Līdzīgas situācijas veidojas tūkstošiem Latvijas objektu un ēku
Ingus Ozoliņš23.11.2013.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
2012.gada sākumā arī man bija iespēja nedaudz iepazīt šo objektu un tā tehniskās īpatnības. Bijām no būvniekiem un ēkas īpašnieka neatkarīga ekspertu komanda, kura iepazinās ar objektu un tā tehniskajām īpatnībām, sagatavojot nelielu tehnisko atskaiti par objektu, objektā izbūvētajām inženiertehniskajam iekārtām, to risinājumiem...utt,
Diemžēl padziļinātu izpēti neveicām, veicām, tā teikt, tikai vizuālu apsekošanu visam, ko var redzēt un pārbaudīt. Nekomentēšu ēkas konstruktīvo daļu, jo neesmu kompetents šajā sfērā un tādas pieredzes man nav, bet, runājot par lietus ūdens novadīšanu no Maximas ēkas jumta, jau toreiz, 2012.gada sākumā konstatēju ļoti būtiskas nepilnības dažām no jumta ūdens piltuvēm, kuras atrodas uz veikala telpu jumta.
Dažas no tām bija pilnas ar oļiem jo aizsargsietiņi, kuri tās pasargā no svešķermeņu iekļūšanas piltuvēs bija kaut kādā veidā pārvietoti tālāk no piltuvēm, līdz ar ko oļi bija sabiruši jumta notekās, nobloķējot ūdens drenāžas sistemu.
Ar sevis rakstīto informāciju nekādā veidā nevēlos kādu apvainot šobrīd neizdarībā vai kā tamlīdzīgi, bet, manuprāt, šī lietus ūdens drenāžas sistēma, ņemot vērā objekta tehniskās īpatnības, šim objektam ir ļoti svarīgs faktors, lai neveidotos papildus neparedzētas slodzes no lietus ūdens uz veikala telpu jumta konstrukcijām.
Iespējams, šo noteku un cauruļvadu tīrīšanas darbi pēdējā gada laikā tika veikti, šāda informācija man nav pieejama, bet noteikti šādus darbus ir bijis nepieciešams veikt. Šī fakta konstatāciju arī ir iespējams daļēji pārbaudīt, bet nu tas droši vien lai paliek ekspertu rokās, kuriem uzticēts šīs grūtais darbs.
Manuprāt, šai traģiskajā situācijā ir [vainojams] vairāku nepilnību un sakritību kopums, no kurām, iespējams, viena ir manis pieminētā, kuras rezultātā ir notikusi šī milzīgā traģēdija, par kuru atbildība galvenokārt jāuzņemas ēkas īpašniekam un būvniekiem, un, manuprāt, vismazāk telpu apakšnomniekam, šajā gadījuma Maxima veikalam.
Zinot šī brīža situāciju valstī, ka ēku īpašnieki un attīstītāji novirza ļoti mazus finansiālos līdzekļus un cilvēku resursus ēku tehniska stāvokļa un iekārtu uzturēšanai, attiecīgi līdzīgas situācijas veidojas tūkstošiem Latvijas objektu un ēku, kuros - mazāk apdraudošas, kuros - vairāk, bet tā ir realitāte.
Diemžēl šis audits un slēdzieni tika gatavoti ne šīs ēkas īpašniekam, un šaubos, vai viņš tos ir saņēmis un iepazinies. Vispār šai sakarā ir ļoti daudz ko teikt un stāstīt bet šai momentā nespēju visu loģiskā secībā atrakstīt un izklāstīt, jo ir notikusi neaptverama traģēdija.
Galvenais, ko vēlos teikt, ka valstī izveidojušās ekonomiskās situācijas dēļ ēku tehniskās apkalpošanas sfērā ir ļoti daudz nepilnību un paviršību, kuras ir radījusi tieši ekonomiskā situācija un nekas cits. Uzņēmumi veic darbus apkalpošanas darbus nepilnīgos apjomos un nekvalitatīvi, Un situācijā ir vainojams nekas cits kā cilvēku nekompetence veikt šos darbus un zemais atalgojums!!!
Izdarot gala secinājumus, pamatu pamatos jau pati valsts vara ir līdzvainojama pie šīs traģēdijas sekām.
Izsaku visdziļāko līdzjūtību šīs traģēdijas upuriem un tuviniekiem un citiem līdzcilvēkiem...
Pārpublicēts no facebook.com
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
