Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Ikars Piebalgs
03.10.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība ar no tā izrietošajām sekām. Bet kas notiek, ja pretēji likumam rīkojas valdība?

Runa, protams, ir par 2020. gada valsts budžeta projektu, kurā ignorētas vairākas Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas. Joprojām spēkā esošajā likumā melns uz balta rakstīts, ka veselības aprūpes “finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta”, kā arī, ka “Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā — 87 483 708 euro, 2020. gadā — 191 227 820 euro un 2021. gadā — 314 599 953 euro.”

2020. gada valsts budžeta projekts neizpilda ne vienu, ne otru nosacījumu - mediķu algu paaugstinājumam budžetā paredzēti tikai aptuveni 50 miljoni eiro, bet veselības aprūpes finansējuma īpatsvars iekšzemes kopproduktā ne tikai nesasniegs 4%, bet, iespējams, pat samazināsies zem pašreizējiem ~3,5%.

Likuma un veselības nozares piesmiešana notiek nevis situācijā, kad valstī būtu iestājusies smaga ekonomiskā krīze, bet gan mirklī, kad pats valdības vadītājs Krišjānis Kariņš lepni medijos paziņojis, ka “šis ir lielākais budžets Latvijas vēsturē”, kurā pieaugums sasniedz pusmiljardu (!) eiro.

Turpretī gadiem kritiski zemu finansētā veselības aprūpes nozare patiešām ir dziļā, hroniskā krīzē. Nav jēgas atkārtoties par katastrofālo māsu, atsevišķās specialitātēs arī ārstu trūkumu, rindām un pakalpojumu laicīgu (ne)pieejamību, augstajiem pacientu līdzmaksājumiem, aizvien gana daudz nekompensētajām vai nepietiekami kompensētajām zālēm vai neapmaksātajām operācijām reto saslimšanu gadījumos, kurām sabiedrība turpina pati vākt līdzekļus ziedošanas akcijās, visdažādākajiem līdzcilvēku pieredzes šausmu stāstiem par piedzīvoto veselības aprūpes iestādēs, t.sk. paliatīvajā aprūpē (kam pamatā visbiežāk ir tas pats finansējuma (dažreiz gan arī cilvēcības) trūkums) - tas viss ir nodrillēts līdz nemaņai, bet budžeta dalītāju ausīm acīmredzot ir tikai tukša skaņa.

Jo svarīgāk, redz, ir rēķināties ar koalīcijas partneru prasībām, saplēšot budžetu gabaliņos kā nožēlojamu lupatu deķi - nedaudz vieniem, otriem, trešajiem... Tas ir visklajākais populisms - ministri baidās par personīgo un savas partijas popularitāti, ja neizdosies sarūpēt kaut nieku, ko parādīt savai vēlētāju mērķgrupai. Protams, šos vēlētājus pie viena uzskatot par idiotiem un/vai kretīniem, kas neapjēdz, cik svarīga ir ugunsgrēka dzēšana nozarē, kas atbild par pašu būtiskāko - cilvēka veselību un dzīvību.

Tieši tāpēc, ka uz svaru kausiem ir cilvēku dzīvības (nepienācīgas veselības aprūpes dēļ Latvijā katru gadu mirst tūkstošiem cilvēku - iepriekšējos gados nozares ekspertu publiski sauktie skaitļi variē no 1500 līdz 9000 gadā, savukārt “Eurostat” pētījumā par novēršamo nāvju īpatsvaru Latvijai ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā, apsteidzot tikai Rumāniju), veselības aprūpei, saskaņā ar jebkuru veselo saprātu, bija jābūt ārpus konkurences pusmiljarda lielā budžeta pieauguma sadalīšanā.

Nevienā citā nozarē, izņemot varbūt vienīgi sociālās aizsardzības un iekšlietu jomas (ugunsdzēsēji, policisti), nav redzama tik cieša un tieša saikne ar cilvēku veselību un dzīvību kā veselības aprūpei. Tieši tāpēc budžeta veidošana patiesībā bija jāsāk ar to, ka vispirms tiek ieplānots likumā paredzētais finansējums veselības aprūpei (nerunājot nemaz par to, ka vispār jau Pasaules Veselības organizācija stingri rekomendē nevis četrus, bet vismaz piecus procentus no IKP vai par to, ka vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir ap septiņiem procentiem no IKP) un tad - skatīties, kas paliek visam pārējam.

Šķiet sirreāli, ka jāraksta šīs it kā tik pašsaprotamās lietas, kas acīmredzot tomēr nav pašsaprotamas ne Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, ne finanšu ministram Jānim Reiram, ne pārējiem ministriem, kuri nu var berzēt rokas par izsistajiem grašiem katrs savai lēnei (savukārt veselības ministres vietā es atkāptos no amata - nu kā vari turpināt būt par ministri, ja neesi spējusi panākt, ka attiecībā uz tavu nozari tiek izpildītas vismaz likumā noteiktās prasības?).

Acīmredzot pat pēc neskaitāmiem publiski izskanējušiem gadījumiem (emocionālais faktors) un arī pēc neskaitāmiem statistikas datiem un starptautisko organizāciju uz faktu un skaitļu analīzi balstītiem secinājumiem (racionālais faktors) situācijas nopietnība aizvien netiek saprasta un veselības aprūpe joprojām ir prioritāte tikai saukļos.

Kāpēc tas tā ir? Kāpēc tik elementāras izpratnes vakuums jau gadiem? Acīmredzot skaidrojums ir tikai viens - absolūts empātijas trūkums, kas jau balansē uz sociopātijas robežas. Augstākās nomenklatūras politiķi acīmredzot nespēj identificēties ar veselības nozares problēmām, jo zina, ka paši vajadzības gadījumā varēs atļauties izmantot privātās medicīnas pakalpojumus. Kāpēc aizsardzības nozarei nepieciešamais finansējums atradās teju vai nākamajā dienā pēc tam, kad Tramps mazliet stingrāk pakratīja ar pirkstu?

Tāpēc, ka ar šiem draudiem mūsu priekšstāvji gan spēj gluži labi personificēties - viņi apjauš, ka, dodot NATO vadošās valsts prezidentam kaut formālu iemeslu atteikties no Latvijai paredzētajām drošības garantijām, potenciāli paredzamais kādas kaimiņvalsts iebrukums izvērstos ar reālām sekām arī pašiem (pat ja paspētu aizbēgt - zaudētiem amatiem, ietekmi, īpašumiem). Vienkārši sakot - kad konkrētā ķermeņa daļa trīc pašiem līdzekļu dalītājiem, tad politiskā griba pēkšņi uzrodas un nepieciešamais finansējums tiek atrasts bez problēmām un garām diskusijām.

Neizpratne ir tik dziļa, ka brīžiem teju vai aizkustinoša savā naivumā - uz Latvijas Radio žurnālista jautājumu (programma “Labrīt”, 1. oktobris) par budžetā nepildītajiem solījumiem (khemm, vispār jau nevis solījumiem, bet gan LIKUMA NORMĀM) Kariņš vispirms atbild ar no tiesas izbrīnītu: “Par kuriem solījumiem ir runa?” (otrs variants - nepildīto solījumu ir tik daudz, ka patiešām nepieciešams precizēt). Intervijā žurnālists ieknābj arī par finansējumu sabiedriskajiem medijiem, un vakarpusē jau acīmredzami talkā nācis sabiedrisko attiecību padoms - premjers braši sola aizbāzt muti... tfu, palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem ar vienu papildus miljonu eiro, kurš būšot tieši paredzēts žurnālistu algām, un kuru atņemšot no politisko partiju finansēšanai paredzētās naudas. Redz, cik strauji, izlēmīgi un cēli - politiķi atrauj sev kumosu no mutes par labu saviem sargsuņiem, žurnālistiem! Bet ar vāji slēptu cerību, lai taču turpmāk protas un nerej, uzdodot jautājumus par kaut kādiem nepildītiem solījumiem vai, pasarg Dievs, pārkāptiem likumiem.

Arī pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pieņemtā lēmuma budžetu neatbalstīt un pavisam maigā formā izteiktās kritikas par likuma nepildīšanu, Kariņa reakcija bija tik dīvaina, ka, šķiet, premjeram no tiesas liekas, ka šī situācija ir gluži normāla - proti, nevajagot taču tagad meklēt kašķi, tas nevienam par labu nenākšot. Interesanti, ja Kariņa kungs būtu noslēdzis kādu līgumu un nonācis situācijā, kad otra līgumslēdzēja puse nepilda savas saistības, vai tad viņam šķistu pieņemama atbilde: “Nu, Kariņa kungs, nemeklējiet kašķi!” Droši vien ne. Droši vien Kariņa kungs dotos uz tiesu. Bet jebkurš jurists zina, ka likums ir vēl svarīgāks par līgumu. Tāpēc pašreizējā situācijā iederas jautājums - vai, piemēram, Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība nevarētu nākamā gada budžetu, ja tas tiks pieņemts tāds, kāds piedāvāts šobrīd, iesūdzēt Satversmes tiesā, lai tā pamēģinātu operatīvi realizēt valsts budžeta konstitucionālo kontroli?

Valdība budžeta projektā attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu acīmredzot būtiskas izmaiņas izdarīt vairs negrasās, tāpēc šobrīd vienīgā cerība saprāta uzvarai ir pēc 14. oktobra gaidāmie budžeta lasījumi Saeimā. Varbūt 13. Saeimas deputāti pierādīs, ka viņi tiešām ir likumlēmēja vara, nevis nožēlojams izpildvaras piedēklis un partiju koalīcijas leļļu teātris? Vai 13. Saeimas deputāti pastāvēs uz to, ka viņu pašu iepriekš nobalsotās likuma izmaiņas ar konkrētu finansējuma iezīmēšanu nozarei, kurai tas tiešām nepieciešams visvairāk, bija atbildīgs un pareizs lēmums, vai arī valdības spiediena rezultātā paši sevi pasludinās par idiotiem, kas “iepriekš izrīkojušies muļķīgi un tagad šo kļūdu labo”?

Taču šāda cerība, protams, ir tikai muļķa mierinājums. Ar gandrīz simtprocentīgu pārliecību var paredzēt, ka Saeimas pozīcija nopietnus iebildumus necels, budžets tiks pieņemts apmēram tāds, kāds tas ir piedāvāts, un veselības aprūpe pie tai tik nepieciešamā finansējuma jau atkal netiks - pirms tam gan vēl Saeimai vajadzētu paspēt vēlreiz grozīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, lai izvairītos no aplam dīvaina juridiskā kāzusa un Satversmes tiesas riskiem.

Pēc tam atliks tikai atbildēt uz retorisku jautājumu - ja valsts vara nepienācīgi pilda savu kā sabiedrības kolektīvā pārvaldes mehānisma pašu galveno funkciju - aizsargāt iedzīvotāju veselību un dzīvību, turklāt ignorējot pašas pieņemtos likumus - tad kas tas ir par vēstījumu šīs valsts iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....