Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijai tika dots laiks un iespēja paveikt gāzes tirgus liberalizāciju – kārtīgi, atbildīgi un atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm. Taču, kā jau tas ierasts esošā varas monopola apstākļos, pat nozīmīgākie lēmumi tiek pieņemti bezatbildīgi un bez vajadzīgās kompetences, jo, kad ir varas monopols, par saviem lēmumiem nav jābūt nekādai, pat ne politiskajai atbildībai.

Tā vietā, lai rūpīgi un savlaicīgi sagatavotos tirgus liberalizācijai un paveiktu to, vadoties no sabiedrības interesēm un savlaicīgi, Latvijas gāzes tirgus liberalizācija tiek īstenota pēc analoģiskas shēmas kā bankas “Citadele” pārdošana, kā “Airbaltic” glābšana - līdz pēdējam brīdim novilcinot vajadzīgā risinājuma sagatavošanu un tad lielā steigā, saceļot ažiotāžu ap nebūtiskiem aspektiem, lai novērstu uzmanību un analīzi no būtiskā – tas ir, cik izdevīgs un drošs būs piedāvātais liberalizācijas risinājums Latvijas patērētājam, tā vietā tiek “izdzīts” risinājums, lai radītu īpaši labvēlīgus nosacījums kādam specifiskam “finanšu investoram”, piesedzot to visu, protams,  ar sabiedrības interesēm, bet tā arī nespējot pamatot tās.

Piemēram:

- Kādēļ tā vietā, lai liktu īstenot vienkāršu, ātru un efektīvu AS “Latvijas gāze” (LG) sadalīšanu atbilstoši ES likumdošanas normām un principiem - t.i. nodalot infrastruktūru (dabīgo monopolu) no tirdzniecības, tā vietā tiek piedāvāts sarežģīts – līdz ar to Latvijas patērētājiem par vairākiem miljoniem eiro dārgāks un ilgi īstenojams LG sadalīšanas modelis, kas nav ne sabiedrības interesēs un ir arī pretēji publiski paustajai “liberalizatoru” vēlmei - īstenot pēc iespējas ātrāku tirgus liberalizāciju?

Toties tas ir ļoti  izdevīgi kādam “finanšu investoram”, kuram tādejādi tiek izgriezta LG “fileja” (Inčukalns un maģistrālie cauruļvadi), bet sadales tīkli, kas ir svarīgs infrastruktūras elements, lai aizsniegtu Latvijas patērētāju, tiek atstāts esošajam monopolistam,  jo tas ir ļoti  neērts aktīvs “finanšu investoram”, kuram tad būtu jāuzņemas visi tā uzturēšanas  izdevumi un ekspluatācijas problēmas.

- Kādēļ pretēji ES normatīvajos aktos noteiktajam likumprojektā ir nepieciešams paredzēt īpašus nosacījumus tieši “finanšu investoram”, lai dotu tam iespēju kontrolēt gan stratēģiski nozīmīgo gāzes infrastruktūru, gan gāzes tirdzniecību?

Savukārt, lai neradītu konkurenci “finanšu investoram”, likumprojekts vispār liedz iespēju iegādāties un pārvaldīt Latvijai tik nozīmīgo gāzes infrastruktūru stratēģiskajam investoram (piemēram, jebkādai ASV enerģētikas kompānijai). Tas ir neloģiski un pretēji valsts drošības interesēm – jo, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu Inčukalna gāzes krātuves ekspluatāciju, Latvijas interesēs būtu piesaistīt tieši stratēģisko investoru ar atbilstošu kompetenci.

- Kādēļ izmisīgi, pat maldinot deputātus ar nepatiesiem faktiem, bija jācenšas ietvert likumprojektā valstij neizpildāmas saistības pret jaunajiem Inčukalna īpašniekiem un, tikai pateicoties Saeimas Juridiskā biroja nelokāmajai pozīcijai, likumprojektā tika iestrādāta tāda redakcija, kas pieļauj arī tiesiski pamatotu risinājumu attiecībā uz Inčukalna pazemes dzīlēm?

- Kādēļ ir nepieciešams veidot tādu riskantu tirgus modeli, kas nenodrošina Latvijas patērētājiem vajadzīgo gāzes apgādes drošumu, bet ir izdevīgs tirgus spekulantiem, kuriem nevajadzēs uzņemties atbildību par savām gāzes piegādēm?

Turklāt likumprojekts paredz, ka izmaksas par kāda tirgotāja bezatbildīgo rīcību būs jāsedz visiem pārējiem tirgus dalībniekiem - katram Latvijas patērētājam, pat ja tas nav šī tirgotāja klients! Tas ir absurdi un diskriminējoši.

Savukārt EM sniegtie iebildumi, ka šādiem gadījumiem ir paredzētas drošības rezerves, tāpēc nav nepieciešams paredzēt nekādu tirgotāju atbildību veidot savas rezerves, lai segtu iespējamos komerciālos riskus, rada nopietnas pamatotas bažas, vai šajā institūcijā vispār vēl ir saglabājusies kompetence un spēja sajēgt pat pašos pamatos pareizus un drošus  enerģētikas tirgus organizācijas principus, ja vien netiek prezumēts, ka patiesībā EM labi apzinās sava radītā “liberalizācijas modeļa” riskus, kas tiešām reāli var izraisīt enerģētisko krīzi, kuras gadījumā tiešām tad ir paredzētas šīs drošības rezerves.

Ne uz vienu no šiem, un ne tikai šiem, jautājumiem likumprojekta virzītāji tā arī nespēja sniegt jēdzīgas atbildes – savukārt deputātu pamatotie mēģinājumi to noskaidrot melīgi tika pasniegti kā centieni aizkavēt tirgus liberalizāciju. Lai gan patiesībā tie paātrinātu sekmīgu un sakārtotu gāzes tirgus liberalizāciju, turklāt - atbilstošu Latvijas patērētāju interesēm (kas laikam nebija “liberalizatoru” patiesais mērķis).

Rezultātā likumprojekts tika virzīts apstiprināšanai kā svētie raksti, liekot to deputātiem atbalstīt, paļaujoties uz “aklu ticību” un virzītāju “revolucionāro pārliecību”, nesniedzot šai pārliecībai nekādu argumentētu pamatojumu un  atbilstošu juridisko izvērtējumu. Pat izmisīgi slēpjot to.

Liels vairums likumprojekta grozījumu vispār tika iesniegti pēc termiņa beigām, deputātiem par tiem uzzinot tikai komisijas sēdē, kurā uzreiz bija jābalso par šiem priekšlikumiem. (Kāda jēga tad Satversmē noteiktajai valsts varas kārtībai?)

Tāpat kā pēdējā brīdī valdībā pieņemtie “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, kuri tiek sabiedrībai pasniegti kā iespēja atbrīvot gāzes tirgu Latvijas lietotājiem jau tagad, patiesībā tirgu nevis “atbrīvo”, bet “izmežģī” vēl vairāk – paredzot, ka gāzes tirdzniecība vienlaikus ir gan regulēta, gan atbrīvota, tādejādi dodot iespēju esošajam gāzes monopolistam apstrīdēt šādu šizofrēnisku liberalizāciju un ievilkt valsti dārgās un garās tiesvedībās, turklāt noklusējot no sabiedrības to, ka lielāko tiesu šajos noteikumos apstiprināto normu ir sagatavojis sev pats gāzes monopolists, lai nostiprinātu savu varu pār gāzes lietotāju, piemēram, mājsaimniecībām radot bezmaz vai dzimtbūtniecisku atkarību, paredzot normu, ka mājsaimniecība var atteikties no gāzes apgādes tikai tad, ja vietā ir atrasts kāds cits…

Šis ir hrestomātisks varas monopola visatļautības un bezatbildības piemērs, kad, piesedzoties ar sabiedrības interesēm, tiek īstenots kārtējais varas monopola nekompetentais, iespējams, arī angažētais lēmums, par kuru Latvijas sabiedrībai atkal nāksies dārgi maksāt, lai tikai kādam sanāktu kārtējais “veiksmes stāsts”.

Diemžēl ļoti iespējams, ka maksāt par to nāksies ne tikai gāzes patērētājiem, bet visai Latvijas sabiedrībai, jo, lai gan ES paredz nepieciešamību īstenot enerģētikas tirgus liberalizāciju un dalībvalstu tiesības izvēlēties tām atbilstošu liberalizācijas modeli, vienlīdz ar to tiek noteikts, ka šīs tiesības dalībvalstij ir jāpiemēro samērīgi, ievērojot privāto subjektu tiesības, aizskarot tās ne vairāk, kā tas ir objektīvi nepieciešams, un šādam  aizskārumam ir jābūt argumentēti pamatotam ar to labumu, ko no tā gūs sabiedrība ­– uz to savos lēmumos ir norādījusi arī Eiropas kopienas tiesa, izskatot līdzīgus gadījumus. Lieki piebilst, ka Latvijas gadījumā nekas tāds nav ticis paveikts, lai gan to nepavisam nebija grūti izdarīt, ja tik tiešām visa šī “liberalizācija” būtu virzīta, vadoties no sabiedrības interesēm.

Var, protams, atrunāties, ka enerģētika ir sarežģīta joma un ir vajadzīga vairāku gadu pieredze, lai veidotos adekvāta izpratne par to, bet EM tik bieži mainās vadība, tāpēc tā vienkārši nepagūst šo izpratni iegūt, tāpat kā pašlaik tas ir noticis ar LG - var jau likumprojekta virzītāji priecāties par šādu situāciju un tādejādi sasniegto “risinājumu”, kurš sabiedrībai tiek pasniegts kā “liela valsts uzvara”, taču patiesībā ir panākts, izmantojot monopolista pašreizējo kompetences trūkumu, un balstās uz cerībām par tā naivo un paklausīgi labsirdīgo rīcību nākotnē.

Pieredze gan liecina, ka jārēķinās būtu ar kaut ko pavisam citu – tādēļ ir jāatzīst, ka tā ir ļoti aprobežota un vieglprātīga attieksme (nu, bet tās jau tagad būs citu problēmas), jo atšķirībā no EM esošajam monopolistam – ja ne menedžmentam, tad akcionāriem jau noteikti - vēl būs laiks un kapacitāte veikt kompetentu notikušā izvērtējumu, apjaust un vēlāk arī izmantot savās interesēs pieļautās “liberalizatoru” neatbilstības un sastrādātās nejēdzības. Bet Latvijas valstij un visiem Latvijas patērētājiem būs iespēja to visu apmaksāt, kā jau tas ir ierasts un kļuvis par “normālu” rutīnu esošā varas monopola visatļautības un bezatbildības apstākļos.

Varbūt tomēr beidzot būtu laiks aizdomāties, kāpēc tieši šādu tirgus liberalizāciju esam pelnījuši?...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

21

Dzīvesziņa

FotoLatvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija viņas dzimtas uzvārds.
Lasīt visu...

18

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

FotoNacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem.
Lasīt visu...

12

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

FotoKo mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums – ar šo es domāju valdību, kurš nespēj apņēmīgi un adekvāti reaģēt. Mūs vada veidojums, kurš ir gatavs labi izskatīties un dziļdomīgi vērsties žurnālistu kamerās. Problēma ir apstāklī, ka šāda izturēšanās var būt bez sekām tikai tad, ja “viss rullē”. Problēma ir tāda, ka viss sen jau nerullē un šobrīd - draud apstāties pavisam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...