Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Līgo svētkus gaidot

Jānis Erlats
20.06.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.

Visām trijām grupām ir kopīga īpašība – reizi gadā tās dodas pie dabas atzīmēt saulgriežu svētkus. Telpu vairs neierobežo civilizācijas radītie mūri, tāpēc apkārtne top citāda. Līgotājiem tā kļūst par vietu, kur pagānu rituālos atcerēties pagātni un dziesmās godināt latvisko dzīvesveidu. Savu dziesmu tulkojumus neuzspiežot citām valodām, tādējādi vēl vairāk apliecinot mūsu vienīgās valodas vērtību un nozīmību.

XIX. gadsimta sākuma uzskatu par latviešu valodu attēlo citāts no mūsdienu raksta “Es gribu runāt”. “(…) “latviešu” valoda ir vēsturiski zināmā laikā atsevišķu valodnieku veidojums atmodas laikā. Veidota no slāvu valodu bāzes. Tad kāpēc tāda Latvijā ir labāka par tāpat veidoto Puškina laikā Krievijā? Abu valodu pamatā taču ir tā pati slāvu valoda. Latviešu valoda ir pārtaisīta slāvu valoda. Ar ko pārtaisītais labāks par pamatvalodu?”

1859. gadā Krišjānis Barons izdeva grāmatu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām”. Autors norāda, ka latvju, leišu un veco prūšu valodas ir radušās no “Indijas sanskrita valodas”. Līdz grāmatas izdošanas brīdim par valodu salīdzinoši vēsturisko metodi bija zināms tikai šauram valodnieku lokam. Pēc grāmatas izdošanas daudziem latviešu studentiem radās lepnums par savu valodu, un pie durvīm viņi piestiprināja plāksnīti ar uzrakstu “latvis”. No 1865. gada līdz pat 1904. gadam lietuviešiem un latgaļiem aizliedza latīņu alfabēta burtus, tāpēc šajā laikā par baltu tradīciju galvenajiem glabātājiem kļuva latvieši.

Latviešu valodas pagātne vairs netika saistīta ar XVI gadsimtu, kad tika atrastas pirmās rakstu zīmes, bet gan ar daudz vēlāku laikmetu. Tā iestiepās daudzdievībā, kas diemžēl nonāca konfliktā ar kristietību. Lai izveidotu eiropeiski nacionālu valsti, varai bija jāslēdz līgums ar tautu, kurā vara apņemtos ievērot kristīgās ticības vērtības. Daudzdievību sāka uzskatīt par draudu nacionālas valsts izveidei, bet latviešu valodas pagātni par neatbilstošu nacionālas valodas statusam.

Rietumeiropas valstīs šāda konflikta nebija, tāpēc pētījumi par valodu notika daudz brīvākā gaisotnē. XX gadsimta sākumā tika izteikts pieņēmums, kāpēc nav iespējams mehānisks tulkojums no vienas valodas uz otru. Katrā valodā ir savi biežāk lietotie vārdi un vārdu savienojumi, kas veido valodas struktūru. Šī valodas struktūra traucē izmantot vienus un tos pašus precīzi tulkotos vārdus citās valodās, lai bez izkropļojumiem tiktu saprasts oriģinālās valodas teksts. Radikālākie pārstāvji apgalvoja, ka valodas struktūru var salīdzināt ar reljefu, bet domu – ar upi. Tāpat kā upes plūdums ir atkarīgs no reljefa, tāpat domas attīstība – no valodas struktūras. Vieni un tie paši sākuma dati, domāti dažādās valodās, novedot pie atšķirīga rezultāta.

XX gadsimta vidū valodniecībā parādījās vārdi pirms kuriem bija zvaigznītes simbols. Tās bija hipotētiski iespējamās, taču līdz mūsdienām nesaglabājušās valodas, kādās cilvēki varbūt sazinājās civilizācijas rītausmā. Gadsimta beigās parādījās ar zvaigznīti apzīmēti uzskati, kuri varbūt bija valdošie šajā sabiedrībā. Lielu ieguldījumu arheolingvistikas attīstībā deva Rietumos dzīvojošie latvieši, taču uz etniskā dzimtenē palikušajiem tautiešiem tie atstāja mazu iespaidu. Tāpat kā karote darvas spēja sabojāt medus mucu, tā daži pārāk radikāli apgalvojumi visu savākto materiālu nopietnu valodnieku vērtējumā padarīja ne pārāk ticamu. Lai izveidotu ļoti trauslo stīdziņu uz sirdi, bija nepieciešams to pasargāt no vismazākās šaubu vēsmas.

Kā noprotams, ar zvaigznīti apzīmētie uzskati attiecas uz ļoti tālu pagātni. Senatni, kas mērāma gadu tūkstošos. Laiku pirms  tam, kad cilvēka būtība tika sadalīta divās daļās – mirstīgajā miesā un nemirstīgajā dvēselē. Arī pirms tam, kad tika pieņemts, ka cilvēka ciešanas rodas no viņa vēlmēm. Tas bija laikmets, kad cilvēka prātu uzskatīja par trūkumu, kas liedza tam dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Prāts lika cilvēkam paķert labāko medījuma gabalu, un aizskriet to apēst vienatnē. Tas meklēja attaisnojumu savai rīcībai, kam pretojās sirds. Tā mainīja savu pukstēšanas ritmu ne tikai fiziskās slodzes, bet arī cilvēka uzvedības dēļ. Pēc izdarītā pārkāpuma sirds kļuva smaga, un cilvēkam bija grūti atgriezties atpakaļ sabiedrībā. Lai tā nenotiktu, cilvēkam bija jādzīvo saskaņā ar sirds apziņu.

Ko darīja cilvēks pirms tam, kad uzsāka garīgās dzīves ceļu? Nesa ūdeni, gatavoja ēdienu, vāca malku. Ko darīja cilvēks pēc tam, kad pabeidza garīgās dzīves ceļu? Nesa ūdeni, gatavoja ēdienu, vāca malku. Kāds bija garīgā ceļa mērķis? Pilnībā atbrīvoties no prāta ietekmes, kļūt par lielo Neko. Savā domāšanā pacelties pāri cilvēciskajām domām, ļaujoties pārdomām. Sirds pukstēšana mainījās arī no domas plūduma valodas struktūras ietvaros, taču līdz mūsdienām saglabājušās ļoti maz valodu, kurā tas vēl ir iespējams. Viena no tām ir latviešu valoda.

Nesaprotamā informācijā prāts meklē kaut ko atpazīstamu, lai, pamatojoties uz atrasto, izveidotu attieksmi pret visu informācijas kopumu. Tas ir noderīgi tad, ja cilvēks ir apmaldījies mežā un viņam ir jāmeklē izeja no tā. Savukārt, ja cilvēks pēta rakstu zīmes, tad noteicošais ir viņa garastāvoklis lasīšanas brīdī. Atkarībā no tā, kāds tas ir, prāts tiek izmantots slavēšanai vai pelšanai, turklāt pats cilvēks tic prāta secinājumiem. Negatīvā attieksme pret prātu bija skaidrojama ar to nepareizu pielietošanu domāšanā, - māņticību, kuru radīja prāts.

Eiropeiskās civilizācijas pamatā ir rakstu zīmes – pierakstīti to cilvēku uzskati, kuri atsaucās uz runājošiem, taču savus uzskatus nepierakstošajiem cilvēkiem. Sākumā zīmju pētīšanu sauca sengrieķu vārdā “historia”, vēlāk tā apzīmēja stāstus par atstātajās zīmēs notikušiem pagātnes notikumiem. Pagātne no vēsts kļuva par “istoriju”, sākumu citādam latviešu valodas skaidrojumam.

Atrodoties dabā, kur nevar ieraudzīt cilvēku atstātās zīmes, nav iespējams noteikt ainavas vecumu. Varbūt tie ir gadu tūkstoši, desmiti, simti, bet varbūt pat miljoni. Mūsdienu cilvēka prātam grūti atrast pagātnes aizmetņus, ar kuriem tas varētu attaisnot tagadni. Prāts apklusīs, taču domāšana turpināsies. Tad sirdsapziņa vairs nebūs prāta konstruēts jēdziens, bet gan sirds ritms. Pagātne vairs nebūs zīmju pētīšana, bet gan vēsts turēšana. Tik svarīga vārda kā “mūžs” nozīmi eiropeiskā civilizācija jau ir pazaudējusi, līdz ar to vārds ir tapis brīvs no prāta važām. Tad doma un sirds atkal kļūs par vienu veselumu, un cilvēks – par dabas bērnu. Būtni, kura atklājusi sava prāta spēku, taču vēl nav iemācījusies to savaldīt.

Visiem priecīgu līgošanu, un lai katrs atrod savu fizisko vai garīgo papardes ziedu!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...