Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valodas tīrības (leksiskā pūrisma) problēma vienmēr ir bijusi aktuāla. Latviešu valodā tā arī pašlaik ir aktuāla problēma. Ne tikai profesionāls valodnieks, bet katrs inteliģents valodas lietotājs vēlas attīrīt latviešu valodu no citu valodu piesārņojuma, nevajadzīgiem aizguvumiem, vārdiem un teicieniem ar vulgāru nokrāsu. Daudziem nepatīk svešvārdi, kā arī sarunvalodas un dialektu elementi grāmatās, periodikā, TV, radio, internetā. Viņi vēlas atbrīvot latviešu valodu no visdažādākajiem svešķermeņiem.

Ideāli tīru valodu sauc par latviešu literāro valodu. To lieto ne tikai literāros tekstos, bet arī medijos, lekcijās, publiskajās runās, ikdienas sarunās. Literārās valodas lietošana norāda par cilvēka izglītotību un inteliģenci.

Sastopamas pārmērīgas prasības valodas tīrībā. Pārmērīgs leksiskais pūrisms sākās tad, kad valodas tīrības vārdā pieprasa atkāpties no valodas galvenā pienākuma konstruktīvi pārraidīt informāciju. Pārmērīgā leksiskā pūrisma sludinātāji ignorē valodas funkcijas.

Valodai ir daudzas funkcijas. Valodai ne tikai konstruktīvi jāpārraida informācija, bet arī jānodrošina cilvēku domāšana, jāpiedalās izziņā, emocionāli ekspresīvi jāapliecina jūtas, psiholoģiski efektīvi jāiedarbojas uz cilvēku prātu.

Valoda savas funkcijas var izpildīt tikai tad, ja valodas izvēlē valda maksimāla informētība un precizitāte, kā arī maksimāla pieskaņošanās valodas adresātam. Obligāti jāņem vērā auditorija, kurai ir veltīts teksts vai sacītie vārdi. Ja kaut kādu ārējo apsvērumu dēļ (politisko, ideoloģisko, morālo) atkāpjamies no minētajām prasībām, tad apzināti atkāpjamies no informācijas konstruktīvās pārraidīšanas. Bet tas noteikti veicinās informācijas nepareizu, kroplu, tendenciozu izpratni, un komunikācija zaudēs jēgu.

Spekulācijas ar valodu nekad labi nebeidzās. Spekulatīvi dezinficēta valoda ļoti ātri rada neuzticību tās pārraidītajai informācijai un ir impulss politiskajai, ideoloģiskajai, morālajai neuzticībai. Tā izpaužas attieksmē pret dezinficētās valodas lietotāju un attieksmē pret dezinficētās valodas lietotāja pārstāvēto sociālo institūciju. Piemēram, neuzticamies ne partijas biedram, ne viņa partijai.

Savā laikā spekulācijas ar valodu ļoti būtiski grāva uzticību padomju kompartijas darbiniekiem, īpaši centīgajiem padomju dzejniekiem, zinātniskā komunisma pasniedzējiem, padomju iekārtai vispār. Padomju Savienībā ārējo apsvērumu dēļ izvēlētā valoda ar laiku pārtapa leksiskajā traģēdijā, negatīvi atsaucoties uz sociāli politiskās iekārtas reputāciju.

Taču nevajadzētu steigties ironizēt par padomju laika leksisko traģēdiju. Tagad arī LR ir leksiskā traģēdija. Turklāt atklāts ir jautājums, vai LPSR pagātnē tā bija drausmīgāka nekā LR tagadnē. 2016.gada septembra sākumā internetā varēja lasīt šādu novērojumu: „Aizvien biežāk cilvēki pēc svētkiem saka, ka nespējot klausīties svinīgajos sarīkojumos teiktās amatpersonu uzrunas. Tās tiešām ir vienādas pēc formas un satura un izklausās kā obligātas nodevas amatam vai vēl padomju laikos tik izplatītajai tradīcijai – vēlamo pasludināt par esošo. Atmodas dienu atslēgas vārdi mūsu pašu sarūsinātās slēdzenes vaļā neslēdz – aizvadītajos gados esam tik daudz melojuši gan paši sev, gan cits citam, ka vārdu plāksteri vairs nelīp klāt. Latvijas Republikas valstiskā statusa atjaunošanas 25. gadadienai veltītajā uzrunā pie Brīvības pieminekļa Valsts prezidents teica: “Mēs esam stipri un saliedēti.” Bet kā ir īstenībā? Savā dziļākajā būtībā mēs joprojām esam stipri, tikai nesamērīgi daudz spēka ir aizplūdis pasaulē, izniekots donkihotiskā cīņā ar birokrātijas vējdzirnavām un savstarpējos ķīviņos. Sabiedrība ir sadrupināta un sadalījusies kārtās. Jā, blēži saliedējas ar blēžiem, atstumtie ar atstumtajiem, bet vai tad tas bija atmodas aicinājums?”.

Cilvēkam valoda ir domāšanas, izziņas un zināšanu atslēga. Cilvēka apziņā valodai ir milzīga autoritāte. Taču valoda ir sociāla izpausme. To nelieto tikai viens cilvēks. Valoda ir kolektīvs sasniegums, reizē kolektīva bagātība un tāpat reizē kolektīva diktatūra. Valoda vienmēr ir atkarīga no sabiedrības garīgās atmosfēras, sabiedrības vērtībām, normām, modes kaislībām, politiskās un ideoloģiskās orientācijas, izglītības un audzināšanas satura, sociālās piederības, morāli tikumiskā satvara. Vārdu sakot, no kultūras. Ne velti valodas kulturoloģiskos aspektus mūsdienās pēta jauns zinātniskais virziens ar garu nosaukumu – semiosociopsiholoģija.

Valoda vienmēr raksturo sabiedrības attieksmi pret patiesību. Sabiedrībā valdošā attieksme pret patiesību nosaka valodas izvēli. Valodas izvēle sociālo procesu leksiskajā iesaiņošanā iet kopsolī ar patiesības cieņu. Citētais novērojums šodienas Latvijā liecina par patiesības cieņas trūkumu valdošajā kliķē.

Pastāv noteikta lingvistiskā metafizika, nosakot valodas lietošanas pirmpamatus. Tāds pirmpamats ir valodas pieskaņošanās apziņai. Valoda vienmēr pieskaņojas valodas lietotāja apziņai un valodas adresāta apziņai.

Valodas atlases kritērijs ir konkrēta garīgā vajadzība. Abām pusēm (valodas lietotājam un valodas adresātam) ir jābūt adekvātai garīgajai vajadzībai. Ar skolotāju ir jārunā skolotāja valodā, ar lidotāju ir jārunā lidotāja valodā, ar jūrnieku ir jārunā jūrnieka valodā, ja saruna ir par mācīšanos, lidošanu un kuģošanu.

Pēcpadomju Latvijā pastāv noteikta garīgā vajadzība, piemēram, sarunā par politisko varu, valsts pārvaldīšanu, valsts un tautas attiecībām, valsts morāli tikumisko klimatu, valsts reālo suverenitāti. Šī garīgā vajadzība neattiecās tikai uz valdošā personāla (deputātu, ministru, ierēdņu) savstarpējo komunikāciju. Garīgā vajadzība attiecās arī uz „vienkāršo cilvēku” sarunu par savas valsts politiku un tās vērtību. Šī saruna visos gadījumos būs jēdzīga tikai tad, ja bez jebkādiem aplinkiem lietas tiks sauktas īstajos vārdos. Vārdu izvēlei ir jāatbilst reālajam valstiskajam stāvoklim Latvijas Republikā.

Kādai praktiski ir jābūt vārdu izvēlei sarunā par reālo valstisko stāvokli Latvijas Republikā?

Kā vienmēr, var būt tikai viena pareiza atbilde. Vārdu izvēlei katrā ziņā ir jāatbilst LR valdošajai noziegumu brīvībai, kas ir valsts pirmpamats. Mēdz būt ne tikai lingvistiskā metafizika. Iespējama arī valstiskā metafizika. LR metafiziskā būtība ir noziegumu brīvība.

Noziegumu brīvība ir viena no vislielākajām pēcpadomju Latvijas nelaimēm. Noziegumu brīvība ir totāli saindējusi gan valsti, gan latviešu tautu. Faktiski noziegumu brīvība ir saindējusi ne tikai latviešus, bet arī cittautiešus; respektīvi, visu Latvijas nāciju.

Turklāt noziegumu brīvība ir saindējusi ne tikai materiālo dzīvi, bet arī garīgo dzīvi, kurā tāpat iespējami savi noziegumi. Tāds noziegums, piemēram, ir aplamu un kroplu zināšanu izplatīšana, nepareiza jēdzienu un terminu lietošana. Tas viss arvien biežāk un biežāk ir sastopams zinātniskajos tekstos, internetā publicētajos rakstos, „viedokļos”, komentāros utt. Bez pārspīlējuma uzsverams, ka mūsu sabiedriskās un humanitārās zinātnes pašlaik knosās noziegumu brīvības komfortablajos apstākļos, straujā tempā paātrinot sabiedrības degradāciju. Noziegumu brīvība ir izraisījusi ne tikai masveida zagšanu un blēdības, bet arī masveida stulbumu un idiotismu t.s. akadēmiskajās aprindās. Noteikti daudzi teiks, ka noziegumu brīvība garīgajā sfērā ir daudz bīstamāka nekā noziegumu brīvība materiālajā sfērā – mantas un naudas vidē. Viņu sacīto faktiski nav iespējams apstrīdēt. Cilvēku garīgais līmenis ir primārais cilvēku rīcībā.

Jebkurā analītiski vērtējošajā darbībā mums ir iespējamas divas pieejas – toleranti kritiskā pieeja un kategoriski nosodošā pieeja. Pirmajā gadījumā doto materiālu varam analizēt un vērtēt kritiskā garā, norādot uz veiksmēm un kritizējot pieļautās nepilnības. Tādā gadījumā pret doto materiālu izturamies ar cieņu un tajā saskatām noteiktu perspektīvo potenciālu. Toleranti kritiskajā pieejā lietojam iecietīgu un saudzīgu valodu, apzināti izvēloties eifēmismus. Valodas ziņā nedaudz grēkojam, bet tas nekas. Grēkojam tāpēc, ka ticam materiāla autora gribai izdarīt vajadzīgos secinājumus un ņemt vērā kritiku. Norādītās nepilnības tiks novērstas un turpmāk neatkārtosies.

Pilnīgi savādāk ir tad, kad ir nepieciešama kategoriski nosodošā pieeja. Tādā gadījumā materiālu necienām un tajā nesaskatām nekādu perspektīvo potenciālu. Nenāk ne prātā izvēlēties iecietīgu un saudzīgu valodu. Valodas ziņā negrēkojam, jo visu atklāti un skaudri nosaucam īstajos vārdos.

Neapšaubāmi, noziegumu brīvība ir pelnījusi vienīgi kategorisku nosodījumu ar adekvātu leksiku. Noziegumu brīvības izperinātā kriminālā valsts ir jāsauc par kriminālo valsti, valdošā kliķe ir jāsauc par valdošo kliķi, Lielā Banda ir jāsauc par Lielo Bandu, Astoņkājis ir jāsauc par Astoņkāji, zagļi ir jāsauc par zagļiem, nelieši ir jāsauc par neliešiem, nodevēji ir jāsauc par nodevējiem, idioti ir jāsauc par idiotiem, stulbeņi ir jāsauc par stulbeņiem, Sarkanmatainā Tumsonība ir jāsauc par Sarkanmataino Tumsonību, Putnu Biedēklis ir jāsauc par Putnu Biedēkli, Mazās Bandas ir jāsauc par Mazajām Bandām, Juvenālais Astoņkājis ir jāsauc par Juvenālo Astoņkāji, antropolops ir jāsauc par antropolopu. Cita pieeja nav iespējama un nedrīkst būt. Cita pieeja vienmēr būs šķebīga laipošana, lipīga pielīšana, sociālā un politiskā liškība, servilisms, konformisms, karjerisms, morālā bezatbildība, greizs patriotisms. Noziegumu brīvība, stulbums un idiotisms ir izraisījis valsts krahu. Tādā situācijā valodai ir jābūt tiešai un skaidrai. Netieša un neskaidra valoda tikai pasliktina nenormālo situāciju.

Sāpīgi būtisks ir viens fakts. Tas kardināli atsaucās uz valodas izvēli. Bez aplinkiem par šodienas Latviju nākas runāt tāpēc, ka valstī neeksistē neviens morālais atbalsts. Valstī nav  neviens pretspēks noziegumu brīvībai. Valstī nav neviens institūts, uz kura godīgumu, izpratni, atbalstu varētu paļauties. Tāpēc nav iespējama valsts dzīves toleranti kritiskā pieeja ar attiecīgo valodu. Tādai pieejai un valodai valstī nav adresāta. Nav nekādas cerības, ka kritika tiks uzklausīta un ņemta vērā. Šajā ziņā nevaram paļauties ne uz Valsts prezidentu, ne uz parlamentu un valdību, nevaram paļauties uz t.s. akadēmisko inteliģenci un t.s. radošo inteliģenci. Arī uz reliģiskajām organizācijām nevaram paļauties ne tikai tāpēc, ka tās formāli ir šķirtas no valsts un nevar publiski iejaukties valstiskajos procesos.

Kategoriski nosodot noziegumu brīvību, savu kategorisko nosodījumu varam adresēt vienīgi „vienkāršajiem cilvēkiem”. Viņi ir noziegumu brīvības upuri, bet viņi bez pilnvērtīgas nacionālās inteliģences nevar likvidēt noziegumu brīvību. Drīkstam uzdrošināties cerēt, ka noziegumu brīvības kategoriskais nosodījums „vienkāršajiem cilvēkiem” būs zināms morālais atbalsts principā bezcerīgajā Latvijas valstiskajā situācijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...