Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā tikās ar iedzīvotājiem diskusijā par piebaldzēnu kultūrvēsturisko un mūsdienīgo identitāti un tās attīstību nākotnē. Saruna Piebalgā turpina E. Levita aizsākto diskusiju ciklu Latvijas kultūrvēsturiskajās zemēs pirms rudenī gaidāmās Valsts prezidenta likuma iniciatīvas iesniegšanas Saeimā. Līdz šim šādas diskusijas notikušas jau Sēlijā un Alsungā.

Atklājot diskusiju un uzsverot, kas veido piebaldzēnu pievilcību, Valsts prezidents sacīja: "Man ir tiešām liels gods un prieks šodien uzklausīt jūsu domas un diskutēt par jautājumiem, kas ir svarīgi gan šeit, Piebalgā, gan visai Latvijai. Man šķiet, ka Piebalga ir ļoti īpaša un blīva Latvijas kultūrvēsturiskā daļa, kas teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā nav pārmērīgi liela, taču ir ļoti daudz devusi latviešu tautai, nācijai un visai Latvijas valstij. Tāpēc ir jādomā, kā šo devumu turpināt nākotnē.

Mēs zinām, ka 18.gadsimtā Piebalga bija tieši tā Latvijas vieta, kur latvieši sāka sevi apzināties vairāk nekā tikai ģimenes un ciema vai pagasta līmenī. Šeit latvieši sāka sevi apzināties kā sabiedrību. Proti, līdz ar hernhūtiešu darbību cilvēki sāka apzināties, ka ir jādara kaut kas vairāk nekā tikai savai ģimenei, mājai un sētai, lai visi - līdz ar to arī paši - dzīvotu labāk. Piemēram, šeit pastāvēja antialkohola kustība, hernhūtieši pirmo reizi sanāca kopā publiskos pasākumos, ko neviens neuzspieda no augšas. Un tie principā ir demokrātijas pirmsākumi, jo demokrātija nozīmē cilvēku, pilsoņu pašorganizēšanos. Tā arī vienlaikus bija latviešu pašorganizēšanās, jo latvieši tolaik nebija dominējošā tauta Latvijas teritorijā. Līdz ar to tas bija arī latviešu nācijas emancipācijas pirmsākums.

Tolaik gan latviešu tauta šo vārdu nelietoja, bet de facto jau pastāvēja iedīgļi, kas vēlāk, jaunlatviešu laikā, tika noformulēta kā latviešu tautas prasība pēc emancipācijas. Līdz ar to es varu teikt, ka latviešu tauta savā apzinātajā dimensijā ir sākusies tieši šeit, Piebalgā, jo piebaldzēni bija pirmie, kuri pašorganizējās. Un tas ir jūsu atšķirīgais moments, kas turpinās arī šodien. Proti, ja mēs paskatāmies, kā Piebalga attīstās mūsdienās, mēs redzam, ka šeit ir daudz dažādas iniciatīvas un interesanti projekti, arī ražošana, kas attiecīgi veicina to, ka Piebalga ir ļoti pievilcīga dzīvesvieta. Būtībā mēs redzam, ka Piebalga veido vienu īpašu kultūrtelpu Latvija kontekstā, kas pieprasa mērķtiecīgu rīcību, lai to uzturētu un attīstītu."

Diskusijā kopā ar Valsts prezidentu piedalījās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš, Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Arnis Pooku, dizaina biroja H2E līdzīpašniece Ingūna Elere, Piebalgas porcelāna fabrikas izveidotājs un īpašnieks Jānis Ronis, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone un Jaunpiebalgas novada uzņēmuma "Wenden furniture" īpašnieks Normunds Brēmers. Visi bija vienisprātis, ka Piebalgas kods ir paši piebaldzēni, kuri šeit dzīvo, kopj tradīcijas, čakli strādā, rada daudz ko jaunu un nodrošina Piebalgas potenciālu nākotnē.

Pamatojot darbu pie kultūrvēsturisko zemju likumprojekta, kā ietvaros arī notiek šīs diskusijas ar Latvijas vēsturisko zemju iedzīvotājiem, Valsts prezidents skaidroja: "Šo likumprojektu par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm, ko šobrīd gatavoju un septembrī iesniegšu Saeimā, es redzu kā papildinājumu Administratīvi teritoriālajai reformai (ATR).

Reforma pēc būtības ir vajadzīga, jo lielākas, spēcīgākas pašvaldības var labāk veikt uzdevumus, kas tām ir deleģēti. Bet tomēr šajā reformā pietrūkst kultūras un vides dimensijas, tas šobrīd ir vairāk tehnokrātisks projekts. Tāpēc es domāju, ka ir svarīgi to papildināt ar kultūrvēsturisko dimensiju. Proti, abi likumi kopā aptvertu visu to, kas cilvēkam ir svarīgi pēc būtības, nevis tikai utilitāri - gan ekonomisko, gan satiksmes, gan kultūras dimensiju.

Tāpēc es šo likumprojektu virzu tādā gultnē, lai mēs vairāk apzinātos savu identitāti un savas kultūras saknes, un apzinātos ne tikai pagātnes kontekstā, bet arī veidotu skaidru redzējumu nākotnē. Tāpat tā mērķis ir padarīt latviskumu dziļāku un daudzveidīgāku, lai tas ir pievilcīgāks un dod lielāku spēku. Padomju laikos latviskums bija plakans, formālistisks. Domāju šodien, 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, mums ir nopietnāk jāpievēršas latviskumam, kultūrvēsturiskajam mantojumam un identitātes jautājumiem. Mēs redzam, ka globalizācijas laikmetā identitāte kļūst arvien svarīgāka cilvēku dzīves kvalitātes izpratnē. Cilvēks nevar dzīvot visā pasaulē vienlaikus, viņam ir jādzīvo kaut kur, kur viņš patiešām pieder. Šī vide ir ne tikai jāapzinās, bet arī jāveido.

Svarīgi pieminēt, ka šis likums paredzēs arī iesaisti valsts finanšu programmās, jo, protams, ir nepieciešami zināmi līdzekļi, lai varētu šo kultūrvēsturisko mantojumu kopt un attīstīt. Esmu lūdzis Saeimai, lai tā papildina ATR ne tikai ar šo kultūrvēsturisko dimensiju, bet arī ar demokrātisko dimensiju. Proti, vietējiem novadiem ir jābūt savai demokrātiski vēlētai pārstāvniecībai, lai paši varētu risināt vietējos jautājumus, arī piesaistot daļu no attiecīgajiem finanšu līdzekļiem. Ir svarīgi, ka vietējā apkaime tiek veidota atbilstoši to cilvēku vēlmēm, kuri šeit dzīvo. Novērtēju, ka Saeima ir akceptējusi šo manu priekšlikumu."

Dizaina biroja H2E līdzīpašniece Ingūna Elere piebilda, ka "Valsts prezidenta likumprojekta iniciatīva ir liels solis kultūrvēsturiskajiem novadiem, jo ir jānovērtē to daudzveidība, kas ir Latvijas ilgtspējas pamatā", bet Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone uzsvēra, ka "likumprojekts palīdzēs nepazaudēt piebaldzēnu identitāti". Kāda kundze no diskusijas klausītāju vidus pateicās Valsts prezidentam par likuma iniciatīvu, sakot, ka "tā mobilizē cilvēkus kultūrvēsturiskajos novados, taču gribētos, lai likumprojektā būtu iekļauts punkts, ka bērniem skolā ir jāmāca sava novada vēsture". Bet kāds kungs atzina Valsts prezidenta iniciatīvu par ļoti vērtīgu ne tikai no identitātes aspekta, bet arī no demokrātijas.

Sarunā par to, kas ir nepieciešams, lai Piebalgas identitāte attīstītos un pastāvētu arī turpmāk, Piebalgas porcelāna fabrikas izveidotājs un īpašnieks Jānis Ronis pauda, ka "ir jāveido stratēģiska attīstības vīzija 5, 10 gadiem", bet Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka "kultūrvidei ir jābūt dzīvai, atvērtai, mainīgai, un tā nevar būt noslēgta". Savukārt Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš atzina: "Šī kā jebkura cita diskusija ir ļoti svarīga un nepieciešama, un es priecājos, ka šodien runājam tieši par Piebalgu kā Latvijas kultūrtelpu, par Piebalgas sabiedrību un par Piebalgas nozīmi Latvijā. Ja mēs, piebaldzēni, spēsim abstrahēties no "mēs" un "viņi", bet radīsim kopīgi idejas, tad, es domāju, Piebalga būs un attīstīsies arī turpmāk."

Noslēdzot diskusiju, Valsts prezidents sacīja: "Paldies visiem par šo diskusiju! Paldies par interesantajām domām, kas man ir ļoti svarīgas, lai likumprojektā savilktu kopā visu to, kas iedzīvotājiem ir nozīmīgi! Es domāju, ka viena no šīs dienas būtiskākajām atziņām ir tā, lai cilvēki šeit dzīvotu labi un kvalitatīvi, vide ir jāveido un jāattīsta arī pašiem. Šodien mēs dzīvojam nevis industriālajā, bet postindustriālajā laikmetā, kad centrāls ir jautājums par vērtību. Piemēram, mūsdienās ir nepieciešams nevis krekls, kas silda, bet gan krekls, kas labi izskatās un kam ir subjektīva vērtība. Proti, liela vērība ekonomikā šodien tiek piešķirta kulturālajam elementam.

Domāju, ka Piebalga ir uztvērusi šo pasaules globālo tendenci, jo arī amatniecības tradīcija Piebalgā, kas ir pārdzīvojusi vairākus gadsimtus, ir nonākusi līdz postindustriālajam laikmetam. Tāpat vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Piebalgas mantojums izceļas ar divu elementu apvienojumu - kultūras un pašorganizēšanās. Ja mēs skatāmies uz Latvijas karti kopumā no vēsturiskās dimensijas, Piebalga ir latviskuma pirmavots, jo šeit kultūra apvienojas ar pašiniciatīvu, pašorganizēšanos, pašpārvaldi un demokrātiju. Tas arī apliecina, ka ir ļoti svarīgi, lai ATR gaitā nepazūd šīs pašnoteikšanās vienības."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...