Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar valsts prezidenta Egila Levita uzrunu un citu prominenču piedalīšanos atklāta jauna iestāde – Demokrātijas akadēmija. Kas tas par “zvēru”? Skola? Mācību kombināts? Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas institūts?

Kad redzi ziņu par šādas mācību (?) iestādes atklāšanu, tad pirmais jautājums, kas nāk prātā - kāds ir šī pasākuma mērķis? Kāda ir tā dziļākā jēga un patiesais iemesls? Man šādas “demokrātijas akadēmijas” rada vien tiešas asociācijas ar savulaik populārajām marksisma-ļeņinisma universitātēm. Burtiski viens pret vienu.

Uzstājoties LTV “Rīta Panorāmā”, uz šiem jautājumiem centās atbildēt biedrības “Latvijas lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka. Par šīs biedrības saistību ar “akadēmiju” nedaudz vēlāk.

Diemžēl, klausoties Seļicku, šīs akadēmijas idejisko jēgu, tās pastāvēšanas pamatuzdevumu bija grūti atklāt. Varēja just, ka cilvēks cenšas, enerģiski žestikulē un grib pateikt - nu, jūs taču saprotat, vai ne -, bet iekšējas skaidrības pašam nav.

Prakse liecina - ja, prezentējot kādu projektu, cilvēks nespēj skaidri un precīzi definēt, ko viņš grib gala rezultātā panākt, ar kādu mērķi, nolūku projekts tiek attīstīts, tad iemesls ir pašā virspusē. Nekādi dziļāki zemteksti tur nav jāmeklē. Tad tas vienkārši ir kārtējais naudas apgūšanas projekts. Biešu salātu receptes Covid-19 seku pārvarēšanai par 499 990 eiro.

Līdz ar to rodas nākamais jautājums - par kādu naudu šīs “apmācības demokrātijā”? Uzreiz varu Latvijas sabiedrību nomierināt. Atšķirībā no bēdīgi slavenajām “biešu salātu receptēm”, kas tika finansētas no valsts budžeta (par desmit līdzīgos projektos izšķērdētajiem pieciem miljoniem eiro neviens nav nedz politiski, nedz vēl jo vairāk krimināli atbildējis), projektu “Demokrātijas akadēmija” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Savukārt atbilde uz jautājumu, kāda ir šīs “akadēmijas” saistība ar biedrību “Latvijas lauku forums”, atrodama šīs “mācību iestādes” specifikā. Tā piedāvā četru dienu pilnībā apmaksātu mācību programmu Rīgā.

Diez vai kādam rīdziniekam, viņa darba dēvējam (pat valsts vai pašvaldības iestādei) ir liela interese atraut cilvēku no darba un ļaut viņam četras dienas “mācīties” demokrātiju. Cita lieta cilvēkam no provinces. Tur varētu būt zināma interese. Uz četrām dienām nedaudz izrauties no rutīnas, pamainīt vidi un padzīvot Rīgā uz Ziemeļvalstu nodokļu maksātāju/norvēģu naftas naudas rēķina.

Varētu teikt, bezbēdīgs, pat zināmā veidā pozitīvs pasākums. Tā kā “Demokrātijas akadēmijas” atklāšanā dominēja cilvēki ar iesirmām galvām - Dainis Īvāns, Sandra Kalniete, Sarmīte Ēlerte, Egils Levits un citi, tad varētu pat teikt - zināmā mērā nostalģisks. Visi varēja justies nedaudz kā jaunībā. Apmetot plašu laika loku, esam atgriezušies pie kaut kā jau kādreiz tik ļoti pierasta.

Mazliet nomainījušies burti uz izkārtnes, bet pēc būtības tā pati vecā marksisma-ļeņinisma universitāšu sistēma - ideoloģiskās sagatavošanas paaugstināšanas kursi. Ja kāds jauns cilvēks domā, ka šīs “skolas” taču nevar salīdzināt, jo toreiz, pirms četrdesmit gadiem, šajās “universitātēs” klausītājus apmācīja kaut kādās tumšās nelietībās, tad esmu spiests viņu apbēdināt.

Tur tāpat kā tagad “mācīja” tikai labo un gaišo. Kā paaugstināt darbaļaužu labklājību, viņu idejisko apzinīgumu un gatavību (kā sasaucas ar mūsdienās populāro “gatavināšanu”) ar vēl lielāku dedzību celt gaišo komunistisko nākotni, kur visi dzīvos brīvībā, vienlīdzībā un brālībā. Kur no katra prasīs pēc spējām, bet katrs saņems pēc vajadzībām. Vai tad slikti?

Spriežot pēc dažādiem skaidrojumiem, gandrīz tieši ar to pašu nodarbosies jaunā “Demokrātijas akadēmija”. Mācīs interesentus demokrātijas gudrībās. Pareizāk sakot, mācīs “pareizo” demokrātiju. Piemēram, prezidents Levits savā uzrunā jau ar pirmajiem vārdiem ķērās vērsim pie ragiem: “Mēs dzīvojam laikā, kad Rietumu demokrātijas sastopas ar nebijušiem izaicinājumiem. Mūsu demokrātisko kārtību nesen pārbaudīja Covid-19 pandēmija.”

No tālākā teksta izrietēja, ka demokrātija nav viendabīga. Esot “pareizā” demokrātija - tā ir neaizskarama un svēta, bet ir arī tāda, kuru vajadzības gadījumā varot neievērot. Kura tikai traucē. Piemēram, apkarot pandēmiju un droši vien jau arī daudz ko citu, kas nākotnē varētu parādīties.

Arī to visu jau esam dzirdējuši. Tikai citās skaņās. Esot īstā tautas demokrātija un buržuāziskā, kapitālistu nopirktā. Pat grūti saprast, kura šobrīd valda pie mums. Kura ir pareizā? Buržuāziski kapitālistiskā kā vēl nesen vai jau tautas demokrātiskā? Varbūt tieši tāpēc, lai to saprastu, nepieciešama šī akadēmija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...