Iesaki rakstu: 
Esam saņēmuši pozitīvu ziņu no pils! Valsts prezidents Andris Bērziņš ir uzklausījis pirmsjāņu ceturtdienā izteikto Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu aicinājumu un pieņēmis lēmumu atdot Saeimai pārstrādāšanai tautas interesēm neatbilstošo likumu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Šie likuma grozījumi paredzēja, ka no 2015. gada idejas iniciatoriem referenduma ierosināšanai par saviem līdzekļiem būs jāsavāc aptuveni 150 000 parakstu jeb 10% no balsstiesīgo pilsoņu skaita, tādejādi padarot tautas nobalsošanas ierosināšanu teju vai neiespējamu.
Gribētu minēt dažus argumentus, kāpēc mums visiem ir tik svarīgi, lai tiktu laboti Saeimā jau pieņemtā likuma nosacījumi. Citās valstīs šis referendumu rosināšanas slieksnis ir krietni zemāks. Piemēram, Slovēnijā, lai tiktu sarīkota tautas nobalsošana, idejas iniciatoriem par saviem līdzekļiem ir jāsavāc 2,4% balsstiesīgo parakstu, Spānijā 1,5 %, bet Šveicē 2%.
Īpaši gribu uzsvērt Šveices piemēru. Nevienam nav šaubu, ka Šveice ir viena no tām valstīm pasaulē, kura var lepoties ar labu pārvaldību, un liela nozīme tajā ir arī tās iedzīvotāju iespējām brīvi paust savu viedokli referendumos. Tā ir valsts ar senām demokrātijas tradīcijām, un gadsimtu gaitā Šveice ir radusi optimālu risinājumu savas tautas un oficiālās varas sadarbībai valsts attīstības vārdā.
Savukārt Latvijas Saeimas pieņemtajā likumā, neskatoties ne uz kādiem mūsu iebildumiem un argumentiem, bija paredzēts šo slieksni pacelt līdz 10%! Pieņemot šādus iedzīvotājiem faktiski neizpildāmus noteikumus, mūsu valsts būtu noslīdējusi vienā no pēdējām vietām Eiropā cilvēku spējā ietekmēt politiskos procesus.
No valdošās elites puses ir izskanējuši argumenti, ka nevajag jau uztraukties, jo likums stāsies spēkā tikai 2015. gadā, tad visiem taču būšot elektroniskais paraksts, kas taču atvieglošot parakstu vākšanu. Arī bāriņtiesas un citas pašvaldību iestādes par baltu velti nodrošināšot pilsoņiem iespēju parakstīties par tautas nobalsošanas ierosināšanu.
Padomāsim, vai tas ir reāli? Un ko par to domā pašvaldības? Tas taču nav pat apspriests! Un šodien pieņemt lēmumus, kas balstās uz iespējām un maldīgām vīzijām par to, kas būs 2015. gadā, labākajā gadījumā naivi, bet sliktākajā – apzināta cilvēku maldināšana. Dzīve ir pavisam citāda. Tas, ka 2015. gadā visiem valsts iedzīvotājiem būs elektroniskais paraksts, ka visi vecākā gadagājuma cilvēki gan pilsētās, gan laukos būs interneta lietotāji, ir mīts!
Turklāt lielākajā daļā Eiropas valstu šobrīd nav paredzēts ieviest elektronisku balsošanu, jo ar tās palīdzību ir grūti nodrošināt ticamību un datu neviltošanu. Arī plaši apspriestais Igaunijas interneta balsošanas piemērs nav nemaz tik veiksmīgs, jo jau pirmajās vēlēšanās ir atklāti būtiski elektroniskās balsošanas pārkāpumi. Tāpēc nedrīkst uz neesošas lietas pamata, kāds šobrīd ir elektroniskais paraksts, noteikt nozīmīgus ierobežojumus tautai lemt savu likteni un brīvi paust savu gribu.
Tautai ir tiesības līdzdarboties savas valsts likteņa lemšanā, un tāpēc esmu gandarīta par prezidenta lēmumu atdot Saeimai pārstrādāšanai šo likumu. Prezidents ir objektīvi izvērtējis visus argumentus un ar stingru pārliecību ir iestājies par tautas tiesībām realizēt Satversmē noteikto – vara pieder tautai! Prezidents ir iestājies par pilsoņu tiesībām brīvi realizēt savu gribu, ja tas būs nepieciešams, arī ar referendumu starpniecību.
Un ļoti gribas cerēt, ka Saeimas vairākums ieklausīsies valsts pirmās personas argumentos un likumā veiks nepieciešamos labojumus, lai arī turpmāk neliegtu tautai brīvi paust savu viedokli par mums visiem svarīgiem jautājumiem.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
