Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas aktuālās problēmas ir iedzīvotāju ekonomiskā emigrācija un reģionu depopulācija. Par lauku izmiršanu un valdības neko nedarīšanu šajā sakarā ir izteikušies visi, kam nav bijis slinkums.

Mums gan it kā būtu ministrija, VARAM saucas, kuras tiešā atbildībā ir: 1) vide - pilna Latvija ar no ārvalstīm ievestiem atkritumiem nelegālās izgāztuvēs, kuras mēdz toksiski degt; 2) reģionālā attīstība - manifestējas ar 110 novadiem un 9 republikas pilsētām. Koncepcija - Latvija kā lupatu deķis.

Lauku depopulācijas vēsturiskie aspekti

Latvijā masveida plūsma no laukiem uz pilsētu uzsākās jau 19. gadsimtā. Tam pamatā bija divi fundamentāli notikumi 1) dzimtbūšanas atcelšana – brīva darbaspēka kustība un 2) industriālā revolūcija - lauku darbos izbrīvējās darba rokas, kas bija pieprasītas pilsētu rūpnīcās, fabrikās un manufaktūrās.

Rīga bija Krievijas impērijas trešais lielākais industriālais centrs aiz Maskavas un Pēterburgas, tas ļāva akumulēt lauku iedzīvotājus, dodot tiem darbu un dzīvošanu. Rīgā mainījās etniskais sastāvs - tā kļuva latviska. Tas ir laiks, kad pilsēta piedzīvoja sprādzienveidīgu uzplaukumu no strādnieku kvartāliem Grīziņkalnā līdz jugendstilam centrā. Lietuvā ar industriālajiem centriem bija daudz vājāk, tas bija iemesls lietuviešu laukstrādnieku masveida emigrācijai uz Jauno pasauli.

Iedzīvotāju plūsma no laukiem, kas cilvēkus vairs nespēja pabarot - ne fiziski, ne garīgi - uz pilsētām ir raksturīga parādība Modernajam laikmetam. Ja demokrātijas valstis ir mēģinājušas indivīda brīvo gribu un tautsaimniecības attīstības vajadzības kaut kā balansēt ar darba tirgus instrumentiem, tad totalitārie režīmi ar sentimentiem nekrāmējās.

PSRS, pie dzelzs priekškara (slēgtām ārējām robežām), iekšējā migrācija no laukiem uz pilsētām bija neapturama. Masas gāzās uz lielajām pilsētām, jo lauki mira badā (голодомор – Ukrainas, Pievolgas reģioni). Turklāt vēl kolektivizācija - pamēģini piespiest zemnieku, kam atņemta zeme, strādāt kolhozā, lai celtu komunismu… bet armija un Гегемон jābaro... Staļins atcerējās - viss jaunais ir labi aizmirsts vecais! Un pēc būtības atjaunoja dzimtbūšanu - Крепостно́е пра́во (прикрепление крестьян к земле), kas modernajā Staļina izpildījumā izpaudās kā Pierakstu sistēma (pilnībā ieviesta 1933.g).

PSRS visi dzīvoja nevis, kur gribēja (galvaspilsētā), bet, kur partija un valdība uzskatīja par labu esam. Kolhozniekiem pases brīvi sāka izsniegt tikai ap 1976. gadu. Tie, kuri ir vecāki, noteikti atceras to laiku filmu Klāvs –Mārtiņa dēls, kur sižeta konflikts ir balstīts tieši lauku jaunatnes tieksmē pārcelties uz pilsētu tā vietā, lai paliktu strādāt dzimtajā kolhozā…

Mūsdienās laukos ir vajadzīgs daudz mazāk darba roku nekā kolhozos, jo govis ar rokām neslauc un sienu ar izkapti nepļauj - procesi ir mehanizēti. Tradicionālie darbu veidi ir jānomaina ar citām nodarbošanās iespējām.

Tagad populāri ir piesaukt attālinātā darba iespējas. Taisnība, tādas ir, bet… Tu vari attālināti strādāt, tu nevari attālināti dzīvot… Cilvēki grib aiziet uz teātri vai koncertu, vai varbūt vienkārši brīvi piedzerties krogā vai klusi aiziet pa kreisi, lai to nākamajā rītā neapspriestu viss ciems. Droši aiziet pie daktera vai uz aptieku, zinot, ka tā ir tikai tava personīgā lieta. Lielas pilsētas anonimitāte ir lieliska aizsardzība privātajai dzīvei. Galu galā arī atrast sev dzīves partneri lielākā populācijā ir daudz vieglāk. Ja atceramies Kolka Cool - apkaimē nav meiteņu, un vīrieši degradējās…

Ko es gribu pateikt? Nu laikam to, ka lauku depopulācijai ir sarežģīti un kompleksi sociāli ekonomiskie cēloņi. Jā, darbs ir viens no nepieciešamajiem nosacījumiem, bet ar to var nepietikt… Sociālās vajadzības ir tikpat svarīgas.

Rīga vai ārzemes

Kвартирный вопрос только испортил их

(Volands Meistars un Margarita)

Ja cilvēki izšķiras pamest savas mājas un doties darba un labākas dzīves meklējumos, viņiem ir divas iespējas - Rīga vai ārzemes.

Izvēlei ir noteikti ekonomiskie iemesli. UK par minimālo algu cilvēks tomēr spēj izdzīvot: paēst, apģērbties, apmaksāt mājokli un sociālās vajadzības, u.c.. Bet kā var izdzīvot Rīgā par minimālo algu, ja dzīvoklim īre ir vismaz 150-200 eur mēnesī+komunālie maksājumi, par ēšanu, apģērbu, telefona rēķinu pat nepieminot? Piemēram, tā meitene, kuru atrada, nakšņojot bēniņos Jelgavā, jo nepietika naudas noīrēt mājokli, lai gan viņa smagi strādāja lielveikalā. Skolotājs pēc lauku skolas likvidācijas varbūt arī varētu sev atrast darbu Rīgā, bet no savas algas viņš spēs mājokli noīrēt? Medmāsa varēs?

Algas apmērs Latvijā neļauj cilvēkam nodrošināt pamatvajadzības. Un ekonomiskā emigrācija ir vienīgais glābiņš - citas opcijas vienkārši nav. Pārmest šiem cilvēkiem patriotisma trūkumu ir absolūti nevietā. Tas ir stulbi!

Daļu tautas, kas pamet laukus, par laimi Latvijai, tomēr notur Rīgas reģions.

Rīgas aglomerācijas reģions

Aglomerēšanas teorija balstās uz nosacījumu, ka gadījumā, ja ražošana attīstās vai izplatās kādā reģionā vai ekonomiskajā telpā, tā neproporcionāli tiecas un piesaistās lielākajiem blīva apdzīvojuma centriem. Aglomerācija ir izteikti urbanizēta teritorija, kura sastāv no šīs teritorijas centra – lielās pilsētas un apkārtējās teritorijas mazajām pilsētām un lauku centriem, kuri ir apvienojušies vienotā sistēmā

Rīgas gadījumā reģiona ekonomiskā robežas nesakrīt ar administratīvā dalījuma robežām. Pēc ekonomiskās būtības Rīgas aglomerācija ir reģions 50-60 km rādiusā ap galvaspilsētu. Tajā ietilpst Jelgava, Tukums, Ogre, Sigulda, Jūrmala, par Pierīgas pašvaldībām pat nerunājot. Cilvēki dzīvo reģionā, bet strādā Rīgā, braukājot uz darbu katru dienu. Principā runa ir jau par policentrisku aglomerāciju.

Noteiktā attīstībā etapā reģionā sākas transformācijas procesi. Iedzīvotāju un uzņēmumu koncentrācija primārajā centrā sasniedz tādu pakāpi, ka monocentriskais aglomerācijas modelis kļūst neefektīvs un pārāk dārgs uzņēmējdarbībai. Augstas zemes cenas izraisa decentralizācijas procesus, un kodola reģionā sāk pastiprināti attīstīties primārās pilsētas satelītcentri. Šie satelītcentri pārņem daļu migrācijas plūsmas, kas ir vērsta uz primāro centru no laukiem un mazpilsētām valsts perifērijā, bet vēlāk var pat piesaistīt migrācijas plūsmas no primārā centra (Richardson, 1980).

To uzskatāmi parāda iemaksas Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, ko veido 1) ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa + 2) ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa

Pašvaldību skaits, kas 2017.gadā saņem maksājumus no fonda, ir 104, tai skaitā visas republikas nozīmes pilsētas, izņemot Ventspili.

Pašvaldību skaits, kas veic iemaksas fondā, ir 15. Izņemot Ventspili, visi pārējie donori ir Pierīgas pašvaldības, kuru iedzīvotāji strādā Rīgā, kā arī metropoles tuvums ietekmē nekustāmo īpašu vērtību, kas ietekmē iekasējamo nodokļu lielumu.

2017.gads iemaksas (milj. euro): Rīga - 91,8; Jūrmala – 10,84; Mārupe – 5,63, Ķekava – 3,94; Garkalne – 3,12; Babītes – 2,1; Ventspils – 2; Ādaži – 1,63; Ikšķile – 1,45,; Carnikava – 1,44; Stopiņi – 1,39, Salaspils – 0,74; Saulkrasti – 0,66; Sigulda – 0,25; Olaine – 0,23.

Nodarbinātības problēmas un citas nepatīkamas lietas risina Rīga, bet Pierīgas pagastveču vienīgā rūpe ir naudas tērēšana… Nav jābrīnās, ka pašvaldības vēlēšanas šajos novados ir tik spraigas…Eldorado! Zelta bedre!

Policentriskas teritoriālās attīstības modelis

Briseles uzstādījums ir teritoriju policentriska attīstība. Tas ir guvis atspoguļojumu arī Latvijas Nacionālās attīstības plānā: kā prioritāte ir noteikta valsts teritorijas policentriska attīstība. No ES strukturālo fondiem aktivitātei Policentriska attīstība piešķirtais finansējums - 334,4 milj. EUR (2007.-2013.g); 375,8 milj. EUR (2014.-2020.g). Un tā ir tikai nauda, ko dala VARAM, bet ES fondi reģioniem tiek dalīti gandrīz visās ministrijās.

VARAM struktūrfondu finansējums projektu īstenošanai piešķirts Rīgai un nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene, Talsi - spēcīgākie attīstības centri, kas spēj būtiski sekmēt reģionu un visas valsts konkurētspējas celšanos, atstājot labvēlīgu ietekmi uz apkārtējām teritorijām.

Respektīvi, valsts politika paredz Latvijā attīstīt 17 (!) nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus. Ar cerību mainīt esošo monocentrisko attīstības modeli ar Rīgu kā absolūto dominanti.

Doma jauka, un nauda, protams, tiks iztērēta līdz pēdējam centam, bet…vai mums ir tam ir nepieciešamie resursi?

Policentriskas teritoriālas attīstības klasiskais modelis

Vairākas pilsētas, kas ir vienlīdzīgi nozīmīgumā reģionālie centri.

Eiropā viens no populārākajiem policentriskās attīstības piemēriem ir Randštates (Randstadt) reģions Nīderlandē, ko veido:

1) Amsterdama - 813.5 tūkst.iedz., valdība,

2) Hāga – 495 tūkst.iedz., galvaspilsēta,

3) Utrehta – 311,4 tūkst.iedz.,

4) Roterdama – 610,4 tūkst.iedz., viena no lielākajām ostām.

Arī Baltijas valstu reģionā ir klasisks policentriskas attīstības modelis: Rīga – 698,- tūkst.iedz.; Viļņa – 560,2 tūkst.iedz.; Tallina – 440,7 tūkst.iedz.

Rīga un Tallina ir ostas pilsētas, bet Baltijas reģiona lielākā osta pēc apgrozījuma ir Klaipēda. Visās Baltijas valstu galvaspilsētās ir lidostas, kas sīvi konkurē savā starpā, tāpat kā vispār par investīciju piesaisti kopumā

Savstarpējā konkurence Baltijas reģionā ir būtisks apstāklis, kas jāņem vērā pie teritoriālās attīstības plānošanas, jo Rīgas konkurētspējas pasliktināšanās ietekmēs visas valsts ekonomikas attīstības rādītājus.

Vai Latvijā ar esošajiem demogrāfiskajiem rādītājiem ir pietiekami cilvēkresursu, lai kāda no pilsētām izveidotos par Rīgai līdzvērtīgu ekonomisko centru?

Latvijas demogrāfisko rādītāju dinamika

Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko datu dinamika, kurus uzrāda Tautas skaitīšanas un Centrālās statistikas pārvaldes dati, norāda stabilu tendenci uz samazināšanos. Ir kāds, kurš par to nav dzirdējis?

Tautas skaitīšanu dati (iedzīvotāji - milj.): 1897-1,9; 1925-1,8; 1935-1,9; 1959-2,1; 1970 -2,4; 1989 -2,7; 2000-2,4; 2011-2,1. Statistikas pārvaldes dati par 2017.gadu-1,9 milj.iedz.

Maksimālais iedzīvotāju skaits tika sasniegts 1989.gadā - padomju perioda beigu posmā, un zinātniskajā literatūrā tiek skaidrots ar migrantu pieplūdumu no citiem PSRS reģioniem. Pēc 2.PK iedzīvotāju skaits tika palielināts uz imigrācijas rēķina - tas izriet no etniskā sastāva struktūras izmaiņām..

Pašlaik Latvija ir gandrīz sasniegusi iedzīvotāju skaitu, ko uzrādīja 1925.gada Tautas skaitīšana - pirmā iedzīvotāju skaita apzināšana pēc 1.PK, kas dramatiski ietekmēja Latvijas teritorijā dzīvojušo cilvēku skaitu.

Protams, ka tendence ir depresīva, bet tomēr šī parādība ir jāskata kompleksi. Jo medaļai ir divas puses, bet mākonim zelta maliņa…

Etniskā sastāva struktūras dinamika-latviešu īpatsvars (%): 1897-68,3%; 1920-72,8%; 1925-73,4%; 1935-75,5%; 1959-62%; 1970 -56,8%; 1979 -53,7%; 1989-52%; 2000 -57,7%; 2011-59,5%; 2014-61,4%; 2016-61,8%

Es pāris reizes krievu ziņās redzēju, kā Putins šausminās par iedzīvotāju skaita samazinājumu Baltijas valstīs, īpaši akcentējot Latviju. Mani tas izbrīnīja - ja gribi teritoriju okupēt, tad nebūs ar deportācijām jākrāmējas, jo nav jau arī vairs uz kurieni-Sibīrijā ķīnieši. Ja netaisies okupēt, tad Krievijā problēmu nepietiek, ka par mūsējām jāpārdzīvo… Vienīgais, kā es to varu izskaidrot, – Krievija saprot to, ko Latvija pati nav apzinājusies, notiek stihiska un neorganizēta deokupācija/dekolonizācija.

Tie, kuri ieradās Latvijā labākas dzīves meklējumos, ir devušies tālāk uz rietumiem. Jā, uz turieni ir devušies arī latvieši, bet etniskā sastāva statistika tomēr pierāda, ka neatkarības gados latviešu īpatsvars ir pieaudzis par 10% un tendence ir lēni, bet stabili kāpjoša. Turklāt ir jāņem iedzīvotāju vecumu struktūra – vecie varbūt ir palikuši šeit, bet, ja bērni un mazbērni ir UK, tad Krimas scenārijs pievilcīgs nešķitīs…Un, manuprāt, Kremlis saprot, ka Krievija šeit lēni un nemanāmi zaudē atbalsta bāzi.

Bet, atgriežoties pie Latvijas attīstības iespējām, ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju, kur Rīga (bez reģiona) ir gandrīz 700 tūkstoši iedzīvotāju, uz dižu policentriju neatvēzēsies…

Iedzīvotāju vidējais blīvums

Tiek uzskatīts, ka policentriskas sistēmas var pastāvēt un augt tikai augsti attīstītās teritorijās. Šis jēdziens vienlaikus ir progresīvas attīstības simbols, īpašība un nosacījums (Sykora, 2008)

Svarīgākais nosacījums policentriskai teritorijas attīstībai ir augsts vidējais iedzīvotāju blīvums. Latvijā vidējais iedzīvotāju blīvums ir 30 cilvēku uz kvadrātkilometru, bet vidējais iedzīvotāju blīvums Beļģijā - 341, Vācijā - 230, Itālijā - 193. Pie augsta vidējā iedzīvotāju blīvuma teritoriālo attīstības centru ir vairāk, tie ir tuvāk izvietoti.

Latvijai būtu jāorientējas uz to valstu pieredzi, kuras ar zemu iedzīvotāju blīvumu ir panākušas spēcīgu tautsaimniecības attīstību.

Kanāda - 35,16 miljoni iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums - 3,5.

Kanādai ir desmitā lielākā ekonomika pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta. Aptuveni trīs ceturtdaļas Kanādas iedzīvotāju dzīvo 150 km attālumā no ASV robežas.

Austrālija - 22,6 miljoni iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums-2,8

Pilsētās dzīvo aptuveni 86% iedzīvotāju, 10 lielākajās pilsētās dzīvo divas trešdaļas Austrālijas iedzīvotāju, visas atrodas piekrastē.

Jāsecina, ka minētās valstis ir koncentrējušas ierobežotā reģionā visus savus administratīvos, finanšu, cilvēku resursus, lai varētu panākt ekonomisku izrāvienu.

V.Hēgeļa (Dialektikas teorija) atziņa - tikai sasniedzot noteiktu kvantitatīvu masu, var notikt kvalitatīvais lēciens.

Latvija vēsturiski ir izveidojies pilsētu un apdzīvoto vietu tīkls, kas nodrošina salīdzinoši vienmērīgu iedzīvotāju blīvumu visā valsts teritorijā. Bet šāds iedzīvotāju izvietojums rada nepieciešamību uzturēt, piemēram, ļoti plašu ceļu tīklu. Latvijā uz katru iedzīvotāju ir 30,9 metri ceļa, bet Vācijā tikai 2,8 metri uz katru iedzīvotāju, Lielbritānijā - 6,3 metri uz iedzīvotāju.

Tas pats attiecas uz visiem pārējiem tīkliem, kas nodrošina dzīves vidi- elektroapgādi, veselības iestāžu tīklu, izglītības iestāžu tīklu. Tas nozīmē, ka šo ļoti plašo tīklu uzturēšanai tiek tērēti lieli resursi un finanšu līdzekļi, ko varētu novirzīt valsts ekonomikas attīstībai.

Mēs uzturam daudz un slikti tā vietā, lai uzturētu mazāk, bet labāk. Mēs esam pacēluši vairāk, nekā spējam noturēt… Mēs lūzīsim.

Centrālo vietu teorija

Teorijas radītājs ir vācu ģeogrāfs Valters Kristallers (Walter Christaller, 1893-1969). Pirmo reizi viņš to formulēja savā doktora disertācijā 1933.gadā, parādot likumsakarības apdzīvoto vietu novietojumā un hierarhijā Dienvidvācijā.

Kristallera biogrāfiju par ordināru nu nekādi nenosauksi - 1.PK veterāns, celtniecības uzņēmuma vadītājs, bezdarbnieks, kurš aizstāvēja savu doktora disertāciju ģeogrāfijā par Centrālo vietu teoriju. Pēc dažiem avotiem, Kristallera darbu pie disertācijas finansēja Henrijs Himlers (SS). No 1940. līdz 1945.g. Kristallers, tiešā Himlera pakļautībā SS birojā, izstrādāja ģenerālo plānu OST - okupēto austrumu teritoriju kolonizācija ar vācu fermeriem.

Un te nāk interesantais - pēc kara Kristallers tika reabilitēts, dzīvoja Rietumvācijā un… 1951.gadā iestājās Komunistiskajā partijā! Bija vietējās organizācijas vadītājs - tā, lūk! Un atkal pēc dažiem avotiem, esot bijis arestēts un apvainots spiegošanā, bet nu līdz nopietnām sekām neesot nonācis.

Kristallera idejas atstāja fundamentālu iespaidu uz Lielbritānijas un ASV teritoriālās plānošanas attīstību. Šīs teorijas pamatnosacījumi tika ņemti vērā teritoriālajā plānošanā gan PSRS, gan Vācijā.

Uz Kristallera teorētiskajām atziņām savas teorijas attīstīja Augusts Ļešs (August Lösch) Ekonomiskās telpas organizācijas teorija; Valters Aizards (Walter Isard) -Reģionālās zinātnes pamatlicējs . Neskatoties uz nacistisko pagātni, Kristallers bija daudzu ievērojamu Eiropas un ASV universitāšu goda doktors.

Centralitāte - Centrālā vieta (Standort von Funktionen – vācu val.) ir saistīta ar tās ietekmes areālu.

Saskaņā ar zinātniskajām atziņām, lai pilsēta atbilstu Centrālās vietas kritērijiem, tur ir jābūt:

1. abitūrai (vidusskolai) sekojošas mācību iestādes – augstākā līmeņa mācību iestādes (vienkāršā valodā – augstskolām).

Tām nav obligāti jābūt autonomām iestādēm, var būt filiāles, bet ir jābūt nodrošinātai iespējai iegūt augstāko izglītību.

Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Valmiera, Ventspils - izpilda kritēriju.

2. profesionālās izglītības centriem, ieskaitot augstākā līmeņa arodizglītības iestādes.

Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Valmiera, Ventspils - vismaz attiecībā uz profesionālo izglītību izpilda kritēriju.

3. teātriem; koncertzālēm; ietilpīgām celtnēm kongresu norisei; muzejiem.

Teātri ir Valmierā, Daugavpilī (mazs, bet ir), Liepājā.

Ventspils ir noslēgusi līgumus ar Latvijas vadošajiem teātriem par sadarbību, kas ir pat labāk, jo nodrošina daudzveidību, salīdzināšanas iespējas un izvēli skatītājiem. Par Rēzekni man nav informācijas.

Koncertzāles ir Rēzeknē (Gors), Liepājā (Dzintars).

Ventspils pašlaik būvē Mūzikas skolu/koncertzāli, kur būs unikālas ērģeles.

Muzeji. Daugavpils -Rotko centrs. Pārējās pilsētās, vairāk vai mazāk, kaut kas ir.

4. lieliem vieglatlētikas stadioniem; slēgtam baseinu kompleksam ar vairākiem baseiniem

Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā, Ventspilī ir Olimpiskie centri. Par baseiniem es zinu tikai Daugavpilī un Ventspilī.

5. augstas pakāpes slimnīcai.

Un te nu ir fundamentāla Latvijas problēma… Es biju patiesi priecīgs, ka Lembergam izdevās atsist fondu naudu Rīgai, lai to novirzītu uz reģionu slimnīcām.

Latvijā ir 2,5 reizes augstāka mirstība no insulta nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā ik dienu no insulta mirst vidēji 7 cilvēki, bet 1/3 no saslimušajiem kļūst par invalīdiem uz visu atlikušo mūžu.

Insults (latīņu: insultus) jeb smadzeņu trieka (latīņu: apoplexia cerebri) ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Akūta insulta gadījumā slimniekam specializēta palīdzība jāsaņem 3 līdz 3,5 stundu laikā - tad mirstošās smadzeņu šūnas vēl ir iespējams izglābt. Ja nepagūst… Labākajā gadījumā ir nāve, sliktākajā -cilvēks paliek par dārzeni…

Latvijā (2014.g. dati) sirds un asinsvadu slimības bija nāves iemesls 57% gadījumu, no tām apmēram puse - koronāra sirds slimība. Mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ Latvijā vecumā līdz 64 gadiem ir 3 reizes augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra statistikas datiem, pēdējo desmit gadu laikā saslimstības rādītāji Latvijā ar onkoloģiskām slimībām ir pieauguši par 39 procentiem (2014/2015. gada dati). Atšķirībā no citām valstīm Latvijā daudz augstāks ir vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, kā rezultātā ir arī augstāka mirstība. 3. un 4. stadijā atklāto ļaundabīgā audzēja gadījumu skaits veido 40 procentus. Secinājums - vāja primārā aprūpe un novēlota diagnostika

Pēc visām TP (2004-2011), Vienotības (2011-2014), ZZS (2014.-2017) ministru reformām un sistēmas uzlabojumiem bardaks veselības aprūpē ir tuvu ideālam. Reģionos veselības aprūpe ir minimizēta līdz primitīvam līmenim, veidojot milzīgus monstrus Rīgā. Kā tādus gaļas kombinātus

Kāda nozīme, ka neatliekamās palīdzības mašīnas ar sirēnām nesas pa šosejām, ja Rīgas slimnīcu pārpildītajās uzņemšanās pie slimnieka ārsts var nepienākt stundām. Ir izveidota dārga, bet absolūti neracionāla sistēma ar pudeles kakliem, kur tiek pazaudēts laiks, kam cena ir dzīvība…

Bet veselības aprūpes procesa kvalitatīva organizēšana ir vissvarīgākais nosacījums sekmīgai veselības aizsardzības sistēmas funkcionēšanai.

Klasikas piemēri. Florence Naitingeila (Florence Nightingal, 1820-1910) - bagātas britu aristokrātu ģimenes meita, kura par šausmām tuviniekiem kļuva par žēlsirdīgo māsu, slimnieku kopšanas pamatus apguva klosterī. 1854.-1856. gadā piedalījās Krimas karā, kur izveidoja lazaretes, kur pirmo reizi ieviesa modernos slimnīcu organizācijas principus, ko pielieto līdz šim laikam. Ievainoto mirstība 6 mēnešu laikā samazinājās no 42% līdz 2,2%. To neizdarīja ārsti, tur netika ieviestas nekādas inovatīvas ārstniecības metodes vai jauni medikamenti - to paveica gudra, drosmīga un apņēmīga medmāsa, ieviešot racionālu un efektīvu veselības aprūpes procesu.

PSRS bija efektīva veselības aprūpes organizācija. Citādi tauta pie ārstniecības, kas pamatā balstījās uz bankām, zeļonku un aspirīnu, nebūtu izdzīvojusi… Bet medikamentu nepieejamība jeb deficīts iedibināja aplokšņu sistēmu, ko nespējam izskaust joprojām.

Latvijā situācija veselības aizsardzības sistēmā kļūst aizvien sliktāka, lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, bet veselības aizsardzības finansējums pieaug (milj. euro): 2007 - 737,6; 2008 - 819,5; 2009 -823,9; 2010 - 616,2; 2011- 701,2; 2012 -720,2; 2013 -666,6; 2014 - 725; 2015 - 752; 2016 – 770,8; 2017 – 786,2. Tūlīt finansējums būs sasniedzis trekno gadu līmeni, bet… Kur tā nauda paliek, ja Latvija ir praktiski pārgājusi uz maksas medicīnu?

Reģionu centros ir jāveido spēcīgas slimnīcas, kas apkalpo visas apkārtējās lauku teritorijas. Šim slimnīcām ir jābūt spējīgām tikt galā ar visiem vieglajiem un vidējiem gadījumiem visās klasiskajās nozarēs, kā arī spēt stabilizēt īpaši smagos gadījumus transportēšanai uz Rīgas klīniskajiem centriem. Reģionālo centru slimnīcas, protams, neveiks orgānu pārstādīšanu un onkoloģijas terapiju, bet tām ir jāspēj diagnosticēt onkoloģisko saslimšanu pietiekami augstā līmenī, lai nav lauku cilvēki uz Rīgu lieki jātrenkā.

Un ir iespējama arī papildu specializācija. Kāpēc Ventspilī, piemēram, nevar veikt acu operācijas? Pensionārus var savākt Rīgā vai kur nu tur, Ventspils reiss var nodrošināt speciālu tūri, nakti izmitināt kādā motelī vai dienesta viesnīcā. Un tas noteikti izmaksās daudz lētāk un būs nesalīdzināmi labāk organizēts par to šaušalīgo jucekli, kas notika Rīgā, kad pēkšņi tika iedotas papildu kvotas kataraktas operācijām - visus vecīšus sasauca vienā laikā, burzma un bardaks neaprakstāms, pat apsēsties nebija kur. Kāpēc vecie ir šitā jāpazemo? Cilvēki jau tā bija satraukušies par operāciju, kas normāli, bet viņiem vēl stundām kājās jāstāv viņu gados.

Jā, protams, būs problēma piesaistīt mediķus, jo Rīgā ir iespējas strādāt vairākās vietās, kas provincē nebūs. To var risināt ar reģionālo koeficentu, bet tam ir jābūt ievērojamam 2x vai 3x , salīdzinājumā ar Rīgu.

Arī Neatliekamās medicīnas mašīnas/stacijas ir jāpiesaista tieši konkrēto reģionu centrālajām slimnīcām, tāpat ģimenes ārsti-primārā aprūpe.

Medicīnas aprūpe ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem reģiona veiksmīgā attīstībā.

1. tehnoloģiju ieviešanas, transformācijas centri

Vāji visur. Arī Rīgā.

2. iestādes ārzemnieku sociālai aprūpei

Tās ir viesnīcas. Liepājā un Ventspilī nav problēmu, bet citur...

3. augsta līmeņa valsts iestādes un tiesas

4. plašas iepirkšanās iespējas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc specializētām augsta līmeņa precēm

5. plaši norobežoti parki un zaļie stādījumi.

Pilsētas reģionu kā veselu telpiski paplašinātu struktūru, kurā ir izvietotas pilsētas funkcijas: dzīvošana, darbs, izglītība, iepirkšanās, kultūras un rekreācijas aktivitātes. Šīs aktivitātes ir savstarpēji cieši saistītas un veido funkcionālu veselumu, kurš joprojām ir vērsts un saistīts ar tradicionālo centrālo pilsētu. (Haegen, Pattyn, 1980)

Latvijā šiem kritērijiem vairāk vai mazāk atbilst tikai: Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Rēzekne.

Latvijas teritorija tomēr ir pārāk liela, lai visi iedzīvotāji varētu saņemt izglītības, medicīnas, kultūras pakalpojumus tikai Rīgā - tas prasītu pārāk daudz laika un resursu. Latvijas teritoriālajā plānošanā ir jāvirzās uz policentrisku attīstību, bet šo centru jeb centrālo vietu skaitam ir jābūt sabalansētam ar Latvijas iedzīvotāju skaitu- 1 Rīgas reģions tiek balansēts ar 5 reģionālajiem centriem (Kristallera tīkls).

Daugavpils -Dienvidlatgale, Rēzekne – Ziemeļlatgale, Liepāja – Dienvidkurzeme, Ventspils –Ziemeļkurzeme, bet Vidzemei ar vienu Valmieru nepietiks, tur būtu jāiet tandēmā ar Cēsim (attālums ap 35 km), veidojot policentrisku aglomerāciju.

Un tagad es rakstīšu vārdus, ko nekad no sevis nebūtu gaidījis. Un laikā, kad kaislības ap šo personu sit īpaši augstu vilni… par spīti Bailēm, ko ar interesi izlasīju, un Sarunām, ko neizlasīju… Es aizstāvēšu Aivaru Lembergu.

Tā nu ir sanācis, ka pēdējo pāris gadu laikā es samērā bieži biju Ventspilī - es formulēju savu viedokli par pilsētu un cilvēkiem.

Latvijā valdošā tiesiskā nihilisma apstākļos cilvēks ir kļuvis pilnīgi bezspēcīgs. Nu uzrakstīsi sūdzību par pārestību, un? Atrakstīs tev kāds ierēdnis polikorektu un formālu atbildi uz piecām lapām, ar prokuratūru un policiju tas pats, ar masu medijiem tas pats - valda vispārēja un pilnīga nesodāmības apziņa. Tas krievu laikos ar avīzi sita mušas un činavniekus… Ar ko ventspilnieki atšķiras no visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem? Viņiem ir, kam pasūdzēties, kad nodarīts gauži! Aivars tās lietas ņem stingri - un viņš nejauc, kurš viņam ir kategorijā холопы un холуи, bet kuri viņam ir augsti godātie vēlētāji

Lembergs nevar ietekmēt Krievijas tranzītu, tur tiek īstenoto mērķtiecīga valsts politika kravu novirzīšanai caur Somu līča termināliem - savām ostām. Bet Ventspils tomēr ir pārorientējusies un attīstījusi ražojošos uzņēmumus. Un tas nebūt nav vienkārši, jo no vienas puses iedzīvotājiem vajag darbavietas, bet investori nāk, kur ir kvalificēts darbaspēks. Un sabalansēt šīs lietas nebūt nav viegli, īpaši ņemot vērā, ka vidējais iedzīvotāju blīvums Ventspils novadā ir 5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru -zemākais Latvijā, vidēji ir 30. Tas Ziemeļkurzemei ir raksturīgi, jo no vienas puses jūra, tad Slīteres rezervāts, meži, kur īpašu iedzīvotāju blīvumu augšā neuzdabūsi.

Ziemeļkurzemē ir manas saknes…Un man nāk gadi, kas jau sāku apdomāt, kur pavadīt mūža nogali - daudz dabas un klusuma, mazliet kultūras, bet droši vien arī daudz vairāk medicīnas… Kaut kur starp Roju un Kolku… Bet pašreiz tur nav problēmu tikai ar dabu un klusumu. Tāpēc es ceru, ka Lembergs izvilks Ventspili, jo vienīgi Ventspils var izvilkt Ziemeļkurzemi.

Es gan neloloju īpašas cerības, ka kaut kas diži ir mainījies no Slātavas un Čangalienas laikiem - Runas vīriem ir spēks rokā, un, ko tie nospriež, tas paliek, vairāk nekā.

Nu attīstīs visus 110 novadus un 17 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, lai visu naudu godīgi sadalītu un apgūtu, nu stāvēs pie ābeles raudādami, ka valdība ļauj laukiem mirt… Drīz visa Latvija būs kā atremontēts Brīvdabas muzejs.

Sociālekonomiskie procesi ir kā viļņi okeānā… Dažs izveicīgais var noķert vilni, lai sērfotu, bet… neviens nevar to apturēt!

Teritoriālā attīstība un plānošana ietekmē mūsu dzīves - iespējams daudz vairāk, nekā mēs to apzināmies. Tirgus spēki vieni paši nevar nodrošināt vispārēju labklājību pilsoņiem. Veselais saprāts prasa politisku attieksmi un iejaukšanos.

The Council of Europe Spatial/ Regional Planning (CEMAT)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

Foto
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...