Lemberga bijušo advokātu Laiviņu-Laivenieku pratina slēgtā tiesas sēdē
B. Rulle13.03.2011.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Vienu no būtiskākajiem lieciniekiem krimināllietā, kurā par sevišķi smagiem noziegumiem apsūdzēts Ventspils mērs Aivars Lembergs, viņa bijušo advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku Rīgas apgabaltiesa šonedēļ pratina slēgtās tiesas sēdēs. Šī ir pirmā reize jau divus gadus ilgajā Lemberga krimināllietas iztiesāšanā, kad par atklātu pasludinātā tiesas sēde negaidīti kļuvusi par slēgtu.
Pirmdien žurnālistus, kas bija ieradušies uz kārtējo Lemberga krimināllietas iztiesāšanas tiesas sēdi, pārsteidza tiesas sekretāres aicinājums atstāt zāli. Lai arī informācija pie tiesas zāles durvīm vēstīja, ka tiesas sēde ir atklāta, sekretāre skaidroja, ka tiesas zāle žurnālistiem jāpamet, jo sēde būšot slēgta. Sīkāki paskaidrojumi netika sniegti, vien izskanēja norāde, ka tāds ir tiesas lēmums.
Vēlāk Pietiek noskaidroja, ka par slēgtu tiesas sēdi Rīgas apgabaltiesas tiesnešu kolēģija tiesneša Borisa Geimana vadībā izlēmusi tāpēc, ka personai, kas tiek nopratināta kā liecinieks, proti, advokātam Laiviņam-Laiveniekiem ir piemērots procesuālais statuss citā kriminālprocesā.
Laiviņa-Laivenieka liecības atklātā tiesas sēdē būtu ļāvušas secināt, cik stipras ir viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, tāpat atklāta tiesas sēde rādītu, kādu aizstāvības taktiku izvēlējies Lembergs un viņa advokāti.
Pietiek rakstījis, ka Laiviņš-Laivenieks ilgstoši bija ar Lembergu un viņa „ģimenes” īpašumu pārvaldīšanu saistīts advokāts, kurš ”kārtoja” daudzas ar Lembergu ģimenes ārzonu īpašumu pārstāvību saistītas lietas un civiltiesisko darījumus.
Laiviņa-Laivenieka liecības, kuras viņš prokuratūrā sniedza pirmstiesas izmeklēšanas laikā, apliecināja medijos jau izskanējušo informāciju, ka Lembergu ģimenei pieder būtiskākā kontrole visos lielajos Ventspils ostas tranzīta (un ne tikai tranzīta) uzņēmumos. Laiviņa-Laivenieka liecības, kas ietvertas ar Lembergu saistītajā krimināllietā, publiskotas arī Pietiek atrodamajā vietnē rokasgrāmata.com. Bijušā Lemberga advokāta liecības ļāva lēst, ka Lemberga ģimenes īpašuma vērtība tā sauktajos „treknajos gados” sasniegusi ap miljardu dolāru.
Laiviņa-Laivenieka liecināšanu tiesā jau kopš pērnā gada nogales traucēja vairāki Lemberga un kopā ar viņu apsūdzētā dēla Anrija advokātu likti šķēršļi. Proti, pret to, ka Laiviņš–Laivenieks liecina, iebilda Lemberga un viņa dēla advokāti. Aizstāvju pamatojums bija: Laiviņš-Laivenieks formāli aizvien ir Lemberga dēla Anrija advokāts, un Advokatūras likums aizliedz liecību sniegšanu pret savu klientu. Tomēr tiesa šos advokātu iebildumus noraidīja un lēma, ka Laiviņš-Laivenieks var liecināt.
Pret Lembergu Ģenerālprokuratūra cēlusi apsūdzības par iespējamo iesaisti virknē smagu un sevišķi smagu noziegumu, kas saistīti ar korupciju — kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā.
Lemberga lietas iztiesāšana sākās 2009.gada 16.februārī. Kopā ar Lembergu un viņa dēlu Anriju uz apsūdzēto sola sēž arī Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis. Neviens savu vainu neatzīst. Lembergs apsūdzības nodēvējis par politisko izrēķināšanos.
Bez krimināllietas par Lembergu un viņa iespējamajiem noziegumiem, kas jau atrodas tiesā, prokuratūra izmeklē vēl vairākus kriminālprocesus. Viens no būtiskākajiem saistīts ar, iespējams, skandalozāko Lemberga īstenoto nodarījumu — politiskās varas - partiju un politiķu - pirkšanu jeb tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
