Lemberga prokurors: cilvēku vēršanās pie medijiem par prokurora nelikumīgiem būvdarbiem ir nomelnošanas kampaņa
PIETIEK06.09.2015.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Cilvēku vēršanās pie mediju pārstāvjiem, lai informētu par prokurora veiktiem nelikumīgiem būvdarbiem, esot nomelnošanas kampaņa, - ar šādu oficiālu skaidrojumu administratīvajā rajona tiesā vērsies šis prokurors, Latvijas Prokuroru biedrības vadītājs, valsts apsūdzības uzturētājs Aivara Lemberga krimināllietā Jānis Ilsteris.
"Vēršos pie Jums, jo nezinu, kas vēl varētu apturēt prokurora, Prokuroru biedrības vadītāja Jāņa Ilstera, patvaļu un visatļautību. Cilvēks, kam būtu jāstāv likumības sardzē, ciniski to mīda kājām. Novembra sākumā atkal noorganizēja un aktīvi darbojas kārtējās patvaļīgās būvniecības epizodē, piebūvējot daudzdzīvokļu mājai Apes ielā 4, kur viņam pieder pāris dzīvokļu, vaļēju piebūvi. 2012.gada vasarā tādā pat veidā mājai piederošajā zemesgabalā tika izbūvēta vasaras būve, kur brīvajā laikā cilāt glāzes. Nekādas iebildes un protesti klaji netiek ņemti vērā," - šādu vēstuli no kāda lasītāja Pietiek saņēma jau 2013. gadā.
Prokurora Ilstera komunikācijas veidu ēkas iedzīvotājs aprakstīja šādi: "Es, kurš šajā mājā dzīvo ar nelieliem pārtraukumiem no 1969.gada, te "neesot pilnīgi nekas", un visu noteiks viņš, kas te ievācies dažus gadus atpakaļ. Tas, ko viņš te bez skaņošanas ar dažu pārējo dzīvokļu īpašniekiem, kā nu prazdams, šķūņu būvnieku manierē taisa, mani nekādi nevar apmierināt. Ja būtu vēl sertificētu arhitektu pieaicinājis, kā to Vispārīgie būvnoteikumi pieprasa, lai uzzīmē kādu jēdzīgu jumtiņu bez tām robustajām brusām un "vainagbaļķiem", tad varētu runāt. Taču kungs pārņemts ar savu varenību un neklausās nevienā."
Šovasar iedzīvotāju sūdzības ir tikušas saklausītas Rīgas pašvaldībā, un ar galvaspilsētas domes pilsētas attīstības departamenta 29.jūnija lēmumu būvatļauja, kas tikusi izsniegta pārbūves veikšanu šajā namā, ir atcelta. Savukārt Ilsteris kopā ar vēl dažiem mājas iedzīvotājiem ir vērsies administratīvajā rajona tiesā, lai tā departamenta lēmumu atceltu.
Šajā Ilstera un kompanjonu iesniegumā, kurā detalizēti aprakstīts, cik nepieciešamas ir bijusi viņa veiktā pārbūve un cik nepamatoti ir bijuši citu iedzīvotāju iebildumi pret šo būvniecību, īpaši atzīmēts, cik nepieļaujami un nosodāmi ir šādās situācijās vērsties pie mediju pārstāvjiem: Ilstera un kompanjonu īpašu nepatiku izraisījis fakts, ka iedzīvotāji par situāciju informējuši Lato Lapsu.
"Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pec labas ticības. Šāda attieksme no A.A. un B.A. puses nav bijusi, bet tieši pretēji ir mēģinājumi ierobežot citu kopīpašnieku intereses, proti, A.A. vērsās pie žurnālista Lato Lapsas, lai veiktu nomelnošanas kampaņu pret citu personu, nolūkā ietekmēt kopīpašnieka tiesības un apmierinātu savas personiskās vēlmes," teikts prokurora Ilstera parakstītajā iesniegumā tiesai. Ilsteris tam vēl pievienojis elektroniskā pasta vēstuli, kurā Lato Lapsa pieprasa viņam skaidrojumus par šo situāciju.
"Būvvalde un Rīgas domes Attīstības departaments atzina Ilstera rīcību, organizējot būvniecību, par pretlikumīgu. Arī administratīvā komisija. Vai tad tagad "trauksmes cēlājus" iestādes nepasargā no amatpersonu patvaļas?" - tā prokurora Ilstera iesniegumu komentē viens no nama iedzīvotājiem. Savukārt ne paša Ilstera, ne Ģenerālprokuratūras komentārus par šādu tās darbinieka rīcību Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt.
Savukārt iesniegumā tiesai prokurors ar saviem kompanjoniem atzīst, ka pārkāpumi tiešām bijuši, taču "maznozīmīgi": "Rīgas Domes Administratīvā komisija 2014.gada 25.marta lēmumā Nr.D57 12-17 atzina, ka konkrētajā gadījumā (koka konstrukcijas nojumes izbūvē) nav nepieciešams piemērot galējo ietekmēšanas līdzekli, bet atzīstot, ka pārkāpums ir maznozīmīgs, saskata iespēju aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu."
Šā gada pavasarī Ilsteris bija pieteicies uz ģenerālprokurora amatu, taču tika "atsijāts".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
