Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!
Latvijas Radio darbinieku atklātā vēstule26.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
1) divu mediju atšķirīgie darba organizācijas un atalgojuma modeļi netiks unificēti, pasliktinot Radio darbinieku darba līgumu nosacījumus;
2) ievērojot Televīzijas tradicionāli lielāko finanšu kapacitāti. Radio apvienotajā medijā nekļūs par otršķirīgu daļu;
3) apvienošanas rezultātā tapušais medijs nekļūs politiskajai konjunktūrai vieglāk iespaidojams nekā divi atsevišķi mediji. Vai tā visa rezultātā, nenotiks Radio satura noplicināšana, attiecīgi zaudējot auditorijas interesi un uzticēšanos.
Kad pirms vairākiem gadiem jautājums par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu atgriezās dienaskārtībā, idejas virzītāji solīja radio izteiktajās bažās ieklausīties. Procesā iesaistītie apņēmās lēmumu par Radio un Televīzijas apvienošanu pieņemt vien tad, kad būs skaidra pārliecība, ka tas notiek kopējās sabiedrības interesēs, proti, jaunais sabiedriskais medijs būs spēcīgāks saturiski, organizatoriski, tehnoloģiski, pie tam nekļūs politiski ietekmējams. Tomēr, vērojot procesus, kādi notiek pēdējo mēnešu laikā, mūs pārņem strauji pieaugošas trauksmes izjūta. Milzīgā ātrumā tiek virzītas likuma izmaiņas, kas paredz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, trūkstot skaidrībai par daudziem būtiskiem apvienošanās aspektiem.
Virzot koncepciju par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, tika solīts, ka apvienošanās rezultātā tiks saglabāta redakcionālā neatkarība un satura daudzveidība, netiks pasliktināta mediju darbinieku situācija un netiks iznīcināti sabiedrisko mediju nosaukumi jeb zīmolvārdi - Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, kam ir gadu desmitos veidota atpazīstamība un auditorijas uzticēšanās. Latvijas Radio cita starpā 2025. gadā svinētu savu 100. gadadienu. Tajā pašā laikā mums solīja virkni ieguvumu: sakārtot infrastruktūru un attīstīt mūsdienu vajadzībām atbilstošas tehnoloģijas. To visu būtu iespējams izdarīt, nodrošinot apvienotajam medijam neatkarīgu un pietiekamu finansējumu, pakāpeniski (piecu gadu laikā) sasniedzot Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) vidējo līmeni jeb 0,16% no iekšzemes kopprodukta.Visās sanāksmēs, kuras ir piedalījušies Latvijas Radio pārstāvji, tika uzsvērts, ka lēmums par mediju apvienošanu tiks pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli. Pēc visa spriežot, politiķiem šādi solījumi nešķiet saistoši.
Steidzamības kārtā Saeimā tiek virzītas likuma izmaiņas, kas paredz, apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju no 2024.gada 1.janvāra. Pirmdien, 27.martā par to lems valdošā koalīcija, bet ceturtdien, 30.martā, balsos Saeima jau galīgajā 2.lasījumā (nesaprotamu iemeslu dēļ lēmums tiek pieņemts steidzamības kārtā). Tajā pašā laikā īpaši izveidotā darba grupa apvienotā medija finansēšanas modeļa izstrādei tikai šonedēļ uzsāka darbu. Finanšu ministrija jau paudusi savu kategoriski negatīvo nostāju piet finansēšanas modeļa maiņu. Neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs
Tajā pašā laikā, virzot lēmumu par Radio un Televīzijas apvienošanu, uz 2. lasījumu iesniegta virkne koalīcijas partneru priekšlikumu, kas paredz citas būtiskas izmaiņas, proti - vēsturisko zīmolu ,,Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzija” iznīcināšanu, faktisku Latvijas Radio 4 likvidāciju, apvienotā medija galvenā redaktora ietekmes un neatkarības no valdes mazināšanu, ir arī priekšlikums aizliegt kandidēt uz amatiem sabiedriskajā medijā tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās NVO (kas nepatīkami atgādina Krievijas Federācijā īstenoto politiku t.s. ārvalstu aģentu ierobežošanai).
Viss iepriekš minētais rada Latvijas Radio darbiniekos tās pašas bažas, kas bija aktuillas jau pirms desmitgades: sabiedrisko mediju apvienošanas mērķis nav vis to stiprināšana, bet gan to ietekmes mazināšana un to politiskās manipulējamības palielināšana. Notiekošais liek domāt, ka šādā apvienošanās procesa virzībā izpaužas politiķu izpratnes trūkums par sabiedrisko mediju nozīmi Latvijas mediju telpas stiprināšanā un atsevišķu politiķu vēlme uz sabiedrisko mediju vājināšanas rēķina gūt lielāku ietekmi pār sabiedrisko domu, izmantojot angažētus komeremedijus un sociālos tiklus. Šķiet, atdzimst “Valsts Radio un Valsts Televīzijas sakārtošanas” rēgs. Iespējams, daļa politiķu un Finanšu ministrijas ierēdņu lolo ilūzijas par kādu nozīmīgu līdzekļu ekonomiju apvienošanas rezultātā, kas hroniski nepietiekamas sabiedrisko mediju finansēšanas situācijā ir vienkārši smieklīgas.
Mēs aicinām apturēt nepamatotā steigā virzītos likuma grozījumus līdz brīdim, kad sabiedrisko mediju darbiniekiem un visai sabiedrībai ir skaidri un saprotami ieguvumi (un arī riski) no divu sabiedrisko mediju apvienošanas. Tas ir kritiski svarīgi laikā, kad Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta nopietniem ārējiem apdraudējumiem!
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
