Likumu paradokss: atbrīvošanas laiks pienāk ātrāk nekā tiesības tikt pārvietotam uz atklāta tipa cietumu
PIETIEK04.02.2015.
Komentāri (97)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzītie ir neizpratnē par normatīvo aktu izmaiņām, kas tagad paredz, ka iespējamais priekšlaicīgas atbrīvošanas termiņš cietumniekam pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāta tipa cietumu. Cietumnieki uzskata, ka līdz ar to progresīvā brīvības atņemšanas soda izpildes sistēma nedarbojas un nedod iespēju par smagiem noziegumiem un uz ilgiem termiņiem notiesātajiem pirms atgriešanās brīvībā sagatavoties patstāvīgai dzīvei, Tieslietu ministrija savukārt uzsver, ka Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz, ka notiesātajiem obligāti jāiziet pilnīgi visas soda izciešanas stadijas, turklāt netiek liegta iespēja uz priekšlaicīgu atbrīvošanu arī tiem, kuri vēl nav nonākuši līdz soda izciešanas vietas „maigākajai” pakāpei.
Latvijas Sodu izpildes kodekss daļēji slēgtajā cietumā paredz divas soda izciešanas režīma pakāpes - zemāko un augstāko, un katrā no tām notiesātajam ir jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Savukārt slēgtā tipa cietumā paredzētas trīs soda izciešanas pakāpes, un katrā no tām arī paredzēts izciest vienu ceturto daļu no piespriestā soda. Savukārt vienu ceturto daļu ieslodzītais ir tiesīgs izciest atklāta tipa cietumā.
Taču tiem, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem un brīvības atņemšanas sodu sāk izciest slēgtā tipa cietumā, nav iespēju nonākt līdz atklāta tipa cietumam, jo atbrīvošanas termiņš, īpaši tiesības uz priekšlaicīgu atbrīvošanu, pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāto cietumu.
Ieslodzītie, kas lūguši iespēju pēdējo ieslodzījuma termiņa ceturtdaļu pavadīt atklātā tipa cietumā, bet saņēmuši atteikumu, pamatojoties ar Sodu izpildes kodeksa normām, ir neizpratnē, jo uzskata, ka efektīvai un pilnvērtīgai soda izpildei jāparedz soda izpildes režīma pakāpeniska mīkstināšana, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas.
Kā īpaši svarīgu ilgstoši ieslodzījuma vietās pabijušie uzskata iespēju pirms atbrīvošanas atrasties atklāta tipa cietumā, kur ir iespējas gan apgūt profesiju, gan strādāt, gan tikties ar tuviniekiem ārpus cietuma sienām, gan nokārtot personu apliecinošus dokumentus.
Tomēr vairāki ieslodzītie, kas sodu sākuši izciest slēgtā tipa cietumā un, izejot tur visas trīs pakāpes, nonākuši daļēji slēgta tipa cietumā, ir saņēmuši atteikumu pārvietošanai uz atklāta tipa cietumu soda termiņa pēdējā ceturtdaļā.
Tieslietu ministrijas preses sekretāre Laura Majevska skaidro, ka prasība daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē izciest ne mazāk kā vienu ceturtdaļu no piespriestā soda attiecas uz visiem notiesātajiem - gan uz tiem notiesātajiem, kas uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi ir pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes, gan uz tiem notiesātajiem, kas uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes.
Līdz ar to jautājums par notiesātā pārvietošanu no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu var tikt izskatīts tikai pēc tam, kad notiesātais daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē būs izcietis ne mazāk kā vienu ceturtdaļu no piespriestā soda.
„Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto resocializācijas koncepcijā noteikts, ka brīvības atņemšanas soda mērķis ir tiesas spriedumā paredzētajā laikā efektīvi piemērot notiesātajam visus soda elementus, tādējādi nodrošinot personas resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda. Šis mērķis ir sasniedzams tikai tad, ja ieslodzījuma periods tiek izmantots, lai nodrošinātu, ciktāl tas iespējams, ka notiesātais sabiedrībā pēc soda izpildes ne tikai vēlas, bet arī spēj dzīvot likumpaklausīgu un patstāvīgu dzīvi. Tādējādi brīvības atņemšanas soda mērķis paredz nepieciešamību pēc efektīvas, nevis ātrākas ieslodzījuma izmantošanas,” norāda ministrijas pārstāve, piebilstot, ka soda izciešanas pakāpes nekādā veidā neietekmē notiesātā tiesības uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Pēc Majevskas skaidrojuma, soda progresīvās izpildes mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas, nosakot, ka visi notiesātie (slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos) soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. „Līdz ar to pēc Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktās piespriestā soda daļas izciešanas turpmāk soda izciešanas režīms ir atkarīgs no notiesātā uzvedības un resocializācijas pakāpes, tāpēc ir iespējama arī tāda situācija, ka notiesātais visu brīvības atņemšanas soda laiku izcieš tikai viena veida cietuma ietvaros,” informē ministrijas preses sekretāre.
Ministrijas viedoklis ir: Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz automātisku notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā, tāpēc notiesātajam progresīvās izpildes laikā ir iespējams nonākt līdz atklātajam cietumam, tomēr šis nosacījums var arī neizpildīties, ja notiesātais tiek atbrīvots no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa pirms nokļūšanas atklātajā cietumā. „Latvijas Sodu izpildes kodekss paredz iespēju notiesātajam pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu arī no slēgtā vai daļēji slēgtā cietuma augstākās pakāpes,” uzsver Majevska.
Tomēr ieslodzītie uzskata, ka šī sistēma nav efektīva, jo notiesātie nosacīti pirms termiņa tiek atbrīvoti no slēgta tipa brīvības atņemšanas iestādēm, nevis no pārejas posma – atklātā tipa cietuma un tas apgrūtina notiesāto adaptāciju un optimālu iekļaušanos dzīvei sabiedrībā, kas rada risku, ka jau drīz viņi var atkal atgriezties ieslodzījuma vietā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
