Iesaki rakstu: 
Kad 2000. gadā atklātībā nāca ziņas, ka Aivars Lembergs „mantoto” biroja tehnikas uzņēmumu Inter-Rīga pārdevis kādai Lielbritānijā reģistrētai kompānijai, Ventspils mērs pieprasīja ziņu aģentūrai LETA atvainošanos par tās publicētu „nepatiesu un tendenciozu informāciju” saistībā ar šo darījumu. Kā rāda Pietiek rīcībā nonākuši prokuratūras dokumenti, Lembergs tobrīd un arī vēlāk „aizmirsa” pieminēt, ka faktiski uzņēmumu pārdevis pats sev, veicot diezgan klasisku naudas atmazgāšanas un legalizācijas darījumu.
Saskaņā ar Lemberga amatpersonas deklarāciju un publisko informāciju viņam 1999. gadā bija izdevies izdevīgi pārdot no kursa biedra Vitāla Lejiņa oficiāli mantotā biroja tehnikas uzņēmuma Inter-Rīga kapitāldaļas: tās par 1,7 miljoniem dolāru bija iegādājusies līdz tam nezināma un arī internetā neatrodama Lielbritānijā reģistrēta kompānija Bureau Projects Ltd.
Kad aģentūra LETA kļūdaini ziņoja, ka par šādu naudu pārdoti 10% Inter-Rīgas kapitāldaļu, Lembergs īpašā paziņojumā presei, kas tika publicēts tolaik Ventspils mēra ietekmes sfērā esošajā laikrakstā Latvijas Avīze, cita starpā pavēstīja: „LETA dezinformācija apzināti rada priekšstatu, ka esmu veicis fantastisku un tāpēc fiktīvu darījumu”.
Taču gan šajā laikā, gan vēlāk Lembergs „piemirsa” atklāt to, ka par iespaidīgo summu viņš Inter-Rīgas kapitāldaļas faktiski pārdevis pats sev, tikai tas noticis paslepus: tagad dienas gaismā nākuši prokuratūras dokumenti rāda, ka tieši Lembergam un viņa ģimenes locekļiem slepeni piederējusi „britu” kompānija Bureau Projects Ltd.
Prokuratūras materiālos atrodama izziņa, ko izdevusi pati Bureau Projects Ltd. un kurā „ikvienam, uz ko tas var attiekties”, apliecināts: „Šis apliecina, ka galīgais labuma guvējs (īpašnieks) mūsu kompānijā ir Lembergu ģimene (Aivars Lembergs un Anrijs Lembergs, un Līga Lemberga), kurus visus pārstāv Anrijs Lembergs.”
Šo informāciju prokuratūrai apliecinājis arī Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kurš ilgus gadus bijis Lemberga uzticamības persona, - saskaņā ar viņa liecībām jau 1998. gada beigās Lemberga pārstāvji „lūdza nodibināt sabiedrību, kura nopirktu kapitāla daļas, kuras tajā laikā Aivaram Lembergam piederēja Latvijā reģistrētajā SLA Inter-Rīga”.
Pēc šī lūguma saņemšanas panākta vienošanās, ka Lemberga vajadzībām „būtu piemērota” Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums – minētais Bureau Projects Ltd., kas tad arī, kā liecinājis advokāts, Lemberga vajadzībām nopirkta kā jau agrāk nodibināta sabiedrība no sabiedrību dibināšanas pakalpojumus sniedzoša aģenta. Sabiedrībai sākotnēji bija 100 parastās akcijas (daļas) ar nominālvērtību - 1 Lielbritānijas mārciņa.
Rīcības shēma sakarā ar Šveices advokāta liecībām bijusi šāda: „Mēs izlaidām šīs akcijas Moore Consulting S.A., sabiedrībai, kas sniedz menedžmenta pakalpojumus un sadarbojas ar mūsu advokātu biroju. 1999. gada 8. jūnijā vai ap šo datumu mēs palielinājām pamatkatpitālu līdz 1000 Lielbritānijas mārciņām, izlaižot vēl 900 akcijas (daļas) ar nominālvērtību 1 Lielbritānijas mārciņa. Arī šīs akcijas (daļas) tika izlaistas priekš Moore Consulting S.A.”
Savukārt pēc tam Moore Consulting S.A. izdevusi oficiālu apliecinājumu, ka šī sabiedrība turējusi 1000 Bureau Projects Ltd. akcijas (daļas) par labu Lembergu ģimenei (t.i. - Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam). „Mūsu iekšējos biroja dokumentos mēs arī ievietojām apliecinājumu, ka Lembergu ģimene ir patiesais labuma guvējs sabiedrībā Bureau Projects Ltd. Pēc kapitāla daļu iegūšanas SIA Inter-Rīga Bureau Projects Ltd. saņēma apstiprinājumu, ka tā ir kļuvusi par Latvijā reģistrētās SLA Inter-Rīga dalībnieku,” liecinājis advokāts.
Šādā veidā Lembergs, kā rāda prokuratūras dokumenti un liecības, ticis pie iespaidīgiem līdzekļiem, faktiski pārliekot šo naudu no vienas kabatas otrā un ārzonā glabājošos naudu pārvēršot legāli iegūtos līdzekļos. Savukārt viņš pats, parādoties pirmajām ziņām par darījumu, publiski apgalvoja, ka Inter-Rīga pārdota „par cenu, kas tika panākta, pusēm vienojoties”, un arī panāca aģentūras LETA atvainošanos par publiskoto informāciju.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Inter-Rīga vēl joprojām pieder Bureau Projects Ltd. Lemberga amatpersonas deklarācijā šis īpašums joprojām nav norādīts.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
