkurā mirklī. Tāpat tiesas sēdē, kurā nebija nodrošināts tiesas audioieraksts, tiesnese lieciniecei uzdeva tendenciozus jautājumus, retoriskā formā, piemēram, vai var būt?; cik liela iespēja? vai pastāv iespēja? uz ko lieciniece nespēja atbildēt, taču tiesnese turpināja ietekmēt liecinieci: „Gribu dzirdēt no Jums!”
Minētie tiesneses uzvedinošie un liecinieku ietekmējošie jautājumi tiesas sēdēs protokolā nav norādīti, bet audioierakstā, ko veica K.Mihailovs, tie ir skaidri dzirdami. Tiesnese lēmumā par noraidījumu norādīja, ka tiesas sēdes protokolā nav fiksēts, ka viņa būtu uzdevusi lieciniecei jautājumus tendenciozi un uzvedinoši. Iepriekšminētais ļauj apšaubīt tiesas sēdes protokola objektivitāti un precizitāti un uzdot jautājumu – kāpēc visās tiesas sēdēs netiek veikts audioieraksts, bet pēc tam tiek manipulēts ar tiesas sēdes protokolu?
K.Mihailovs vērš Tiesnešu ētikas komisijas uzmanību, ka tiesneša melošana ir pretrunā vienam no taisnīgas tiesas pamatkanoniem - tiesu varas godīgumam. Šāda tiesneša rīcība liek apšaubīt konkrētā tiesneša objektivitāti ne tikai konkrētajā procesā, bet vispār.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
