Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits, redzot, ka viņam nekādā veidā neizdosies atkārtoti kļūt par prezidentu, varēja izmantot brīnišķīgo iespēju paklusēt un aiziet ar godu. Taču nē! Levita raksturs ir tāds, ka viņš neprot zaudēt – tagad sēž savā pilī ar uzmestu lūpu un publiski apsaukā politiķus.
Viņa paziņojums par lēmumu nepiedalīties valsts prezidenta vēlēšanās 31. maijā būtībā ir apsaukāšanās - naidīgs “uzbrauciens” tām Saeimas partijām, kuras par viņu nebalsos. “Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties,” saka Levits savā politiskajā testamentā. Tā viņš lieku reizi deklarē, ka ir bijis tikai valdošās koalīcijas prezidents, nevis prezidents visai tautai - nevis vienotājs, bet šķēlējs, allaž nostājoties valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība” (JV)) pusē, vienalga ko viņš nedarītu.
Par 14. Saeimā iekļuvušajām partijām ir balsojuši Latvijas pilsoņi, nevis Kremlis un oligarhi. Lai vai kāda ir bijusi vēlētāju izvēle, to vajadzētu respektēt un izturēties ar cieņu, nevis lamāties. Apsaukājot Alekseja Rosļikova “Stabilitātei!” un Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” (LPV), Levits iespļauj sejā ne tikai viņiem, bet arī tam elektorātam, kas par viņiem balsoja. Spļaudīties un karināt cits citam birkas var atļauties partiju politikāņi, taču valsts prezidenta loma, un tas ir saskaņā ar Satversmi, nav bāzties iekšā iekšpolitiskās peripetijās. Valsts prezidentam vajadzētu stāvēt tām pāri.
“Tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā valsts prezidenta ievēlēšana par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas.
Tas atstās zīmogu uz valsts prezidenta amatu, radīs viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radīs šaubas par Latvijas politisko kursu. Trauslajā drošības situācija, kādā atrodas Latvija, tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai,” sacīts Levita vēstījumā. Lai gan patiesībā viņš šādā veidā cenšas atstāt zīmogu uz nākamo prezidentu gadījumā, ja par viņu būs arī kādas opozīcijas balsis.
Levits pār vari cenšas uzspiest paradigmu, ka, ja par prezidentu balsos “nepareizas” partijas (kuras ievēlējusi “nepareizā” tauta), tad arī pats viņš kļūs “nepareizs”. Lai gan sabiedrotos neinteresē, kā prezidents kļuvis par prezidentu, ja viņš uztur prorietumniecisko kursu. Bet Maskava ir rējusi un ries par jebko - tās propagandā nav ko klausīties. Neba nu Alekseja Rosļikova nobalsošana par kādu no kandidātiem var izmainīt Latvijas ārpolitisko kursu - Levits tīšām stipri pārspīlē draudus, kuriem nav sakara ar realitāti.
Valsts prezidentam Levitam ir gluži traģisks, vēsturiski viszemākais reitings starp visiem bijušajiem prezidentiem. Šā gada martā SKDS aptaujā negatīvu vērtējumu viņa darbībai pauduši kopumā 64% Latvijas pilsoņu.
Pats Levits intervijā žurnālam “Ir” to skaidro tā, ka vainīgs kovids. Jo viņš iestājies par vakcinēšanos, un “antivakseriem” tas nav paticis.
Vēl tāpēc, ka viņš bijis par latvisku Latviju un daudziem tas nepaticis. “Es tagad nelietoju to jēdzienu, bet pirms desmit gadiem es runāju par gļēvlatviešiem. “Nav laiks pienācis”, “mēs neesam sagatavojuši to izglītības reformu, un tur vēl ir pārejas periods”, un tamlīdzīgi. Nē, ir skaidra pozīcija. Es domāju, ka tas ir viens faktors, kas vienā sabiedrības daļā man rada mīnusus,” spriež Levits.
Taču rēķini, kā gribi, no “antivakseriem” un “gļēvlatviešiem” vien nevar sanākt mīnus 64%. Tur ir vēl kādi iemesli, kurus pats Levits negrib redzēt. Varbūt viens no tiem ir gluži bezgaumīgā pašslavināšanās, ko var lasīt arī “Ir” intervijā.
“Tā ka nacionāli latviskā rakstura veicināšanā tiešām ir daudz kas izdarīts. Arī pateicoties valsts prezidenta darbībai, mēs šodien varam teikt, ka 2023. gadā Latvija ir nacionāli latviskāka nekā 2019. gadā, noteikti. Un tur man bija zināma loma, tā es varētu teikt,” Levits par sevi runā trešajā personā kā senlaikos monarhi, beigās tomēr precizējot, ka runā par sevi.
Nav ne vainas Levita darinātiem jaunvārdiem, kas mēdz būt amizanti un interesanti, taču liela daļa viņa runu ir bijusi raksturojama kā tukšvārdība. Un arī likumdošanas ierosmes ir bijušas ar tukšu vidu - piemēram, Latviešu vēsturisko zemju likums, kuram nav absolūti nekādas nozīmes tautsaimniecībā - vispār nekādas nozīmes nekādā jomā.
Ir bijuši arī izteicieni ar saturu, taču tad tas ir bijis visai dīvains - “tiem, kas nomirs, Ziemassvētku nebūs”... Un arī darbības ir bijušas ne mazāk dīvainas - piemēram, Artusam Kaimiņam “par sadarbību” pasniegta medaļa.
Neba vienā dienā Levits sev ir panācis sabiedrības lielākās daļas neuzticēšanos - pie tās viņš ir “strādājis” no mēneša uz mēnesi, no dienas uz dienu.
Lai gan viņam ir uzblīdis Valsts prezidenta kancelejas darbinieku un padomnieku korpuss. Starp iestādēm, kas neatrodas ministriju pakļautībā, vislielākā vidējā atlīdzība ir Valsts prezidenta kancelejā - 4368 eiro uz 61 amata vietu, šajā budžetā ietverot arī valsts prezidenta atalgojumu. Bet tad par ko šie ļaudis ir ēduši valsts maizi? Kādus tādus superviedus padomus Levitam ir devusi valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja - valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte? Iznāk, ka padomi ir bijuši garām - Levita reitings ir grimis un atkal grimis. Un arī Saeimā Levitam “nespīd” atbalsts, jo nav sekmējies ar “korporatīvo komunikāciju” - par viņu balsotu tikai 39 deputāti, bet pārējie nebūtu pierunājami. Pat arī “Progresīvie” nebalsotu, jo viņiem ir sava kandidāte un viņiem nav saprotama Levita nostāja Stambulas konvencijas jautājumā.
Līdz ar to Levita laiks ir beidzies. Lai vai kurš kļūs par nākamo valsts prezidentu, viņš diezin vai spēs tā izgāzties kā Levits.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
