Laužot sev ceļu uz amatu Ventspils brīvostā, Kukule tikusies ar Lemberga "labo roku"
PIETIEK29.03.2014.
Komentāri (56)
Iesaki rakstu: 
Laužot sev ceļu uz divus gadus kāroto amatu Ventspils brīvostas valdē, Reformu partijas (RP) priekšsēdētaja vietniece Sandra Sondore-Kukule aizvadītajā nedēļā tikusies ar ventspilnieku pārstāvi koalīcijas sadarbības padomē, par Aivara Lemberga "labo roku" dēvēto Gunti Blumbergu.
Kukules un Blumberga oficiālā versija par sarunas tematu sakrīt: runājuši par zirgiem, bet amats brīvostā vispār nav bijis apspriežamo tēmu lokā. Par politisko vienošanos virzīt Sandru Sondori-Kukuli labi atalgotajam un ietekmīgajam amatam Ventspils brīvostas valdē sestdien ziņoja LTV Panorāma.
Kukule, kura vēl pirms gada Lembergu aicināja "paklusēt" par ostu jautājumiem, ņemot vērā pret viņu vērsto tiesvedību nodarīto kaitējumu Latvijas tranzīta nozarei, sola: gadījumā, ja valdība viņu apstiprinās kā Ekonomikas ministrijas pārstāvi Ventspils brīvostas valdē, RP pozīcija ostu pārvaldības un konkurētspējas uzlabošanas jautājumos nemainīšoties. Pagaidām Ministru kabineta 1. aprīļa dienaskārtībā jautājums par Kukules iecelšanu amatā nav parādījies. Lēmumus, aiz kuriem ir politiskas vienošanās un kuri varētu būt nepopulāri, ir ierasta prakse valdības sēdes dienaskārtībā iekļaut pēdējā brīdī.
Gan Kukule, gan RP parlamenta frakcijas vadītājs Edmunds Demiters, kura kabinetā pagājušajā pirmdienā notikusi saruna ar Blumbergu, noliedz, ka ventspilniekiem kas solīts par šķēršļu noņemšanu viņas ceļā uz amatu brīvostā, un neapstiprina pat pašu faktu, ka šis gaidāmais valdības lēmums vispār apspriests. "Mēs tāpatās par dzīvi parunājāmies, par zirgiem. Viņa [Kukule] teica, ka zirgi ir ļoti skaisti, es teicu, ka man arī reiz piedāvāja nopirkt zirgu, bet tas prasa daudz laika," Pietiek stāsta, par Ventspils mēra "labo roku" dēvētais, Blumbergs.
"Atbalstu savas kandidatūras virzībai amatam Ventspils brīvostā vai jebkuram citam amatam Blumberga kungam neesmu lūgusi," apgalvo Kukule. Viņa kā sarunas centrālo tēmu izvirza zaļo zemnieku pozīciju par Krimināllikuma grozījumiem par genocīda trivializēšanas kriminalizēšanu. "Runājām arī par manu aizraušanos ar zirgiem, ko Blumberga kungs bija pamanījis sociālajos tīklos," stāsta Kukule. Savukārt Demiters, apstiprinot tikšanās faktu, atteicās komentēt amatpersonu iecelšanu Ventspils brīvostā, vienlaikus apgalvojot, ka "nevienam nekādus solījumus nedodu".
Blumbergs, kurš valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdēs ik pirmdienu pārstāv Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) partneri partiju Latvijai un Ventspilij, Pietiek apstiprina, ka ventspilnieki šķēršļus Kukules iecelšanai Ventspils brīvostas valdē nelikšot ne koalīcijas padomē, ne valdībā, kas šo jautājumu varētu skatīt jau otrdien. Argumentētu skaidrojumu, kas mainījies pa diviem gadiem kopš 2011. gada novembra, kad parādījās ventspilnieku veto Kukules nonākšanai savā amatā, Blumbergs nesniedz, bet poltiskas vienošanās ar RP un Vienotību noliedz. "Es neesmu par to domājis [kādēļ mainījusies ventspilnieku nostāja]. Tas ir viņu [RP] iekšējais lēmums virzīt Sandru, ko mēs tur varam iebilst," saka Blumbergs.
Saeimas kuluāros izskan, ka ZZS ar RP varētu līdz vēlēšanām bloķēties dažādos lēmumos iepretim Vienotībai un "zaļā gaisma" Kukules nonākšanai Ventspils brīvostā var kļūt par Lemberga un zaļo zemnieku ceļamaizi kādreizējo "sarkano līniju" galīgai izdzēšanai. Vienlaikus Lemberga nometne ne ar ko daudz neriskējot - Kukule, kuras vājība ir dārgs apģērbs un somiņas, ir viegls mērķis kritikai un ar jauno amatu, kurā gada atalgojums sasniedz 50 000 eiro, tikai pievērsīšot sev uzmanību.
Līdzšinējais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ventspils brīvostas valdē Igors Ļaško uzrakstījis atlūgumu, jo, rēķinoties ar iespēju, ka pēc vēlēšanām rudenī politisko amatu tāpat var nākties atstāt, izmantojis iespēju atgriezties uzņēmuma Ventspils Grain Terminal tehniskā direktora amatā. Ļaško ir pie partijām nepiederošs profesionālis, tomēr amatā 2013. gadā nokļuva pēc tam, kad viņa kandidatūru RP spicei ieteica partijas sponsori no Ventspils tranzītkara nometnes, kas saistīta ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni ietekmi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
