LTV vadība par grēkāžiem „nozīmējusi” tulkotāju biroju, tomēr nāksies atbildēt arī televīzijas amatpersonām
PIETIEK05.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad „sabiedriskā” Latvijas Televīzija interviju ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīnu Lagardu pārraidīja ārkārtīgi nekvalitatīvā tulkojumā ar krievisku akcentu, TV vadība ir nolēmusi pat no jebkādas atbildības izvairīties, par grēkāzi izvēloties tulkotāju biroju. Bet vai tas izdosies? Pietiek šodien publicē Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, kas jau nosūtīts Latvijas Televīzijai.
2022. gada 3. novembrī VSIA Latvijas Televīzija (turpmāk LTV) pārraidīja interviju ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīnu Lagardu ārkārtīgi sliktā, nekvalitatīvā tulkojumā, radot iespaidu par LTV vadības nekompetenci un nolaidību, kā arī valsts līdzekļu noziedzīgu izšķērdēšanu.
„Sabiedriskais” medijs lsm.lv ir publicējis šādu LTV vadības taisnošanos:
„Tikmēr LTV skaidroja, ka 3. novembra raidījums "Šodienas jautājums" izņēmuma kārtā netika pārraidīts tiešraidē, taču tulkošana no angļu uz latviešu valodu notika tiešraidē raidlaikā plkst. 20.40. Laika ierobežojuma dēļ tulkojumu iepriekš nebija iespējams ierakstīt.
Tulkošana tiešraidē ir ātrākais tulkojuma nodrošināšanas veids, līdz ar to ierasta prakse Latvijas Televīzijas pārraidēs. Kad nepieciešama tulkošana, LTV sazinās ar iepirkuma konkursa kārtībā izvēlēto tulkošanas pakalpojuma sniedzēju, informē par konkrēto vajadzību un uzdevumu, bet uzņēmums norīko tulku. Konkrētā situācija ir pirmā, kad pakalpojuma sniedzējs nenodrošināja LTV kvalitātes prasībām atbilstošu tulkojumu tiešraidē.
Līdzšinējie tulki ar darbu tikuši galā labi, norādīja LTV.
Turklāt par konkrētās intervijas tulkojuma kvalitāti LTV nevarēja pārliecināties iepriekš, jo tā notika tiešraidē. Šoreiz atšķirībā no citām reizēm tulkam bija iespēja ierakstīto interviju noklausīties pirms tiešraides, ko tulks arī darīja, bet diemžēl neinformēja LTV, ka nespēs tikt galā ar šo tulkojumu.”
Gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos par, iespējams, nodokļu maksātāju līdzekļu prettiesisku izšķērdēšanu, vēlos saņemt no LTV šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) kuras LTV amatpersonas un ar kādu pamatojumu pieņēma lēmumu, ka 3. novembra raidījums "Šodienas jautājums" izņēmuma kārtā netiks pārraidīts tiešraidē?
2) sniedziet precīzu skaidrojumu, kāpēc tieši laika ierobežojuma dēļ tulkojumu iepriekš nebija iespējams ierakstīt, kas un ar kādu pamatojumu noteica tieši šādus laika ierobežojumus?
3) kuras LTV amatpersonas, kad un ar kādu pamatojumu ir padarījušas tulkošanu tiešraidē par ierastu praksi LTV pārraidēs?
4) sniedziet precīzu skaidrojumu, kāpēc tieši par konkrētās intervijas tulkojuma kvalitāti LTV nevarēja pārliecināties iepriekš, pirms tās pārraidīšanas. Informējiet mani par precīzu laiku (datums laiks), kad tika pabeigts tulkojums, personām, kam tika nodots tulkojums, precīzu laiku, kad šis tulkojums tika nodots (datums, laiks), kā arī nosūtiet man šo personu amata aprakstus.
5) kuras tieši LTV amatpersonas, kad un ar kādu pamatojumu ir pieņēmušas lēmumu, ka tik svarīga sabiedriskā medija funkcija kā nozīmīgu personu svešvalodā sniegtas informācijas nodošana Latvijas sabiedrībai valsts valodā ir veicama, izmantojot nevis pārbaudītus, profesionālus LTV darbiniekus, kuru atalgojumam valsts ir atvēlējusi iespaidīgus finanšu līdzekļus, bet gan ārpakalpojuma sniedzējus.
5) kā tieši, pēc kādas tieši metodikas LTV un kuras tieši LTV amatpersonas ir iepriekš pārbaudījušas tulkojuma pakalpojuma sniedzēju pakalpojuma kvalitāti. Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu sniegtās informācijas patiesumu.
6) nosūtiet man LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes (attēlā) amata aprakstu.
7) nosūtiet man LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes pienākumu pildīšanas vērtējuma aprakstu un pārskatu par to, kas, kādā veidā un kad līdz šim ir izvērtējis Sigitas Roķes darba pienākumu veikšanas kvalitāti.
8) nosūtiet man LTV Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes amata aprakstu.
9) nosūtiet man LTV Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes pienākumu pildīšanas vērtējuma aprakstu un pārskatu par to, kas, kādā veidā un kad līdz šim ir izvērtējis Ivetas Elksnes darba pienākumu veikšanas kvalitāti.
10) sniedziet man atbildi pēc būtības uz jautājumu – kādu tieši iemeslu dēļ LTV, kas tiek pilnībā finansēta no valsts līdzekļiem, no sabiedrības slēpj savu darbinieku saņemto atalgojumu?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
