Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Ikars Piebalgs
03.10.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība ar no tā izrietošajām sekām. Bet kas notiek, ja pretēji likumam rīkojas valdība?

Runa, protams, ir par 2020. gada valsts budžeta projektu, kurā ignorētas vairākas Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas. Joprojām spēkā esošajā likumā melns uz balta rakstīts, ka veselības aprūpes “finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta”, kā arī, ka “Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā — 87 483 708 euro, 2020. gadā — 191 227 820 euro un 2021. gadā — 314 599 953 euro.”

2020. gada valsts budžeta projekts neizpilda ne vienu, ne otru nosacījumu - mediķu algu paaugstinājumam budžetā paredzēti tikai aptuveni 50 miljoni eiro, bet veselības aprūpes finansējuma īpatsvars iekšzemes kopproduktā ne tikai nesasniegs 4%, bet, iespējams, pat samazināsies zem pašreizējiem ~3,5%.

Likuma un veselības nozares piesmiešana notiek nevis situācijā, kad valstī būtu iestājusies smaga ekonomiskā krīze, bet gan mirklī, kad pats valdības vadītājs Krišjānis Kariņš lepni medijos paziņojis, ka “šis ir lielākais budžets Latvijas vēsturē”, kurā pieaugums sasniedz pusmiljardu (!) eiro.

Turpretī gadiem kritiski zemu finansētā veselības aprūpes nozare patiešām ir dziļā, hroniskā krīzē. Nav jēgas atkārtoties par katastrofālo māsu, atsevišķās specialitātēs arī ārstu trūkumu, rindām un pakalpojumu laicīgu (ne)pieejamību, augstajiem pacientu līdzmaksājumiem, aizvien gana daudz nekompensētajām vai nepietiekami kompensētajām zālēm vai neapmaksātajām operācijām reto saslimšanu gadījumos, kurām sabiedrība turpina pati vākt līdzekļus ziedošanas akcijās, visdažādākajiem līdzcilvēku pieredzes šausmu stāstiem par piedzīvoto veselības aprūpes iestādēs, t.sk. paliatīvajā aprūpē (kam pamatā visbiežāk ir tas pats finansējuma (dažreiz gan arī cilvēcības) trūkums) - tas viss ir nodrillēts līdz nemaņai, bet budžeta dalītāju ausīm acīmredzot ir tikai tukša skaņa.

Jo svarīgāk, redz, ir rēķināties ar koalīcijas partneru prasībām, saplēšot budžetu gabaliņos kā nožēlojamu lupatu deķi - nedaudz vieniem, otriem, trešajiem... Tas ir visklajākais populisms - ministri baidās par personīgo un savas partijas popularitāti, ja neizdosies sarūpēt kaut nieku, ko parādīt savai vēlētāju mērķgrupai. Protams, šos vēlētājus pie viena uzskatot par idiotiem un/vai kretīniem, kas neapjēdz, cik svarīga ir ugunsgrēka dzēšana nozarē, kas atbild par pašu būtiskāko - cilvēka veselību un dzīvību.

Tieši tāpēc, ka uz svaru kausiem ir cilvēku dzīvības (nepienācīgas veselības aprūpes dēļ Latvijā katru gadu mirst tūkstošiem cilvēku - iepriekšējos gados nozares ekspertu publiski sauktie skaitļi variē no 1500 līdz 9000 gadā, savukārt “Eurostat” pētījumā par novēršamo nāvju īpatsvaru Latvijai ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā, apsteidzot tikai Rumāniju), veselības aprūpei, saskaņā ar jebkuru veselo saprātu, bija jābūt ārpus konkurences pusmiljarda lielā budžeta pieauguma sadalīšanā.

Nevienā citā nozarē, izņemot varbūt vienīgi sociālās aizsardzības un iekšlietu jomas (ugunsdzēsēji, policisti), nav redzama tik cieša un tieša saikne ar cilvēku veselību un dzīvību kā veselības aprūpei. Tieši tāpēc budžeta veidošana patiesībā bija jāsāk ar to, ka vispirms tiek ieplānots likumā paredzētais finansējums veselības aprūpei (nerunājot nemaz par to, ka vispār jau Pasaules Veselības organizācija stingri rekomendē nevis četrus, bet vismaz piecus procentus no IKP vai par to, ka vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir ap septiņiem procentiem no IKP) un tad - skatīties, kas paliek visam pārējam.

Šķiet sirreāli, ka jāraksta šīs it kā tik pašsaprotamās lietas, kas acīmredzot tomēr nav pašsaprotamas ne Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, ne finanšu ministram Jānim Reiram, ne pārējiem ministriem, kuri nu var berzēt rokas par izsistajiem grašiem katrs savai lēnei (savukārt veselības ministres vietā es atkāptos no amata - nu kā vari turpināt būt par ministri, ja neesi spējusi panākt, ka attiecībā uz tavu nozari tiek izpildītas vismaz likumā noteiktās prasības?).

Acīmredzot pat pēc neskaitāmiem publiski izskanējušiem gadījumiem (emocionālais faktors) un arī pēc neskaitāmiem statistikas datiem un starptautisko organizāciju uz faktu un skaitļu analīzi balstītiem secinājumiem (racionālais faktors) situācijas nopietnība aizvien netiek saprasta un veselības aprūpe joprojām ir prioritāte tikai saukļos.

Kāpēc tas tā ir? Kāpēc tik elementāras izpratnes vakuums jau gadiem? Acīmredzot skaidrojums ir tikai viens - absolūts empātijas trūkums, kas jau balansē uz sociopātijas robežas. Augstākās nomenklatūras politiķi acīmredzot nespēj identificēties ar veselības nozares problēmām, jo zina, ka paši vajadzības gadījumā varēs atļauties izmantot privātās medicīnas pakalpojumus. Kāpēc aizsardzības nozarei nepieciešamais finansējums atradās teju vai nākamajā dienā pēc tam, kad Tramps mazliet stingrāk pakratīja ar pirkstu?

Tāpēc, ka ar šiem draudiem mūsu priekšstāvji gan spēj gluži labi personificēties - viņi apjauš, ka, dodot NATO vadošās valsts prezidentam kaut formālu iemeslu atteikties no Latvijai paredzētajām drošības garantijām, potenciāli paredzamais kādas kaimiņvalsts iebrukums izvērstos ar reālām sekām arī pašiem (pat ja paspētu aizbēgt - zaudētiem amatiem, ietekmi, īpašumiem). Vienkārši sakot - kad konkrētā ķermeņa daļa trīc pašiem līdzekļu dalītājiem, tad politiskā griba pēkšņi uzrodas un nepieciešamais finansējums tiek atrasts bez problēmām un garām diskusijām.

Neizpratne ir tik dziļa, ka brīžiem teju vai aizkustinoša savā naivumā - uz Latvijas Radio žurnālista jautājumu (programma “Labrīt”, 1. oktobris) par budžetā nepildītajiem solījumiem (khemm, vispār jau nevis solījumiem, bet gan LIKUMA NORMĀM) Kariņš vispirms atbild ar no tiesas izbrīnītu: “Par kuriem solījumiem ir runa?” (otrs variants - nepildīto solījumu ir tik daudz, ka patiešām nepieciešams precizēt). Intervijā žurnālists ieknābj arī par finansējumu sabiedriskajiem medijiem, un vakarpusē jau acīmredzami talkā nācis sabiedrisko attiecību padoms - premjers braši sola aizbāzt muti... tfu, palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem ar vienu papildus miljonu eiro, kurš būšot tieši paredzēts žurnālistu algām, un kuru atņemšot no politisko partiju finansēšanai paredzētās naudas. Redz, cik strauji, izlēmīgi un cēli - politiķi atrauj sev kumosu no mutes par labu saviem sargsuņiem, žurnālistiem! Bet ar vāji slēptu cerību, lai taču turpmāk protas un nerej, uzdodot jautājumus par kaut kādiem nepildītiem solījumiem vai, pasarg Dievs, pārkāptiem likumiem.

Arī pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pieņemtā lēmuma budžetu neatbalstīt un pavisam maigā formā izteiktās kritikas par likuma nepildīšanu, Kariņa reakcija bija tik dīvaina, ka, šķiet, premjeram no tiesas liekas, ka šī situācija ir gluži normāla - proti, nevajagot taču tagad meklēt kašķi, tas nevienam par labu nenākšot. Interesanti, ja Kariņa kungs būtu noslēdzis kādu līgumu un nonācis situācijā, kad otra līgumslēdzēja puse nepilda savas saistības, vai tad viņam šķistu pieņemama atbilde: “Nu, Kariņa kungs, nemeklējiet kašķi!” Droši vien ne. Droši vien Kariņa kungs dotos uz tiesu. Bet jebkurš jurists zina, ka likums ir vēl svarīgāks par līgumu. Tāpēc pašreizējā situācijā iederas jautājums - vai, piemēram, Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība nevarētu nākamā gada budžetu, ja tas tiks pieņemts tāds, kāds piedāvāts šobrīd, iesūdzēt Satversmes tiesā, lai tā pamēģinātu operatīvi realizēt valsts budžeta konstitucionālo kontroli?

Valdība budžeta projektā attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu acīmredzot būtiskas izmaiņas izdarīt vairs negrasās, tāpēc šobrīd vienīgā cerība saprāta uzvarai ir pēc 14. oktobra gaidāmie budžeta lasījumi Saeimā. Varbūt 13. Saeimas deputāti pierādīs, ka viņi tiešām ir likumlēmēja vara, nevis nožēlojams izpildvaras piedēklis un partiju koalīcijas leļļu teātris? Vai 13. Saeimas deputāti pastāvēs uz to, ka viņu pašu iepriekš nobalsotās likuma izmaiņas ar konkrētu finansējuma iezīmēšanu nozarei, kurai tas tiešām nepieciešams visvairāk, bija atbildīgs un pareizs lēmums, vai arī valdības spiediena rezultātā paši sevi pasludinās par idiotiem, kas “iepriekš izrīkojušies muļķīgi un tagad šo kļūdu labo”?

Taču šāda cerība, protams, ir tikai muļķa mierinājums. Ar gandrīz simtprocentīgu pārliecību var paredzēt, ka Saeimas pozīcija nopietnus iebildumus necels, budžets tiks pieņemts apmēram tāds, kāds tas ir piedāvāts, un veselības aprūpe pie tai tik nepieciešamā finansējuma jau atkal netiks - pirms tam gan vēl Saeimai vajadzētu paspēt vēlreiz grozīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, lai izvairītos no aplam dīvaina juridiskā kāzusa un Satversmes tiesas riskiem.

Pēc tam atliks tikai atbildēt uz retorisku jautājumu - ja valsts vara nepienācīgi pilda savu kā sabiedrības kolektīvā pārvaldes mehānisma pašu galveno funkciju - aizsargāt iedzīvotāju veselību un dzīvību, turklāt ignorējot pašas pieņemtos likumus - tad kas tas ir par vēstījumu šīs valsts iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...