Iesaki rakstu: 
Simboliskie „čekas maisi”, elektroniskā datubāze „Delta”, kurā ir ieraksti par apmēram 80 000 cilvēkiem, ir tas avots, kuru liela daļa no mums vēlētos redzēt izpētītu pirmām kārtām.
Šajās dienās no 15. decembra līdz 17. decembrim notiek LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas rīkotā pirmā starptautiskā zinātniskā konference „Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija”, kurā zinātnieki publiskos izpētes pirmā posma rezultātus.
Elektroniskās datubāzes „Delta” revīzijas rezultātus gan nesagaidīsim, jo Satversmes aizsardzības birojs komisijas pētniekiem joprojām liedz iespēju sabiedrībai vēstīt par biroja rīcībā esošo LPSR VDK dokumentu saturu.
Manuprāt, tas, ka mūsu valsts drošības dienests joprojām aizsargā no zinātniekiem un tādējādi arī no sabiedrības padomju režīma uzturētās represīvās sistēmas dokumentāciju, ir atsevišķu pārdomu vērts jautājums par ētiskajiem (ne)principiem, kas likti tādas attieksmes pamatā.
Šoreiz par to, ka tas nenozīmē, ka mēs neko neuzzināsim par šīs sistēmas darboņiem un viņu darbiem – „čekas” dokumentus zinātnieki meklē un atrod citu Latvijas PSR varas institūciju fondos. Piemēram, Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas fondā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā ir lietas, kurās glabājas iedzīvotāju – tā laika terminoloģijā: darbaļaužu – iesniegumi un sūdzības LK(b)P CK.
Lielākā daļa staļinisma periodā rakstīto iesniegumu ir denunciācijas, tajā skaitā anonīmas. Katru tādu vēstuli LK(b)P CK Sevišķais sektors nosūtīja Valsts Drošības ministrijai (VDM), kuras darbinieki savām metodēm pārbaudīja iesniegumos minētos apgalvojumus, uzrakstīja savu slēdzienu un nosūtīja dokumentus Sevišķā sektora Slepenajai daļai. Šīs daļas darbinieki informēja iesniegumu autorus, faktiski novadot līdz viņiem valsts drošības orgānu darbinieku sagatavoto vēstījumu.
Līdzās LPSR VDM sagatavotajām izziņām, kuras parakstījuši konkrētu tās apakšstruktūru konkrēti vadītāji (viens no iespējamiem veidiem, kā fiksēt darbiniekus visas padomju perioda pagātnes garumā), informatīvi bagātākas ir no VDM atlaisto darbinieku sūdzības Centrālajai komitejai par, viņuprāt, nelikumīgu atlaišanu, kurās viņi uzskaita savu ieguldījumu „politiskā bandītisma” apkarošanā, minot laikposmus un ieņemtos amatus, uzvārdus, vietas un notikumus.
Piemēram, VK(b)P biedrs, LPSR VDM bijušais darbinieks, kapteinis Jegors Buharovs 1949. gada 20. jūlija PSRS Valsts drošības ministram ģenerālpulkvedim Viktoram Abakumovam, VK(b)P CK sekretāram Georgijam Maļenkovam, PSRS MP priekšsēdētāja vietniekam Lavrentijam Berijam adresētā iesniegumā par to, ka ir atlaists no darba, norāda, ka trīs gadus bija LPSR Iekšlietu ministrijas Bandītisma apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks (1944. gada jūlijs – 1947. gada augusts), uzsverot, ka visu šo laiku viņam „nācās īstenot īstu kaujas dzīvi, visu laiku atrasties mežos”. Viņš rezumē, ka „Padomju armijas karavīriem, kā zināms, karš beidzās 1945. gadā, bet mums tas turpinājās vēl vairākus gadus”.
Šajos iesniegumos tā sauktās darba gaitas bieži ir krāšņi izklāstītas vairāku lapu garumā, radot iespēju gūt priekšstatu ne tikai par represijām, bet arī par konkrētu padomju valsts drošības orgānu darbinieku iesaisti un viņu vērtējumu tam, kas darīts, kā arī par valsts drošības orgānu institucionālo vēsturi. Lai arī epizodiski, proti, par kādu konkrētu laika posmu, sūdzības vēstī arī par darbu ar savervētajiem aģentiem, minot viņu segvārdus, par attiecībām ar konspiratīvo dzīvokļu turētājiem, veidiem, kā cilvēki ir mēģināti piespiest sadarboties utt.
LK(b)P CK ir tikai viena no padomju varas institūcijām, kurā glabājas LPSR VDK dokumenti. Pētnieki atkarībā no savām izvēlētājām tēmām, kopš 2015. gada septembra, kad sāka izpēti, ir analizējuši arī vairāku citu institūciju dokumentus. Pirmais priekšstats par to, ko liecina jau izpētītie LPSR VDK dokumenti, gūstams no referātu nosaukumiem konferences programmā.
Saite: http://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/37250/
* LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātā eksperte
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
