Ļaujiet Dombrovskim strādāt (un solīt), bet „pareizajiem” ļaudīm - pelnīt

Pirmais gadījums: Rīgas mēra (padomājiet labi – valsts galvaspilsētas pirmās personas!) amats ir divreiz zemāk apmaksāts par galvaspilsētas ostas pārvaldes locekļu – politisku ielikteņu bez kādas reālas atbildības un prasmēm – posteņiem.

Kā tas izskatās dabā: Nila Ušakova kā Rīgas domes priekšsēdētāja gada atalgojums – 17 204 lati. „Vienotības” ielikteņa Rīgas brīvostas pārvaldē, kuģošanas lietās izcili kompetentā Olafa Pulka gada atalgojums – 33 056 lati. Saskaņietim Ušakovam par laimi, arī viņam ir iespēja politiski baroties tai pašā brīvostas pārvaldē, kaut drusku liesāk nekā Pulkam: gada atalgojums – 28 359 lati.

Otrais gadījums: Valsts policijas priekšnieka (padomājiet labi – visas valsts policijas pirmās personas) amats ir gandrīz četrreiz zemāk apmaksāts par tās pašas galvaspilsētas ostas policijas priekšnieka vietnieka amatu.

Kā tas izskatās dabā: Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža atalgojums 2012. gada martā – 1403 lati. Viņa vietnieku atalgojums martā – no 1166 līdz 1330 latiem. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka (tātad cilvēka, kas visā Valsts policijā ir galvenais ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā) Gata Gudermaņa 2011. gada kopējais atalgojums – 12 485 lati, tātad nedaudz virs tūkstoš latiem mēnesī „uz papīra”.

Tikmēr Rīgas brīvostas Ostas policijas priekšnieka vietnieka Arta Zīdera pagājušā gada atalgojums bijis gandrīz 5500 latu mēnesī. Pat tāda treššķirīga priekšnieciņa kā Ostas policijas Administratīvā biroja vadītāja Andra Dzeņa alga pērn bijusi 2570 latu mēnesī.

Trešais gadījums: valsts lielāko un nozīmīgāko uzņēmumu – arī tādu, kur iepriekš fiksēti nopietni korupcijas riski – pirmās personas pat pa divām kopā mūsu tiesiskās valsts acīs nav vērtas tik, cik viena valsts bankas valdes locekle.

Kā tas izskatās dabā: VAS „Latvenergo” (tas, ziniet, ir Latvijas valsts nozīmīgākais energouzņēmums) valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs – 2011. gada atalgojums bijis 44 417 lati. AS „Latvijas Valsts meži” (tas savukārt, ziniet, ir Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs, no kura lielā mērā atkarīga visa mežu un kokrūpniecības nozare) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks – 2011. gada alga 37 225 lati.

Kopā pa abiem tātad – 81 642 lati. Tas ir – par 2358 latiem mazāk nekā vienai pašai Solvitai Deglavai. Ko, jūs nezināt ne tādu Solvitu, ne to, kādu tādu milzu uzņēmumu viņa vada? Nav brīnums – viņa ir vienkārša valstiskās AS „Parex banka” (vai kā nu tā tagad saucas) valdes locekle, kura papildus 84 000 latu algai pērn no šīs pašas bankas „Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb” saņēmusi vēl 5515 latus.

Ceturtais gadījums: vienas valstiskas banku iestādes – vai kā nu to sauc – vadītājs „aborigēns” nesaņem pat divas trešdaļas summas, ko saņem pieaicinātais „ārzemju speciālists”, uz kura atalgojumu, kā izskatās, neattiecas vispār nekādi „tiesiskuma koalīcijas” valdības noteikumi.

Kā tas izskatās dabā: valstiskās „Citadele bankas” (tā, ziniet, ir valsts banka, kurā valsts pārlika visus bezproblēmu aktīvus no „Parex bankas” – tīrais prieks ar tādiem strādāt) līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons – 2011. gada alga 95 018 lati. Valstiskās „Parex bankas” (tā, ziniet, ir tāds kantoris, kas nodarbojas ar savu aktīvu izpārdošanu) valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams – 2011. gada alga 160 408 lati. Tātad – pirmā darbs un atbildība Latvijas valstij ir vairāk nekā divu „Latvenergo” vadītāju vērtē, otrā – gandrīz četru.

Piektais gadījums: ir iestādes, kuru vaimanas par milzīgajām finansējuma problēmām ir tik skaļas, ka tas pats Dombrovskis bez kādas iedziļināšanās skaitļos paziņo – nu, protams, mīļie, piešķirsim, ja reiz vajadzīgs. 

Kā tas izskatās dabā: lūk, tikai pāris skaitļi no finanšu ministra Andra Vilka 4. aprīļa dokumenta „Informācija par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finanšu resursiem, kas izlietoti, lai nodrošinātu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" administrēšanu atbilstoši kompetencei, un uzdevuma izpildē nodarbināto skaits”.

KNAB darbinieki, kas veic likumā noteikto ierobežojumu kontroli 2004. gadā, – astoņi, viņiem aprēķinātās algas – 133 837 lati. KNAB darbinieki, kas veic likumā noteikto ierobežojumu kontroli 2011. gadā, – astoņi, viņiem aprēķinātās algas – jau 180 957 lati. Šo KNAB darbinieku darbību rezultātā valstij atlīdzinātie zaudējumi 2004. gadā – 4171 lats, 2011. gadā – 1447 lati.

Ko lai te citu saka – ļaujiet tik „tiesiskuma koalīcijai” un Dombrovskim strādāt un solīt tālāk, bet „pareizajiem” cilvēkiem – pelnīt.

Novērtē šo rakstu: