Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikraksts Dienas Bizness sācis publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Divi megadarījumi saistībā ar tirdzniecības centru īpašnieku maiņu pērn ir nodrošinājuši iespaidīgus nekustamo īpašumu darījumu rekordus Rīgā: ja iepriekšējos gados lielākais „sasniegums” bija 26,7 miljonu eiro darījuma summa, tad nu rekorddarījumā tā ir pārsniegta vairāk nekā trīs reizes.

1. 91,88 miljoni eiro

Tirdzniecības centra Riga Plaza attīstītājs SIA Dīksna pērn maijā pārdeva šo objektu (80 310 kvadrātmetru zemes un trīs ēkas) SIA LSREF 3 Riga Plaza, kas tā iegādei Nordea Bank AB saņēma 65,8 miljonu eiro kredītu. Pēc pārdošanas no īpašuma tika dzēsta 85,72 miljonu eiro hipotēka, kas bija nostiprināta par labu diviem kredītdevējiem – SEB Bankai un Swedbank. SIA Dīksna šo īpašumu ieguva 2000. un 2001.gadā privatizācijas ceļā un pēc tam tur uzbūvēja tirdzniecības centru.

2. 74,49 miljoni eiro

SIA EfTEN Domina pagājušā gada jūnijā, kad tās nosaukums vēl bija SIA Skybreak, par šādu summu nopirka 81 327 kvadrātmetrus zemes ar 6 būvēm Ieriķu ielā 3 jeb tirdzniecības centru Domina.  Īpašumu pārdeva Vācijas kompānija KanAm Grund Kapitalverwaltungsgesellschaft GmbH. Šo darījumu finansēja Nordea Bank AB ar 48 miljonu eiro kredītu. Mēnesi pēc iegādes šajā pašā kredītiestādē kompānija aizņēmās vēl vienu miljonu eiro. Vācijas uzņēmums Dominu nopirka 2007.gadā par 10,30 miljoniem latu (14,66 miljoni eiro) no PK Investments.

3. 8 miljoni eiro

SIA Kalnciema kvartāla rezidence pērn janvārī kļuva par 9329/11439 domājamo daļu īpašnieci 11 439 kvadrātmetrus lielam zemesgabalam ar ražošanas ēkām Valentīna ielā 16. Īpašumu pārdeva ERIKONA OU, kas to bija nopirkusi 2015.gadā no AS Rita. Pēc iegādes Kalnciema kvartāla rezidence to ieķīlāja par labu SIA Grand Credit 775 tūkstošu eiro kredīta saņemšanai.

4. 5,6 miljoni eiro

Ārvalstu kompānija Istrom Investments Limited pagājušā gada jūlijā par šādu summu nopirka 1,25 hektārus zemes ar divām ēkām Brīvības ielā 187, ko pārdeva SIA Arena Invests. Īpašums ar hipotēkām nebija un joprojām nav apgrūtināts.

5. 4,79 miljoni eiro

SIA DSV Transport pagājušā gada jūnijā pārdeva 2006.gadā privatizētu 5,26 hektārus lielu zemesgabalu ar septiņām būvēm Krustpils ielā 31. Ņemot kredītu SEB bankā, to nopirka SIA ERF Maritim.

6. 4,75 miljoni eiro

Pērn decembrī SIA Valdemārs 23 pārdeva viesnīcu ar 4552 kvadrātmetriem zemes Krišjāņa Valdemāra ielā 23, ko nopirka Kiprā reģistrēta kompānija Labrata Limited, kura ieguva 17/19 īpašuma domājamās daļas, un divi Krievijas iedzīvotāji – 1998.gadā dzimušais Aleksandrs Koļeņiks un 1989.gadā dzimušais Sergejs Koļesņiks, katrs iegūstot 1/19 daļu no īpašuma. Viesnīcas telpas ar pārjaunojuma līgumu tika iznomātas SIA Hotel Valdemārs. Pēc pārdošanas no īpašuma tika dzēsta 5,03 miljonu eiro hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SEB bankai.

7. 4,70 miljoni eiro

SIA Skolas 20 pirms gada martā pārdeva 589/1000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Skolas ielā 20, kas sastāv no 1423 kvadrātmetriem zemes un divām dzīvojamām mājām – vienas sešstāvu un vienas četrstāvu ēkas. Tās nopirka SIA AB Build, kas īpašuma iegādei Latvijas Pasta bankā ņēma kredītu 1,65 miljonu eiro apmērā.

8. 4,5 miljoni eiro

SIA Gulf Re pagājušā gada oktobrī nopirka četrstāvu ēku Vecrīgā, Smilšu ielā 3 ar 1015 kvadrātmetriem zemes. Māju, kas savulaik piederēja Parex bankai, pārdeva SIA Latio un AS BZS nams, kurām tā pirms tam piederēja uz pusēm. Pēc pārdošanas no īpašuma tika dzēstas divas hipotēkas. Abi pārdevēji namu nopirka 2006.gadā – spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, par 10,505 miljoniem latu (14,66 miljoni eiro) katrs.

9. 3,78 miljoni eiro

SIA Alfor pērn novembrī nopirka 583 kvadrātmetrus zemes ar sešstāvu administratīvo ēku Brīvības ielā 48/50. To pārdeva četras privātpersonas – 1949.gadā dzimusī Otālija Bogdānova, 1941.gadā dzimusī Svetlana Krivošejeva, 1976.gadā dzimusī Jana Kaca un 1968.gada dzimusī Karina Siņkeviča, kurām katrai piederēja viena ceturtā daļa no īpašuma. Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

10. 3,78 miljoni eiro

Valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi pagājušā gada jūlijā par šādu summu pārdeva piecstāvu iestādes ēku ar 948 kvadrātmetriem zemes Pils ielā 13, ko nopirka SIA ASG 2, kurai aizņēmums šim pirkumam nebija nepieciešams.

11. 3,35 miljoni eiro

SIA R.Evolution 21 pirms gada februārī nopirka divas trīsstāvu mājas ar 2020 kvadrātmetriem zemes Strēlnieku ielā 5, ko pārdeva SIA Nekustamo īpašumu sabiedrība "Temps". Pārdevējs šo īpašumu nopirka 2012.gadā par 2,073 miljoniem latu (2,95 miljoni eiro). Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

12. 3,18 miljoni eiro

Pagājušā gada martā SIA Attīstības ADX par šādu summu iegādājās 3,91 hektāru zemes Šmerļa ielā 1. Zemesgabalu pārdeva SIA Šmerļa terases, un pēc pārdošanas no īpašuma dzēsta hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SIA Dyaltos Treasury. Jaunas hipotēkas tam nav uzliktas.

13. 3,16 miljoni eiro

Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pērn novembrī par šādu summu pārdeva piecstāvu ēku ar 1508 kvadrātmetriem zemes Eksporta ielā 5. Īpašumu nopirka valsts AS Elektroniskie sakari. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

14. 3,05 miljoni eiro

1918. gadā dzimušais Volrāds Kopels pagājušā gada decembrī par šādu summu pārdeva 285 kvadrātmetrus zemes ar sešstāvu dzīvojamo māju Kaļķu ielā 4, ko bija ieguvis denacionalizācijas ceļā. Jaunais ēkas īpašnieks ir SIA ZG Restorāns. Šo darījumu finansēja Citadele banka ar 4,23 miljonu eiro aizdevumu.

15. 3 miljoni eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015.gada maijā slēgts līgums, ar kuru 52 789 kvadrātmetrus liels zemesgabals Augusta Deglava ielā 167 nonāca SIA Deglava Real Estate īpašumā. Zemesgabalu pārdeva SIA Baire, kas to nopirka 2006.gadā par 2,11 miljoniem latu (3,01 miljoniem eiro). Reizē ar pirkuma līgumu uz īpašumu tika nostiprināta arī hipotēka par labu pircējam, kas tagad jau dzēsta.

16. 2,93 miljoni eiro

Nekustamo īpašumu uzņēmējs Jevgenijs Gombergs pērn novembrī par šādu summu pārdeva 1115 kvadrātmetrus zemes ar divām piecstāvu mājām Lāčplēša ielā 27, ko nopirka SIA LV Stonedge. Gombergs šo īpašumu ieguva 2002.gadā par 752 568 latiem (1,07 miljoniem eiro). Jaunais īpašnieks darījuma apmaksai ņēmis kredītu SEB bankā, kurai par labu nostiprināta 2,86 miljonu eiro hipotēka.

17. 2,9 miljoni eiro

1963.gadā dzimušais Dmitrijs Prusakovs pagājušā gada decembrī par šādu summu nopirka 724 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu dzīvojamo māju Lāčplēša ielā 14, ko pārdeva SIA Property 1. Pārdevējs īpašumu iegādājās 2004.gadā par 903 650 latiem (1,285 miljoniem eiro). Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

18. 2,81 miljons eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko 2015.gada decembrī slēdza SIA Brīvības 46 kā pārdevējs un SIA Estate Properties Management kā pircējs. Pārdotas tika 4649/27 808 domājamās daļas no īpašuma Brīvības ielā 46, kas sastāv no 753 kvadrātmetriem zemes un piecstāvu dzīvojamās mājas, no kuras atdalīti dzīvokļa īpašumi. Hipotekārie kredītlīdzekļi pircējam nav bijuši nepieciešami.

19. 2,56 miljoni eiro

Pagājušā gada maijā SIA NIF Investīcija 2 nopirka 33 920 kvadrātmetrus zemes ar jaunbūvi Tīraines ielā 15. Tīraines centrsKesko Agro Latvija administrācijas un klientu apkalpošanas centrs oficiāli īpašumam tika pievienots augustā. Īpašuma iegādi finansēja DNB banka ar 1,95 miljonu eiro kredītu. Īpašumu pārdeva SIA TP Real Estate, kas ēku 2006.gadā, kā rāda zemesgrāmatu informācija, nopirka par 144 822 latiem (206 tūkstošiem eiro) un zemi par tādu pašu cenu.

20. 2,38 miljoni eiro

SIA V 118 pirms gada februārī nopirka 5155 kvadrātmetrus zemes ar administratīvo ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 118. To pārdeva SIA Oto, kas to 2000.gadā par 310 tūkstošiem latu (441 tūkstoti eiro) iegādājās ar nomaksas pirkuma līgumu. Pēdējo darījumu finansēja Danske Bank, kurai par labu nostiprināta 4,095 miljonu eiro hipotēka.

Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem – Lursoft

Dati apkopoti tikai par zemesgrāmatās fiksētiem nekustamā īpašuma darījumiem, bet ne par darījumiem ar uzņēmumu kapitāldaļām

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...