Latvijas Žurnālistu asociācija izplatījusi, iespējams, gada vismelīgāko paziņojumu
Imants Liepiņš01.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja pastāvētu ne tikai nominācija “gada nevārds”, bet arī - “gada melīgākais publiskais paziņojums”, tad pašās aizvadītā gada beigās uz to varētu nominēt Latvijas Žurnālistu asociācijas (LaŽA) paziņojumu saistībā ar LTV vadītāju Ivara Beltes un Sergeja Ņesterova negaidīto atlaišanu.
Gada pēdējā darbadienā LaŽA, kurā daļa biedru kādreiz bijuši saistīti ar Francijā par korupciju notiesātā finansu oligarha Džordža Sorosa naudas plūsmām, izplatīja “nosodījumu” par Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu atbrīvot no amata Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti un valdes locekli programmu attīstības jautājumos Sergeju Ņesterovu”. Atlaišana notika saistībā ar LTV valdes nespēju nevis nopelnīt naudu, bet nespēju pat iztērēt līdzekļus, kurus LTV tehniskajam nodrošinājumam valsts jau ir piešķīrusi.
LTV valdes pārkāpumu uzskaitījums
LaŽA savā paziņojumā raksta: “Sabiedriskā medija valdes atbrīvošana var notikt, tikai balstoties uz ļoti nopietniem pārkāpumiem, savukārt NEPLP izplatītajā paziņojumā nekādi nopietni pārkāpumi nav minēti, atzīmēti tikai potenciāli iespējamie riski.”
Tāds izteikums ir pārbaudāmi, verificējami nepatiess, jo NEPLP vienlaicīgi ar paziņojumu par I. Beltes un S. Ņesterova atlaišanu pamatoja, kāpēc pieņemts tik drakonisks lēmums: “2016. gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu – “Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide”, divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā. Saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017. gada beigām, bet LTV apguva tikai nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018. gada martam, kas nenotika. 2018. gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta 1. kārta ekspluatācijā līdz 17. decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā tika konstatēts būtisks sadārdzinājums – nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.
2018. gada maijā, pastāvot riskam, ka Ziņu dienesta režijas komplekss jebkurā brīdī var pārstāt darboties, valdība augustā atbalstīja 414 137 eiro apmērā piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LTV apņēmās projektu īstenot līdz gada beigām. NEPLP konstatēja, ka iepirkums, kas saistīts ar instalāciju iegādi un uzstādīšanu, ir izsludināts vien 14. novembrī. Līdz ar to, paziņojot iepirkuma rezultātus 13. decembrī, plānotos darbus nav iespējams pabeigt laikā. Ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem netiek apgūti līdz gada beigām, tie jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā.”
Tātad nepatiess ir LaŽA paziņojumā teiktais, ka “NEPLP izplatītajā paziņojumā nekādi nopietni pārkāpumi nav minēti”. Augstākminētās LTV valdes neizdarības ir par sevišķi lielām summām.
Kas jādara NEPLP, un kas jādara LTV, un ko teica Valsts kontrole?
LaŽA kritizē: “Turklāt stratēģisku attīstības projektu plānošana, kā arī pietiekoša un savlaicīga finansējuma piesaiste ir NEPLP, nevis [LTV] valdes kā izpildorgāna uzdevums.”
Tieši to NEPLP ir darījusi, pārliecinot Ministru kabinetu un Saeimu iekļaut 2017. un 2018. gada budžetos papildus miljonu, lai nomainītu savu laiku nokalpojušo LTV aparatūru. Nauda tikusi izcīnīta, taču - tieši dēļ LTV valdes nespējas laikus izsludināt konkursus, iepirkt aparatūru un to uzstādīt - šī valsts izdalītā nauda nav tikusi izlietota!
Tas izskatās šādi: NEPLP izsit naudu LTV vajadzībām, taču LTV valde “sabotē” tās izlietošanu. Ja budžeta naudu vienā gadā nespēj izlietot, tad nākamā gada budžetā tā zūd.
Vai kaut viens privātuzņēmums paturētu darbā tādus “menedžerus”, kas nespēj paņemt vairāk nekā miljonu eiro, kurš pats iekrīt rokās no valsts budžeta? Kur nekas nav jādara, lai šo miljonu nopelnītu pašiem?
Īpašu uzmanību pelna LaŽA paziņojumā ietvertais apgalvojums: “Arī Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā par LTV ir konstatējusi, ka padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību un LTV – pārdomātu ilgtspējīgu kapitālsabiedrības attīstību.”
Valsts kontrole nesen pabeidza ilgstošu mediju sabiedriskā pasūtījuma revīziju par daudzgadu periodu, un savā ziņojumā (cita starpā) raksta tā: “Padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību, un LTV – pārdomātu, ilgtspējīgu kapitālsabiedrības attīstību, jo laika periodā no 2011. līdz 2017. gadam LTV [...] nepietiekami plānojusi un ieguldījusi līdzekļus ilgtermiņa ieguldījumos (pamatlīdzekļos). [...] VK revidenti neguva pārliecību, ka LTV ieņēmumus par tehnikas nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo LTV nav veikusi pakalpojumu pašizmaksas un izpildes cenas aprēķinus, nav aktualizējusi maksas pakalpojumu cenrādi kopš 2013.gada, un tas faktiski netiek piemērots.” - utt., utt.
kontekstā ar VK ziņojumu redzam, ka LaŽA, atsaucoties uz šo ziņojumu, “aizmirsusi” savā publiskajā paziņojumā ierakstīt vienu konkrētu faktu, kas maina visu lietas būtību: šo un citu nejēdzību dēļ, kādas uz to brīdi bija zināmas, 2017. gada sākumā Saeima nepārvēlēja amatos nevienu no iepriekšējiem NEPLP locekļiem, kas bija šīs nejēdzības ielaiduši LTV darbā. Viņu vietā ievēlēja jaunus NEPLP locekļus - D. Ķezberi, G. Līdaku, I. Āboliņu, P. Grīvu, A. I. Druvieti (Beitiku), kas tagad sistemātiski novērš dažādas sabiedriskā pasūtījuma izpildes neizdarības citu pēc citas.
Bet kurš tad bija NEPLP vadītājs lielāko daļu no tā perioda, par kuru Valsts kontrole izsaka pārmetumus? Pareizi, tas bija Ainars Dimants (kuru Saeima vēlāk no amata NEPLP atlaida un kura atlaišanu par pamatotu atzina apgabaltiesa) - A. Dimants ir publiski zināms kā Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs. Vai tāpēc organizācija savā asajā paziņojumā noklusējusi faktu, ka viņš ir viens no tiem, kam hronoloģiski tikuši adresēti šie Valsts kontroles pārmetumi?
Tās vēl nav visas aplamības...
Organizācija vēl raksta, ka “sabiedriskā medija valdes atbrīvošana „uzticības zaudēšanas dēļ” ir drauds mediju neatkarībai un tiešā pretrunā ar Eiropas Padomes rekomendācijām, ko Latvija ir akceptējusi.” Nav sniegts nekāds pamatojums šādu rekomendāciju eksistencei.
Tiek atgādināti arī citi iepriekšējos divos gados uzmanību izraisījuši notikumi, tajā skaitā “LŽA [...] kritiku izpelnījās argumentētas diskusijas trūkums par NEPLP ierosinātajām radikālajām pārmaiņām sabiedriskā radio kanāla Pieci.lv formātā.” Arī šis izteikums ir pretrunā ar pārbaudāmiem faktiem: patiesībā argumentētas un ilgstošas diskusijas par Pieci.lv nebūšanām noritēja gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un tās darba grupā, gan profesionāļu starpā, gan medijos un plašākā sabiedrībā. Iznākumā pirms gada formāts tiešām tika nomainīts, un klausītāju skaits sistemātiski aizgājis uz augšu, kā rāda Kantar TNS dati par 2018. gadu.
Bet visinteresantākais ir tas, ko LaŽA savā I. Beltes un S. Ņesterova aizstāvības paziņojumā izvēlas apiet un nepieminēt vispār. Jo svaigākajā no visām revīzijām ir atklājušās tādas “Dieva zīmes”, kuras nav iespējams pat iztēloties, kamēr neizrādās, ka ar šādām shēmām kāds klusībā jau nodarbojas: konstatēts, ka LTV ne tikai nesāk pildīt uzdevumu iet ārā no reklāmas tirgus, LTV - tieši pretēji - ir slepeni sākusi tirgoties ar kādu privāto televīziju (pagaidām ir aizdomas par Pervij Baltijskij Kanal), piesaistot reklāmas naudas privātajai komerctelevīzijai!
“[2018. g.] oktobrī Ivars Belte ir noslēdzis līgumu ar vismaz vienu Latvijas komerctelevīziju, padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru, kas, izmantojot publiskos resursus, apkalpo komerctirgu.” - sacīts revīzijas komisijas slēdzienā.
Šie fakti tiks skatīti Saeimas Mediju politikas apakškomisijā, bet pēc tam - arī Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijā.
Avoti:
LaŽA paziņojums http://www.latvijaszurnalisti.lv/raksti/2018/12/29/lza-nosoda-ltv-vadibas-atlaisanu/
NEPLP sniegtais pamatojums: https://neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-izsaka-neuzticibu-ivaram-beltem-un-sergejam-nesterovam.html
VK revīzijas ziņojums: http://www.lrvk.gov.lv/uploads//reviziju-zinojumi/2017/2.4.1-13-1_2017/reviizijas-zinojums_ltv.pdf
Kantar TNS dati: http://www.kantartns.lv/radio-dati/
Jaunākais revīzijas slēdziens: https://neplpadome.lv/lv/assets/documents/Lemumi/NEPLP%20Revizijas%20komisijas%20zinojums.pdf
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
