Lietuvas medicīnas blēži cenšas iespiesties Latvijā: par ko kaimiņvalsts izmeklētāji pratināja Andu Čakšu?
Imants Liepiņš27.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šomēnes noritēja nepieredzēts gadījums - Latvijas veselības ministri Andu Čakšu pratināja Lietuvas izmeklētāji, savukārt publiski tika norādīts: kaimiņvalsts “medicīnas mafija” varētu censties iespiesties arī pie mums. Par ko tad vispār ir runa?
Plāno monopolu Baltijā?
Lietuvā atstādināta Nacionālā asins centra vadītāja vadītāja Joana Bikulčiene, kas tiek turēta aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi un darbošanos organizētā grupā, sarīkojot un veicinot nelicencētu liela apmēra komercdarbību. (Protams, viņa noliedz jebkādas neatbilstības.) Ir vēl divi citi aizdomās turamie.
Lietuvas iestādēm ir aizdomas, ka J. Bikulčiene, kompānijas Solis Tribus akcionārs Antanas Petrošus un tās vadītāja Rūta Stankevičiene, darbojoties līdzzinātāju grupā, centušies pārņemt un monopolizēt asins plazmas savākšanu ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Tādējādi mēģināts diskriminēt un atvirzīt malā Lietuvas, Latvijas un citus ārvalstu konkurentus, kas varēja (vai būtu varējuši) godīgi konkurēt asins plazmas savākšanas un uzglabāšanas jomā.
J. Bikulčiene aprīlī pēc pašas vēlēšanās tika atbrīvota no Nacionālā asins centra vadītājas amata, kad to pieprasīja tiesa un kad viņa divas nedēļas jau bija pavadījusi arestā.
Kā J. Bikulčiene aprīlī izteicās ziņu portāla 15min.lt konferencē, cita starpā viņa tiek apsūdzēta, ka esot centusies ietekmēt un lūgusi ietekmēt Latvijas veselības ministri un Latvijas Valsts asinsdonoru centra (VADC) direktori.
Latvijas VADC preses sekretārs Jānis Vecvagars apstiprina, ka centra direktore Egita Pole iztaujāta kā lieciniece Lietuvas izmeklēšanā, tomēr Latvijas VADC (kā juridiska persona) šajā jautājumā neesot iesaistīts. Lietuvas dienesti šajā lietā ir iztaujājuši pat ministri Andu Čakšu, kura aģentūrai LETA skaidrojusi: "Lietuvieši izzina situāciju, tagad arī iztaujā Latvijas pusi.” Lietuvas izmeklētāji atzinuši, ka Latvijā ieguvuši izmeklēšanai būtiskus dokumentus.
Melnie skandāli
Šāda izmeklēšana liek paraudzīties Lietuvas virzienā, lai saprastu, kāda ir pieredze ar veselības aprūpi pie mūsu kaimiņiem un ar ko tā atšķiras no mūsējās. Jau pirmie fakti parāda: tas, ka mēs kaut kādā ziņā atpaliekam no Lietuvas, šoreiz ir pat labi, jo mūsu medicīnas nozares skandāliņi par vairākām kārtām atpaliek no kaimiņu izdarībām. Tāpēc vienlaikus neizbrīna, ka Lietuvas blēžiem būtu ievērojama interese “eksportēt” savas prettiesiskās shēmas arī pie mums.
Lietuvas veselības ministrs, psihiatrs Aurelijus Verīga pamanās saniknot sabiedrību ar daudziem saviem reformu “priekšlikumiem”, kad tie tiek virzīti likumdošanas izmaiņu panākšanai. Pēdējie skaļāk debatētie ierosinājumi - ieviest valstij piederošas aptiekas un vienlaikus ļaut bezrecepšu medikamentus tirgot arī degvielas uzpildes stacijās.
Pirmo ierosinājumu Lietuvā jau nodēvējuši par atgriešanos komunisma okupācijas laikos, bet otru kritizē kā veselībai bīstamu (nevis veselību veicinošu), jo kā gan degvielas lējējs un kasieris varēs nokonsultēt par galvassāpēm vai vēdergripu. Zāles tomēr nav konfektes vai antifrīzs.
Pagājušajā gadā ministrs panāca, ka Seims pirmajā lasījumā pieņēma absolūtu aizliegumu tirgot jebkādu alkoholu jebkādos publiskos pasākumos. Pazīstamā rokfestivāla “Kilkim Žaibu” rīkotājs Daividas Kurlis protestēja un piedraudēja pārcelt savu festivālu uz Latviju: “Kas tas par festu bez alus! Turklāt ieņēmumi no alkohola dod festivālam trešo daļu no ienākumiem. Es vairs nevarēšu samaksāt grupām, pārcelšos uz Tērvetes novadu!”
Kad latvieši jau sāka priecāties par papildu nodokļu ieņēmumiem Latvijas budžetā, Seims tomēr “ieslēdza atpakaļgaitu” un pieņēma visiem izdevīgu kompromisu: alkoholu nevarēšot tirgot tajos pasākumos, kuri ir bez ieejas biļetēm un par brīvu, bet maksas pasākumos varēšot tirgot alu, sidru un citus mazgrādīgos dzērienus. Visi nomierinājās, un “Kilkim Žaibu” šajā nedēļas nogalē notiek jau deviņpadsmito reizi.
No kurienes rodas šādi ierosinājumi?
Varētu šķist, ka ministrs darbojas, valstisku mērķu vadīts, taču aiz nopulētām politiskajām kampaņām, iespējams, slēpjas savtīgas intereses. Ministrijas (un tās padotībā esošo iestāžu) amatpersonas saistītas ar starptautiskām farmācijas kompānijām - pats A. Verīga ir studiju biedrs tam Abbvie kompānijas pārstāvim, kurš atbild par attiecību uzturēšanu ar valsts institūcijām. Iznākums - kamēr viena farmācijas kompānija vēl tikai strādā pie eksperimentālu zāļu izstrādes cīņai ar alkoholismu, tikmēr ministrs jau panācis, ka tiek aizliegts Lietuvā pazīstams, gadiem ilgi izmantots un efektivitāti pierādījis konkurējošais līdzeklis pret “plostošanu”.
Ministra sieva strādā Kauņas slimnīcā, kas nereti izpelnījusies īpašu finansiālu labvēlību no ministrijas puses, kamēr ministra vietniece Kristina Garuoliene caur radiniekiem ir saistīta ar Johnson&Johnson kompāniju, bet citi ministrijas ierēdņi Lietuvas medijos tikuši pieminēti saistībā ar labvēlību pret dažādām ārzemju zāļu kompānijā, kuru skaitā minēta arī Olainfarm.
Lobisti pat neslēpjas
Pārsteidzoši aktīvi Lietuvas veselības politikas noteikšanā piedalās LAWG (Local American Working Group), kurā ietilpst ASV farmācijas kompānijas, kā arī AmCham. LAWG vienlaikus “pilnīgi nejauši” sponsorē arī pacientu biedrības, lai popularizētu savu ražotāju medikamentus.
Spilgts piemērs ir POLA - vēža pacientu biedrība, kas saņem finansējumu no LAWG biedriem un kuras vadītājs Šarūnas Narbutas paralēli saimnieko arī valsts izveidotā veselības reklamēšanas fondā, kas 2017. gadā apsaimniekojis 1,3 miljonus eiro, un viņš arī piedalās ministrijas organizētās darba grupās politikas izstrādei. Vienlaikus Š. Narbutas darbojas investīciju kompānijā GrayBella Capital, kura specializējas farmācijas industrijā.
Vai tas dod rezultātus? Nenoliedzami. Par LAWG un AmCham farmācijas biedru lobisma sasniegumiem liecina Lietuvas Veselības ministrijas apstiprinātais kompensējamo zāļu saraksts, kurā starp medikamentiem ar vislielāko bāzes cenu dominē šo organizāciju biedru ražotie medikamenti. Turklāt noprotams, ka ministrijas amatpersonas nav veikušas padziļinātu ražotāju un konkrētu medikamentu izpēti, pirms apstiprināt šādu sarakstu.
Piemēram, no šīs svētdienas nesaprotamu iemeslu dēļ Lietuvā tiek ieviesta B grupas meningokoku vakcīna Bexsero (it kā) zīdaiņiem, kas Amerikā, kur tā izstrādāta, patiesībā apstiprināta tikai no 10 gadu vecuma. Jāpiebilst, ka Lietuvā vai tās kaimiņvalstīs nav novērots meningīta epidēmijas uzliesmojums pēdējo gadu laikā, lai šo vakcīnu iekļautu zīdaiņu vakcinācijas kalendārā.)
Apraksts krievu valodā par Lietuvas “valsts aptieku” ideju:
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
