Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs katrs vienlaikus esam dažādu sociālo statusu īpašnieki, un to robežas nav strikti novilktas ar laika rāmi. Proti, nakts stundas neatceļ sociālo statusu mamma, studente, darbiniece, kolēģe, sieva, draudzene utt. tikai tāpēc, ka tajā laikā cilvēki guļ. Arī vakarā, pēc darba, aizverot darba telpu durvis un dodoties mājup vai citās privātās darīšanās, mēs aizvien esam darbinieki: mums ir saistoši darba devēja noteiktie darba kārtības noteikumi, uzņēmuma paustās vērtības.

Lojalitāti raksturo uzticība, cieņpilna attieksme, un tā liecina par darbinieka attieksmi, ieguldījumu uzņēmumā, uzvedību un izturēšanos pret uzņēmumu, tā vērtībām un interesēm.

Ārpus darba laika un darba vietas darbiniekam savā uzvedībā ir jāievēro vislielākā rūpība un labticība. Viņa rīcībai jābūt pamatotai un tiesiskai, proti, tas nedrīkst darīt un runāt visu, kas ienāk prātā.

Vārda brīvība var tikt ierobežota, ja ir leģitīms mērķis, kā arī, lai aizsargātu citu personu, piemēram, tiesības uz veselības aizsardzību, reputāciju, sabiedrības drošību u. tml. Viena indivīda pamattiesības var tikt ierobežotas, lai aizsargātu publiskās intereses un plašākas sabiedrības intereses un tiesības.

Jo augstāks darbinieka amats, jo augstāks darba devēja uzticības līmenis. Darbiniekam ir jābūt īpaši uzmanīgam attiecībā uz tā vārda brīvības tiesību īstenošanu un jāvērtē, vai tas var atļauties un vai vispār ir tiesīgs sniegt tādu publisku viedokli, kas ir pretējs darba devēja interesēm, vērtībām, veselības aizsardzībai u. tml.

Vakcinēšanās pret Covid-19 jautājums Latvijas sabiedrību polarizēja, tai nosacīti “piešķirot” jaunu statusu: vaxeris un antivaxeris. Šī statusa darbības visspilgtāk izpaudās cilvēku attieksmē, ko tie ar saviem vai citu personu ierakstiem pauda dažādās sociālajās platformās, tiecoties atbalstīt vienu vai otru pozīciju. Neizpalika arī konfliktsituācijas – publiski izskanējusi informācija par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar diviem valsts pārvaldē nodarbinātiem, zināmiem sabiedrisko attiecību speciālistiem.

Sarunā ar darba tiesībās praktizējošu zvērinātu advokāti Gitu Oškāju (attēlā) mēģinājām veidot izpratni jautājumā par darbinieka lojalitātes darba devējam robežām un tiesībām uz privāta viedokļa paušanu.

Kas ir un ko sevī var ietvert darbinieka lojalitāte darba vietai? Kur tā ir, un kur tā var būt noteikta?

Nav vienas definīcijas terminam “lojalitāte”, taču to raksturo uzticība, cieņpilna attieksme, un tā liecina par darbinieka attieksmi, ieguldījumu uzņēmumā, uzvedību un izturēšanos pret uzņēmumu, tā vērtībām un interesēm. 

Darba likums noteic, ka darba devējs ir tiesīgs noteikt darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kuri attiecas uz darba kārtību uzņēmumā, darba kārtības noteikumos. Savukārt ar rīkojumiem darba devējs ir tiesīgs darba līguma ietvaros precizēt darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus uzņēmumā.

Praksē tie var būt arī citādi nosaukti, darba devēja izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kas noteic darbinieku uzvedības noteikumus, piemēram, Ētikas kodekss u. c. Arī darba līgumā var tikt iekļauta atsevišķa sadaļa par uzvedības un citiem nepieciešamiem noteikumiem, ko puses uzskata par būtisku. 

Vai darbinieka lojalitātei ir robežas? Kur tās sākas un kur – beidzas? Proti, vai, izslēdzot gaismu kabinetā, aizverot darba datoru, darbinieks ir brīvs no atbildības par savu rīcību publiskajā vidē, neraugoties uz to, ka tas nav valsts vai pašvaldības amatpersona?

Darba kārtības noteikumi nosaka darbinieka uzvedības noteikumus un citus noteikumus darba vietā un uzņēmumā. No vienas puses, darba devēja noteikumi un rīkojumi ir spēkā un attiecas uz darbiniekiem darba laikā – tas ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kurā darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā.

Tomēr, no otras puses, līdzīgi kā komercnoslēpuma neizpaušanas pienākums, kas nosaka, ka darbiniekam ir aizliegts izpaust darba devēja komercnoslēpumu un citu konfidenciālu informāciju, ir spēkā ne tikai darba laikā, bet vispārīgi, tajā skaitā arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, tāpat arī attiecībā uz savu uzvedību ārpus darba laika un darba vietas, darbiniekam ir jāievēro vislielākā rūpība un labticība. Viņa rīcībai jābūt pamatotai un tiesiskai, proti, tas nedrīkst darīt un runāt visu, kas ienāk prātā. Protams, jebkādiem ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem, un tie nedrīkst pārmērīgi iejaukties darbinieka tiesībās uz privāto dzīvi un aizskart citas pamattiesības.

Darba devējam darba kārtības noteikumos ir tiesības noteikt uzvedības noteikumus, kas darbiniekam ir jāievēro. Piemēram, ka darbinieks apņemas nepieļaut rīcību, kas varētu kaitēt darba devējam, tā reputācijai, vērtībām, interesēm, neitralitātes politikai, tikumībai, drošībai, aizskart savus kolēģus un klientus, bez darba devēja piekrišanas neizteikties par darba devēja un klientu uzņēmējdarbību, sniegt intervijas u. tml.

Darba devējam ir pienākums izteikties skaidri, tieši un nepārprotami, lai ikviens darbinieks saprastu savus pienākumus un atbildību.

Ne tikai darba tiesiskajās attiecībās, bet arī vispārīgi ikvienam ir jāizvairās no:

rīcības, kura aizskar citu personu reputāciju, godu un cieņu;

nepatiesu ziņu un nepamatota, rupja, aizskaroša viedokļa sniegšanas;

neatļautas un nepieklājīgas darbības, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu.

Civillikums noteic, ka ikvienam tiesības jāizlieto un pienākumi jāpilda pēc labas ticības. Šī norma, protams, jāpiepilda ar saturu, tādējādi liela nozīme ir faktiskiem apstākļiem, izteikumu kopējam kontekstam un nozīmei, ko šādam izteikumam varētu piešķirt neitrāla persona, kā arī izteikuma autora skaidrojumiem.

Turklāt vienmēr jāatceras arī jautājums par personas datu aizsardzību, proti, neviens nav tiesīgs apstrādāt personas datus bez tiesiskā pamata, un ir aizliegts izpaust darba devēja komercnoslēpumu, ja vien darba devējs ir norādījis, kāda informācija ir uzskatāma par neizpaužamu.

Kāda, jūsuprāt, ir personas (darbinieka) brīvība publiski paust savu privāto viedokli, tostarp ar ierakstiem sociālās saziņas platformās, ja tas ir atšķirīgs no darba devēja noteiktajām vērtībām?

Tas ir normāli, ka personām ir dažādi viedokļi, taču vārda brīvība noteikti nav visatļautība.

Sociālajiem tīkliem mūsdienās ir liela vara, tajos paustais viedoklis neilgā laikposmā sasniedz ļoti plašu personu loku, līdz ar to uzvedībai sociālajos tīklos ir jābūt īpaši pārdomātai, jo labot pateikto, uzrakstīto vai to dzēst varētu būt neiespējami. Līdz ar to sociālajos tīklos, piemēram, neapdomīgi, nepamatoti paustais viedoklis vai nepatiesas ziņas var radīt lielu kaitējumu.

Saistībā ar šo aspektu vēlos vērst uzmanību vairākām Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Augstākās tiesas paustajām atziņām, kas varētu palīdzēt rosināt pārdomas par šo tēmu:

Tiesības uz vārda brīvību aptver ne tikai tādu informāciju vai idejas, kuras sabiedrībā tiek uzņemtas atzinīgi vai kuras uzlūko kā neapvainojošas vai neitrālas, bet aptver arī tādus izteikumus, kuri aizskar, šokē vai ir neērti (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 12. septembra sprieduma lietā “Palomo Sánchez and Others v Spain”, iesnieguma Nr. 28955/06, 28957/06, 28959/06, 28964/06, 53. punkts).

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants negarantē neierobežotu vārda brīvību pat attiecībā uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Vārda brīvību īstenošana saistīta ar pienākumiem un atbildību, kam ir nozīme, kad ir runa par citu cilvēku reputācijas un citu personu tiesību apdraudēšanu. Tādējādi, arī sniedzot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, personai ir pienākums rīkoties godprātīgi, lai sniegtu precīzu un ticamu informāciju (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā “Barata Monteiro da Costa Nogueira and Patrício Pereira v Portugal”, iesnieguma Nr. 4035/08, 21. punkts; 2016. gada 5. jūlija sprieduma lietā “Kurski v Poland”, iesnieguma Nr. 26115/10, 56. punkts).

Uz apvainojošu apgalvojumu var neattiekties vārda brīvības aizsardzība, ja tā vienīgais mērķis ir aizskart un pazemot (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 2. oktobra lēmuma lietā “Rujak v Coratia”, iesnieguma Nr. 57942/10, 27.—29. punkts).

Viedoklis bez jebkādas faktiskās bāzes var būt pārmērīgs, tāpēc vārda brīvības ierobežojuma samērīgums var būt atkarīgs no tā, vai izteiktajam viedoklim bijis pietiekams, faktos balstīts pamatojums. (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2001. gada 27. februāra spriedums lietā “Jerusalem v. Austria”, iesnieguma Nr. 26958/95, 43. punkts).

Augstākā tiesa atzinusi, ka atbildība iestājas arī par nepamatota un aizskaroša viedokļa paušanu bez jebkādas faktiskās bāzes, tas ir, gadījumos, kad viedoklis ir rupjš un klaji aizskarošs. Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, jāpastāv zināmam pamatam, piemēram, kādiem notikumiem, vai arī cietušais pats ir veicis kādas darbības, kas ir pamatā konkrētam viņa personības vai darbības vērtējumam. (Augstākās tiesas 2015. gada 24. septembra spriedums lietā Nr. SKC‑204/2015 (C31370910), 7.1. punkts).

Ņemot vērā iepriekš minēto, no vienas puses, atbilstoši Satversmes 100. pantam ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, kas ir pamattiesības.

No otras puses, Satversmes 116. pants noteic, ka pamattiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Vārda brīvība attiecas ne tikai uz fiziskām, bet arī juridiskām personām. Personas ieņemamais amats vai īpašais statuss var ietekmēt vārda brīvības ierobežojumu piemērošanas apjomu attiecīgajai personai saskaņā ar Satversmes 116. pantu.1

No Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta otrās daļas izriet, ka vārda brīvības ierobežošanas leģitīmie mērķi var būt arī valsts drošība, teritoriālā vienotība vai sabiedriskās drošības intereses, nekārtību vai noziegumu nepieļaušana, veselības, morāles un citu cilvēku reputācijas vai tiesību aizsardzība, konfidenciālas informācijas izpaušanas nepieļaušana un tiesas autoritātes un objektivitātes saglabāšana.

Tas nozīmē, ka vārda brīvība var tikt ierobežota, ja ir leģitīms mērķis, kā arī, lai aizsargātu citu personu, piemēram, tiesības uz veselības aizsardzību, reputāciju, sabiedrības drošību u. tml. Viena indivīda pamattiesības var tikt ierobežotas, lai aizsargātu publiskās intereses un plašākas sabiedrības intereses un tiesības.

Piemēram, sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis tradicionāli orientējas uz nepieciešamību nodrošināt pamattiesībās konkretizētās piecas pamatvērtības: cilvēka dzīvību, brīvību, veselību, godu un īpašumu. Sabiedrības drošība nodrošināma nevis atsevišķu personu interesēs, bet gan publisko interešu aizsardzībai.2

No juridiskā aspekta ir jāņem vērā arī tas, vai persona pauž viedokli vai ziņas, jo, ņemot vērā izteikumu veidu, ir piemērojams atšķirīgs piemēroto ierobežojumu samērīguma pārbaudes standarts.

Fakta esamību, kas ir ziņu pamatā, var pierādīt, savukārt viedokļa patiesums nav pierādāms. Personai ir jāatbild par nepatiesu faktu izplatīšanu.

Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka, [..] viedoklis nedrīkstētu būt izteikts klaji rupjā veidā, tomēr izvēlētās formas pamatotība un pieļaujamās kritikas robežas ir saistītas ar izteikumu kontekstu, sabiedrības interesēm un mērķi, kādēļ izvēlēti konkrētie izteikumi.3

Darbinieka privātie uzskati noteiktos jautājumos var nesakrist un pat būt pretēji darba devēja publiski paustajām vērtībām. Vai darbinieks, kurš, piemēram, neatbalsta vakcināciju, var dalīties ar līdzīgi domājošu personu ierakstiem sociālajos tīklos, ja darba devējs ievēro valsts noteikto normatīvo regulējumu par pandēmijas ierobežošanu?

Būtiski ir faktiskie apstākļi, kādos persona īsteno savas tiesības uz vārda brīvību, tostarp iesaistīto personu statusu (privātpersona, amatpersona, politiķis u. tml.), amatu, pienākumus, izteikumu saturu, veidu, kādā tie ir publiskoti. Svarīgs ir arī konteksts, un tas, kā to varētu uztvert vidusmēra lasītājs vai klausītājs.

Pēc maniem ieskatiem, jo augstāks darbinieka amats, jo augstāks darba devēja uzticības līmenis. Darbiniekam ir jābūt īpaši uzmanīgam attiecībā uz tā vārda brīvības tiesību īstenošanu un jāvērtē, vai tas var atļauties un vai vispār ir tiesīgs sniegt tādu publisku viedokli, kas ir pretējs darba devēja interesēm, vērtībām, veselības aizsardzībai u. tml. Rīcība, kas ir pretēja iepriekš minētajam, var novest pie tā, ka cietusī persona ceļ prasību, piemēram, par nepatiesu ziņu atsaukšanu, atvainošanos, kaitējuma vai zaudējumu piedziņu.

Savukārt darba tiesiskajās attiecībās pārkāpums var novest pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas, disciplinārsoda vai pazemināšanas amatā. Priekšnoteikums kādai no sekām ir pārkāpuma konstatēšana, savukārt pārkāpumi ir norādīti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā.

Kādas ir darba devēja tiesības, sastopoties ar šādu darbinieka pozīciju sociālajās platformās. Kā jārisina šādi strīdi?

Situācijas ir dažādas, un tās nekad nebūs viennozīmīgas. Tas vienmēr būs vērtēšanas jautājums, un strīda gadījumā, protams, gala vārds piederēs tiesai.

Vērtējot no darba tiesisko attiecību aspekta, ja darba devējs konstatē pārkāpumu, viņam darbiniekam ir jāpieprasa paskaidrojums, lai saprastu, kādi ir bijuši darbinieka motīvi, rīcības cēlonis, iemesls, apstākļi, nodoms u. tml.

Ja nepieciešams, darba devējs var organizēt pārrunas. Ņemot vērā, cik nopietns ir pārkāpums, proti, kāds ir darba devēja notikušā vērtējums (darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu), darba devējs ir tiesīgs lemt par savu turpmāko rīcību.

Var būt situācijas, kad pietiks ar pārrunām pušu starpā, kuru laikā darba devējs izklāstīs situāciju no sava skatpunkta un puses vienosies, ka darbinieks atturēsies no tādas rīcības, kas, pēc darba devēja ieskatiem, aizskar darba devēja tiesības, intereses, vērtības, pārkāpj uzvedības noteikumus u. tml. Ja pārkāpums nebūs smags, var izteikt disciplinārsodu. Ja darba devējs uzskatīs, ka pārkāpums ir būtisks, tad var piemērot gan pazemināšanu amatā vai citu darba līguma grozījumu izdarīšanu (pamatojoties uz Darba likuma 98. pantu un 101. pantu), gan uzteikumu.

1Satversmes komentāri, VIII nodaļa Cilvēka pamattiesības, Latvijas Vēstnesis, 2011, 359. lpp.

2Satversmes komentāri, VIII nodaļa Cilvēka pamattiesības, Latvijas Vēstnesis, 2011, 758. lpp.

3Senāta 2019. gada 10. jūlija sprieduma lietas Nr. SKC-40/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0710.C30292615.1.S) 9. punkts.

* Šo interviju tiešām ir publicējis Latvijas valsts oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...