Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā ir divi politiskie spēki, kuri savu liekulību, divkosību un neizlēmību ne tikai neslēpj, bet pat afišē. Uzdodot to par centrismu, pragmatismu, prātīgumu un kā tik vēl ne. Tie ir – “Vienotība” un “Attīstībai/Par!”.

Ceturtdien Saeimas sēdē notika balsojums par okupācijas pieminekli skaroša lēmumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. “Saskaņa” prognozējami balsoja pret, savukārt Nacionālā apvienība, ZZS un liela daļa “neatkarīgo” deputātu - par. Balsojumu izšķīra “Vienotība” un “Attīstībai/Par!” deputāti, kuri nobalsoja - atturas, kas “de facto” nozīmē - pret. Lēmumprojekts netika iekļauts darba kārtībā.

Var jautāt, nu un? Kas no tā? Balsojumā par šī jautājuma iekļaušanu nākamās nedēļas Saeimas sēdes darba kartībā šie deputāti taču nobalsoja “kā vajag”. Formāli, protams, viss ir “pareizi”, taču, kā mēdz teikt, nosēdumiņš paliek. Simboliskais reveranss Kremlim izdarīts.

Kad runa ir par simboliem un simbolismu, tad atkarībā no katra ieinteresētības šo simbolu nozīmi var ļoti plaši staipīt. Gan uz vienu, gan otru pusi. No literatūras klasikas mēs zinām slaveno Rūdolfa Blaumaņa “Purva bridēja” epizodi, kurā Edgars sola 10 rubļus par viņa zābaka bučošanu. Tīri fiziski, nu kas tur grūts? Nobučo to zābaku un saņem 10 rubļus, kas tolaik bija liela nauda. Taču no simboliskā, cilvēciskās stājas viedokļa tas ir ļoti smags, pazemojošs akts.

Konkrētajā literārajā darbā šī simboliskā izšķiršanās ir skaidra un nepārprotama, bet reālajā dzīvē parasti viss ir daudz izplūdušāk un neviennozīmīgāk. Tā pēc šī Saeimas balsojuma “Attīstībai/Par!” izplatīja paziņojumu, kurā it kā pārliecinoši paskaidroja, kāpēc šonedēļ zābaku vēl bučosim, bet nākamnedēļ vairs ne.

Lūk, šis skaidrojums: “Neatbalstījām populistiski sasteigtu jautājuma skatīšanu šodien, atbalstām korektu un izsvērtu risinājumu skatīšanu nākamnedēļ. Ārlietu komisijā deputāti jau strādā kopā ar saistītajām pusēm, tendencioza steidzināšana šeit ir nevietā.”

Esmu pārliecināts, ka ne tikai pašiem deputātiem, bet arī viņu fanu klubam šie skaidrojumi šķiet pilnīgi attaisnojoši. Kāda gan starpība - vienu nedēļu agrāk vai vēlāk? Labāk vēlāk, bet pamatīgāk. Juridiski korektāk. Tāpat taču viss iet uz to, ka to pieminekli nojauks.

Lieta tikai tā, ka starp šīm Saeimas sēdēm ir 9. maijs, kurš pēdējos gados, bet it īpaši pēc šā gada 24. februāra ir ieguvis jaunu, izteikti negatīvu konotāciju. Tas ir kļuvis par datumu, kurš simbolizē visu putinisma jeb rašisma (šie vārdi ir tikpat cieši saistīti kā hitlerisms un nacisms) impērisko būtību.

Sauklis - varam atkārtot - ir galvenais 9. maija lozungs, kurš pēc Bučas ieguvis ne tikai Austrumprūsijas zvērību atkārtošanas nozīmi, bet arī simbolizē Austrumeiropas, tajā skaitā Latvijas okupāciju. Tāpēc jautājuma skatīšanai pirms 9. maija vai jau pēc tā ir ļoti būtiska, simboliska nozīme.

Sociālajos tīklos parādās jautājumi - kāpēc okupekli nenojauca uzreiz - jau toreiz, deviņdesmitajos? Ja šo jautājumu uzdod jauni cilvēki, kuri tajā laikā nedzīvoja, tad tas ir viens, bet, ja šo pašu jautājumu tēlotā izbrīnā uzdod cilvēki, kuri jau tobrīd bija politikā, tad tā ir kārtējā liekulības demonstrācija, jo atbilde ir vienkārša.

Tobrīd šim piemineklim bija gluži cita simboliskā slodze. Tas primāri simbolizēja uzvaru pār fašismu, hitlerisko Vāciju. Pret to tajos laikos varēja protestēt vienīgi tādi margināļi kā pērkonkrustieši. Tāpēc par šī pieminekļa nojaukšanu nevarēja būt ne runas, ja gribējām skaitīties piederīgi pie “civilizētās” sabiedrības.

Tagad situācija ir fundamentāli mainījusies. Putins ir mūsdienu Hitlers; 9. maijs pārvērsts par galveno rašisma simbolu; piemineklis “atbrīvotājiem” par pieminekli slepkavām un izvarotājiem. Savukārt dažādu nokrāsu kaprāni, kuri valsts finansētajos medijos nebeidz atkārtot aicinājumus būt pakļāvīgiem un nekaitināt krievus, uz ilgāku laikiem pārvērtušies par nožēlojamiem ļurbaku ruporiem. Turpmāk, kad kārtējais kaprāns “gudri spriedelēs” par ētiku un morāli, prātā nāks viņa gļēvulīgā demagoģija okupekļa nojaukšanas lietā.

Skumji, ja cilvēki ar akadēmiskiem grādiem, kuri skaitās viedokļu līderi, tā vietā, lai skaidri pateiktu, ka bēdīgi slavenais “piemineklis Uzvaras parkā ir kā enkurs, kurš tur latviešus un krievus asiņainā un naida pilnā pagātnē; neļauj mums virzīties uz priekšu un redzēt nākotni, jo visu laiku velk atpakaļ” (Ruslans Antropovs), nodarbojas ar gļēvulības un bezprincipu attaisnošanas propagandu.

Var jautāt, kāpēc galveno uzmanību pievēršu tiem, kuri minētajā balsojumā atturējās, nevis tiem, kuri balsoja pret? Proti, “Saskaņai”. Tāpēc, ka neprasīsim no “Saskaņas” to, ko tā vēl nevar atļauties. Tās elektorāts vēl nav nobriedis tik fundamentālai 9. maija simboliskās jēgas pārvērtēšanai, tāpēc partijai dažus mēnešus pirms vēlēšanām grūti veikt tik būtisku politisko kūleni.

Taču “Saskaņas” biedriem šogad būtu jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz jebkādu 9. maija publisku atzīmēšanu. Tas noteikti atsauksies uz nākotnes iespējām darboties Latvijas politikā, ja vien ir vēlēšanās jel kādreiz politikā darīt kaut ko nopietnāku nekā tikai sēdēt mūžīgā opozīcijā. Ja šāda doma ir, tad šogad okupeklim labāk netuvoties. Kaut vai tik viltīgi, kā to solīja darīt Nils Ušakovs - tajā dienā viņš Rīgā nebūšot.

Bet tiem, kuriem ir organisks riebums pret gļēvuļiem, liekuļiem un divkošiem, attēlā saraksts ar uzvārdiem, par kuriem 1. oktobrī noteikti nebalsot. Lai par viņiem balso tie, kuri paši jūtas tikpat “drosmīgi” un “gudri”.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...