Iesaki rakstu: 
Kamēr sabiedrības galvenā uzmanība ir pievērsta karam Ukrainā, Latvijā turpinās process, kas nodara smagu kaitējumu izglītības kvalitātei un iedragā Satversmē garantēto tiesiskumu. Lai apturētu šo postīgo procesu, ir tapusi pedagogu atklātā vēstule Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai un sabiedrībai.
Mēs esam skolotāji, augstskolu docētāji un pirmskolas iestāžu audzinātāji. Lai cik dažādi mēs būtu, mūs vieno mīlestība uz saviem audzēkņiem un profesiju.
Mums katram ir savi argumenti par savu izvēli, mums katram ir sava veselība un daudziem arī slimības, ar kurām esam spiesti sadzīvot, mums katram ir savas privātas tiesības uz pārliecību un katram sava vienīgā, dažkārt fiziski vai emocionāli trauslā dzīvība.
Starp mums ir gan tādi, kas vakcinējušies brīvprātīgi, lai pasargātu ne vien sevi, bet arī citus, gan tādi, kas vakcinējušies pret savu gribu – tikai tādēļ, lai varētu turpināt strādāt savā profesijā, tādi, kas pārslimojuši, būdami vakcinēti vai nevakcinēti, kā arī tādi, kas nav vakcinējušies, jo nevēlas ievadīt sevī vielas, kuru iedarbība nav pārbaudīta vismaz piecu gadu garumā un kas var radīt smagas un neatgriezeniskas blaknes.
Tagad daudzi no mums nedrīkst strādāt. Daļa izstumto tādēļ pametīs profesiju, daļa pametīs valsti, daļa, iespējams, nekad vairs neatradīs darbu, daļa zaudēs ticību valsts varas pārstāvjiem. Jebkurā gadījumā psiholoģiskās un sociālās sekas būs ļaunākas par pašu vīrusu.
Drīz daudziem beigsies pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš, jo, kā izrādās, šo vakcīnu sniegtā aizsardzība nav ilga. Rodas jautājums: ar ko vesels, bet nevakcinēts pedagogs skolēnam ir epidemioloģiski bīstamāks par vakcinētu, kas tieši tāpat var saslimt un pārnēsāt infekciju?
Dzīve ir apliecinājusi, ka slimo un diemžēl arī mirst gan nevakcinētie, gan vakcinētie, ar "balstvakcīnu" vai bez. Arī infekciju pārnēsā visi – gan vakcinēti, gan nevakcinēti, taču nevakcinētajiem pedagogiem tādēļ tiek liegta iespēja strādāt un nopelnīt iztikas līdzekļus.
Vakcinētie strādājošie cieš no pārslodzes, izdegšanas un citu slimību saasinājumiem, audzēkņi cieš, nesaņemot pilnvērtīgu izglītību, bet visa sabiedrība cieš no pazemojuma, jo tā tiek šķelta, tiek aizskartas Satversmē garantētās pilsoniskās brīvības un tiesības un zaudēta cilvēcība. Turklāt tas tiek darīts mūsu bērnu acu priekšā. Tiek radīts bīstams precedents, kad mēģina izveidot spiedienam pakļāvīgu masu, nevis personības ar pilsonisku stāju un viedokli.
Mēs neesam pret vakcināciju, mēs esam pret vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem un ierobežojumiem, kas liedz strādāt veseliem pedagogiem, mēs esam par cilvēku tiesībām un viņu brīvo gribu, kas iegūta piedzimstot, un par to, ka vakcinācijai jābūt brīvprātīgai.
Ļaujiet mums strādāt un audzēkņiem – mācīties!
* Iniciatīvas grupas “Atbildīga brīvība” vārdā Dace Kaminska, Rīgas rajona pašvaldību darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja
P.S. Šo vēstuli īsā laikā ir parakstījuši jau vairāk nekā 1000 atbalstītāju no gandrīz visiem novadiem, starp tiem vairāk nekā 200 dažādu izglītības iestāžu pedagogi, kā arī 40 mācību iestāžu vadītāji. Cerējām, ka valdība atjēgsies un, sekojot Lietuvas un Igaunijas paraugam, atcels prettiesiskos un sabiedrību šķeļošos ierobežojumus, – tad šī vēstule vairs nebūtu aktuāla. Taču ir noticis pretējais: nevakcinētajiem pedagogiem jau trešo reizi tiek pagarināta neatmaksāta dīkstāve, faktiski liedzot gūt ienākums no 2021. gada novembra līdz 2022. gada septembrim. Un nav zināms, kas notiks jaunajā mācību gadā. Tāpēc parakstu vākšana tiek atsākta.
Vairāk par vēstules tapšanas iemesliem un nolūkiem, kā arī to, kā iespējams zem tās parakstīties, vari uzzināt, sekojot saitei https://ej.uz/skolotājuatbalstu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
