LTV raidījuma „DeFacto” redaktors un vadītājs mēģina izmeloties, lai izvairītos no nepieciešamības intervēt un uzklausīt Lato Lapsu VID pasūtījuma lietu sižetam
PIETIEK01.03.2023.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
„Sabiedriskās” Latvijas Televīzijas raidījums „DeFacto”, kā jau to Lato Lapsa bija apsolījis, būs spiests šosvētdien tomēr pārraidīt sižetu saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietu skandālu, ko aizsāka laikraksta „Diena” pirms divām nedēļām publicētā intervija ar virsrakstu „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Taču, lai pats Lato Lapsa neizjauktu vēlamo sižeta izklāstu ar saviem skaidrojumiem, „DeFacto” redaktors un vadītājs Matīss Arnicāns mēģina izmeloties, lai izvairītos no nepieciešamības intervēt Lato Lapsu. Publicējam Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts visai Latvijas Televīzijas vadībai un kurā situācija detalizēti aprakstīta:
„VSIA Latvijas Televīzija
VSIA Latvijas Televīzija galvenajai redaktorei
VSIA Latvijas Televīzija Ziņu dienestam
VSIA Latvijas Televīzija Ziņu dienesta raidījumam „de facto”
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Labdien.
2023. gada 2. martā jau pēc darba laika beigām, pulksten 18.26 esmu saņēmis šādu elektroniskā pasta vēstuli no LTV darbinieka Matīsa Arnicāna, kas sevi sauc „LTV Ziņu dienesta raidījuma "de facto" redaktors un vadītājs”.
Šajā vēstulē teikts:
„Labdien!
Sižeta vajadzībām būtu nepieciešams Jūsu komentārs saistībā ar Initas Lūres interviju avīzei “Diena” ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.
Inita Lūre intervijā mums minēja, ka viņu sniegt interviju avīzei “Diena” aicināja kāds žurnālists, ko viņa neminēja vārdā. Savukārt “Diena” galvenais redaktors Gatis Madžiņš sacīja, ka intervija laikrakstam tika piedāvāta. Vai Jūs bijāt tas, kurš piedāvāja laikrakstam interviju ar Initu Lūri?
Vai Jūs arī intervējāt Initu Lūri? Ja nē, tad kā varat izskaidrot to, ka apkārt cirkulē ļoti līdzīgs minētās intervijas variants, kura autors esat norādīts Jūs.
Pielikumā pievienoju fragmentu no intervijas versijas, kas pāris nedēļas klejo apkārt.
Vai Jūs rakstījāt šo interviju?
Paldies jau iepriekš.”
Šim tekstam ir pievienots attēls PNG formātā ar teksta fragmentu.
Uz šo vēstuli es 2023. gada 2. martā jau pulksten 18:43 sniedzu šādu atbildi:
„Labdien,
labprāt atbildēšu uz Jūsu jautājumiem. Esmu rīt diezgan brīvs, tā ka varat, iepriekš piesakoties, atbraukt uz manām mājām, lai veiktu ierakstu.
Lato Lapsa”
Uz šo manu piedāvājumu LTV darbinieks Matīss Arnicāns 2023. gada 2. martā pulksten 19:13 sniedza šādu atbildi:
„Jums vakar piedāvāju iespēju atbildēt uz jautājumiem klātienē, atteicāties, gaidīsim rakstiskas atbildes līdz rītdienas pēcpusdienai.”
Es esmu publiskojis videoierakstu (saite - https://www.youtube.com/watch?v=1ocTI46XLNs&t=1217s), no kura nepārprotami izriet, ka LTV darbinieks M. Arnicāns melo.
Videoieraksts skaidri apliecina, ka es neesmu atteicies atbildēt uz sabiedriskā medija jautājumiem klātienē.
Videoieraksts skaidri apliecina, ka es esmu lūdzis LTV darbiniekam M. Arnicānam, kuram ir ienācis prātā izmantot manu klātesamību, lai man uzdotu kādus man nezināmus jautājumus, pirms atbilžu sniegšanas klātienē iesūtīt man uzdodamos jautājumus.
Videoieraksts arī skaidri apliecina, ka M. Arnicāns nekādus iebildumus pret šo manu lūgumu nav izteicis. Tieši pretēji, mans lūgums viņam ir šķitis loģisks un apmierināms, ko apliecina tas, ka viņš lūdz man nosaukt viņam manu elektroniskā pasta adresi.
Tas, ka LTV darbnieks M. Arnicāns, savu nostāju argumentējot ar savu melīgo versiju, ka es esot atteicies no atbilžu sniegšanas klātienē (šīs versijas melīgumu apliecina videoierakstā fiksētais), cenšas liegt man iespēju sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem formā, kādā tie tiek uzdoti citām personām, kuras ir minējis pats M. Arnicāns, manā ieskatā nepārprotami liecina par augstākā mērā neētisku, neprofesionālu sabiedriskā medija darbinieka rīcību, kas neatbilst sabiedriskā medija rīcības un ētikas kodeksam un rada pamatotas aizdomas par šādas rīcības iemesliem.
Ar šo es atkārtoti izsaku gatavību un vēlmi sniegt atbildes sabiedriskajam medijam uz tā uzdotajiem jautājumiem videoierakstā tāpat, kā tas ir nodrošināts citām personām sabiedriskā medija gatavotā sižeta ietvaros, vai tiešajā ēterā, un ceru, ka sabiedriskais medijs man šo iespēju nodrošinās, stingri ievērojot savus pienākumus, ētikas un profesionālās normas.
Tā kā LTV darbinieks M. Arnicāns, mēģinot liegt man iespēju sniegt atbildes uz viņa uzdotajiem jautājumiem ar melīgu pamatojumu, acīmredzami ir pārkāpis profesionālās normas, rekomendēju jautājumu uzdošanai man nozīmēt citu LTV darbinieku, kura darbība nemestu šaubu ēnu uz attiecīgo sižetu un visu sabiedrisko mediju. Taču, ja sabiedriskais medijs uzskata, ka tā redakcionālā neatkarība dod tam tiesības nozīmēt jautājumu uzdošanai šo pašu darbinieku, es pret to neiebilstu.
Tātad – atkārtoju: esmu gatavs sniegt atbildes uz man LTV darbinieka uzdotajiem jautājumiem videoierakstā vai tiešajā ēterā jebkurā laikā, par to savstarpēji vienojoties. Ceru, ka sabiedriskais medijs apliecinās savu gatavību ievērot profesionālās un ētikas normas.
Lato Lapsa
Rīgā 2023. gada 2. martā”
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
