Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam — ar sevi. Ir jāatbild uz jautājumu. Vai jums šķiet, ka valsts drīkst izvaicāt cilvēku, lai noskaidrotu viņa uzskatus, un ar šādu metodi atklātu nepareizu uzskatu gadījumā viņu drīkst paņemt ciet un saukt pie atbildības? Ja atbilde ir jā, tad jūs esat pretinieks cilvēkbūšanai, pretinieks domas un vārda brīvībai, pretinieks tiesiskumam, pretinieks klasiskajam liberālismam.

Šis jūsu uzskats, ka valstij ir tiesības noskaidrot tās pilsoņu uzskatus un par tiem disciplinēt, ir tiesiskai, demokrātiskai valstij un pilsoniskai sabiedrībai bīstamāks, nekā jebkurš uzskats, kura piekritējus jūs censtos izravēt, sekojot savai pārliecībai. Jūs esat ietvara pretinieks. Vai es uzskatu, ka jūs jāņem ciet par šādu uzskatu? Nē, nebūt ne! Un par to ir viss šis ieraksts — kā tas nākas, ka jūs nedrīkst ierobežot par ideju, kas ir pretēja visa ietvara strukturālajai pamatidejai!

Pārliecība, ka jūs par šādu pašu ietvaru iznīcinošu uzskatu neesat sašņorējams, atstāj iespēju jums un jūsu domubiedriem sagraut liberālo ietvaru. Proti, jūs varat sapulcināt partiju, kura nolemj saskaņā ar ietvara noteikumiem iegūt varu, grozīt konstitūciju, aizliegt to pašu vārda brīvību un punkts. Es saku, ka jums ir visas tiesības to darīt. Jo tieši tur slēpjas ietvara leģitimitāte. Tieši jūsu brīvprātīgā, darbos paustā piekrišana spēles noteikumiem un tieši jūsu reālā iespēja izrādīt nepiekrišanu un spēli pārtraukt padara spēli godīgu. Stabila, nenogāžama valdība, neatlaižams parlaments, nenomaināms valdnieks, nesarīkojams referendums — tās visas ir neleģitīmu ietvaru pazīmes.

Cilvēka brīvībai nav nekā bīstamāka par simtprocentīgi drošu sistēmu.

Ar šo ieraksta pamatdoma ir izsmelta, un steidzīgs lasītājs tālāk var nelasīt. Tomēr, ja kāds saskata šajā formulā faktisku neiespējamību aizsargāties pret jebkādas valsts (ietvara konkretizācijas) unikālās esamības apzinātu iznīcināšanu, tad visam augstāk teiktajam ir svarīgs “bet”. Valsts, lai tā pastāvētu, var represīvi aizstāvēt un neļaut mainīt tās īpatnējos, unikālos esamību veidojošos elementus (no citām tātad nodalošos), ja šie elementi nav saistīti ar augstāk aprakstīto leģitimitāti nodrošinošo ietvara vaļīgumu. (Pats par sevi saprotams, ka valsts var aizsargāties no tai nepiederīgo dalības valsts likteņa noteikšanā, taču ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai par nepiederīgiem nesāktu saukāt visus savus idejiskos pretiniekus.)

Valsts var nodefinēt negrozāmo īpatnējo kodolu. Latvija var būt represīva attiecībā uz latviešu valodas aizsardzību. Latvijas valsts drīkst pamatot noteiktas represīvas darbības kā latviešu valodas un kultūras aizsardzības pasākumus. Bet valsts nedrīkst izmantot liberālo ietvaru kā pamatojumu noteiktu liberālu brīvību ierobežošanai! Piemēram. Nedrīkst aizliegt populistu pulcēšanos, “lai aizsargātu demokrātiju”. Nedrīkst noraidīt kāda likumdošanas priekšlikumus vai prasības kādā tiesā, “lai nodrošinātu tiesiskumu” u.tml. Nedrīkst neļaut kandidēt kandidātiem, kas ir pret demokrātiju kā tādu (piemēram, Egils Levits ir faktiski pret demokrātiju kā tautas varu, un tas viņam netraucē būt par demokrātiskas valsts prezidentu).

Ja arī kāds liek uz nobalsošanu likumprojektu par opozīcijas atlaišanu, tad vairums domu apmaiņas rezultātā bez spaidiem nonāk līdz slēdzienam, ka to nedrīkst darīt. Un tā ir visa ietvara leģitimitāte! Nevis kāds varas pārspēks, piemēram, bruņoti tiesneši, armija vai satrakojies pūlis, bet kopīga izpratne, ka tur nedrīkst iet un aiz brīvas gribas tur neejam. Leģitimitātes sāls ir tieši vaļībā, kas paliek neizmantota. Leģitimitātes sāls ir vairākuma ticībā šai pašu izdarītajai izvēlei ievērot ietvara nerakstītos uzstādījumus, lai gan nekāds fizisks pārspēks neliek to darīt. Bez šīs leģitimitātes liberālās demokrātijas atšķirība no tirānijas ir tikai varas nesēju daudzskaitlībā.

Salīdziniet idealizētu priekšstatu par Rietumu demokrātijām ar demokrātijām Ziemeļkorejā, Krievijā un Baltkrievijā. Pirmās no otrajām atšķir tas, ka pirmajās vismaz šķietami ir vairākuma bez spaidiem pieņemts lēmums respektēt kārtību, kamēr otrajās tas pats lēmums ir pieņemts zem spaidiem. Tajā dienā, kad pirmajās liberālo kārtību nodrošina represijas, tās ne ar ko īpašu neatšķiras no otrajām.

Kas ir jādara konkrētas liberālās demokrātijas aizstāvībai? Ir strikti jānodala valstij piederīgie no tai nepiederīgajiem, tātad ir jāsargā robežas. Gan fiziskās, gan virtuālās. Ir jāapzinās valsts unikālās pastāvēšanas elementi, kuri ir visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā represīviem, jāaizstāv. Ir jāpielūko, lai šajā ziņā netiktu izdarīti pārāk plaši un subjektīvi izvedumi par to, kas kalpo kā unikālo elementu aizstāvība. Un ir īpaši jāpielūko, lai nevienā šajā represīvajā darbībā netiktu zaudēta ietvara leģitimitāte, proti, lai represijas netiktu attaisnotas ar paša liberālisma un tiesiskuma ietvara uzturēšanu.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...