Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Levita kungs! Latvijas Republikas Satversmes 1. pants nosaka: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No šī panta izriet tiesiskas valsts virsprincips un varas dalīšanas princips. Demokrātiskas parlamentāras valsts iekārtas būtiska sastāvdaļa ir izpildvaras darbības kontrole.

Tiesību doktrīnā ir uzsvērts, ka šādu kontroli Saeima var veikt jebkurā laikā, kad valdības darbība devusi iemeslu tādai kontrolei. Ja tautas priekšstāvjiem to nav iespējams īstenot, tad pēc būtības Latvija pretēji Satversmes 2.pantā noteiktajam darbojas kā autoritāra valsts.

Saeimas izpildvaras kontroles tiesības ir noteiktas Satversmē. Tās tiek realizētas konkrētos instrumentos: deputātu jautājumos, deputātu pieprasījumos un parlamentāras izmeklēšanas komisijas darbībā.

Taču, lai gan Satversmē ir noteiktas tautas priekšstāvju tiesības īstenot šādas kontroles funkcijas, tālākais normatīvais ietvars ir izveidojies tāds, kas padara šo funkciju reālu un efektīvu īstenošanu par gandrīz neiespējamu. To diemžēl uzskatāmi apliecina reālā prakse.

Rezultātā demokrātija un tiesiskums Latvijā tiek apdraudēts pašos tās pamatos, jo reālu un efektīvu izpildvaras uzraudzību Latvijā nav iespējams īstenot. Tas arī ir galvenais iemesls Latvijas aizvien pieaugošajai atpalicībai nu jau arī no pārējām Baltijas valstīm, jo lēmumi tiek pieņemti, vadoties nevis no sabiedrības un valsts ilgtermiņa interesēm, bet gan no šaurām pie varas esošo politisko partiju vai to līderu interesēm, kuras bieži ir acīmredzami savtīgas vai tuvredzīgas, jo lēmumu pieņēmēji labi apzinās tiem radītās iespējas manipulēt ar savu politisko atbildību, vismaz tiem pārredzamā laika periodā.

“Zivs pūst no galvas” – to pašu pašlaik var attiecināt uz Latvijas politisko sistēmu.

Savā uzrunā Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē 2020. gada 18. jūnijā Jūs teicāt: “…lai Latvija būtu augsti attīstīta, tiesiska valsts, mums ir jāuzlabo arī tiesiskuma kvalitāte.” Tiesiskuma kvalitātes uzlabošana ir neatliekams uzdevums parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības efektivitātes stiprināšanā”.

Parlamentārā izmeklēšana balstās uz Satversmes 26. pantu, kurā noteikts, ka “Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.” Minētais pants garantē Saeimas mazākuma tiesības izveidot izmeklēšanas komisiju.

Satversmes tēvi, veidojot Latvijas Satversmi, apzinājās varas un opozīcijas sacensības nozīmīgumu. Satversmes sapulces dalībnieks A.Petrevics pauda pārliecību, ka tādējādi tiek garantētas arī parlamenta mazākuma tiesības norādīt, kur tas saredz noziegumu, un iecelt izmeklēšanas komisiju neatkarīgi no Saeimas vairākuma ieskatiem. Ierosinot šo pantu, F.Cielēns uzsvēra, ka “parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir viens no tiem orgāniem, caur kuriem tiek vislielākā mērā izpaustas parlamentam piešķirtās tiesības pārraudzīt izpildu varas darbību”.

Valstīs ar reālu demokrātiju parlamentārā izmeklēšana ir jaudīgs instruments, lai cīnītos ar varas radītajām nejēdzībām, kas daudzos gadījumos tieši tāpēc arī netiek pieļautas – jo vara rēķinās ar to, ka tās var tikt atklātas un nāksies par tām atbildēt, jo ir instruments, kā tās atklāt un parādīt sabiedrībai.

Tas atbilst Jūsu š.g. 28. februārī paustam viedoklim: “Mēs esam demokrātiskās pasaules sastāvdaļa, un mums ir jādomā par savu attīstību, un, ja mēs domājam par sevi, tad mums jādomā arī par demokrātiju vispār.”

Diemžēl Latvijā Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums tika izveidots tā, lai šīs izmeklēšanas komisijas varētu pārvērst pilnīgā profanācijā. Un, degradējoties Latvijas politiskajai videi, šī iespēja tad nu gandrīz visu laiku tiek arī izmantota. Rezultātā Latvijā parlamentārā izmeklēšana ir nekas vairāk kā bezjēdzīga valsts līdzekļu tērēšana un Satversmē paredzētās iespējas un Latvijas kā demokrātiskas parlamentāras valsts piesmiešana.

Opozīcijas deputāti ar nolūku vismaz sākt parlamentāras debates par to, kādam vajadzētu būt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba ietvaram, lai tas reāli strādātu un kalpotu Latvijas sabiedrības un Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts interesēm, vairākkārt iesniedza grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, lai varētu vismaz sākt parlamentārās debates par nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, kas padarītu parlamentārās izmeklēšanas komisijas par reāli strādājošu instrumentu, nevis tikai bezjēdzīgu nodokļu maksātāju līdzekļu tērētāju – piedāvājot paredzēt vismaz iespēju noteikt likumā atbildību komisijas vadītājam par komisijas darbu, ja tas nepilda vai pat klaji sabotē Saeimas dotā uzdevuma izpildi, vai paredzot, ka komisijas vadītāja pienākumus ir jāpilda kādam no izmeklēšanas komisijas iniciatoriem, tādejādi uzņemoties vismaz politisko atbildību par šīs komisijas darba rezultātiem.

Taču valdošās koalīcijas deputāti šādas opozīcijas deputātu iniciatīvas noraidīja, pat neatļaujot sākt debates par šādu izmaiņu nepieciešamību. Šāda attieksme tikai nostiprina un vairo politisko bezatbildību un visatļautību, un no tā izrietošās sekas, kas dārgi izmaksās visai Latvijas sabiedrībai.

Demokrātija darbojas kā efektīvs valsts pārvaldes instruments tikai tad, ja tiek nodrošināta reāla varas un opozīcijas sāncensība, kurai sabiedrība var sekot līdzi un brīvi izdarīt savu politisko izvēli. Parlamentārā izmeklēšana ir viens no šādiem būtiskiem sāncensības instrumentiem.

Jūs lekcijā “Demokrātijas attīstība Latvijā” providenciāli norādījāt: “Mēs redzam, ka visā demokrātiskajā pasaulē ir zināmas plaisas un krīzes pazīmes, kas attiecas tieši uz šo demokrātijas izturēšanās modeli, un mēs to redzam arī Latvijā.”

Respektējot teikto, lūdzam Jūs ne tikai kā Valsts prezidentu, kuram ir tiesības iesniegt likumprojektus Saeimā, bet arī kā konstitucionālo tiesību lietpratēju, iniciēt šādas parlamentārās debates, iesaistīties diskusijā un paust savu redzējumu par konstatētās problēmas nepieciešamo tiesisko risinājumu parlamentārās demokrātijas standartu ietvaros.

P.S. Opozīcija lūdz Valsts prezidentu iniciēt grozījumus – vai vismaz debates - parlamentārās izmeklēšanas likumā, jo koalīcija nepieļauj pat uzsākt debates par to. Prezidents atbild, lai Saeima (tātad koalīcija) iniciē tās, tad viņš piedalīsies. Smieklīgi un nožēlojami vai kā?!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...