Latvijas valsts drošības apdraudējumu raksturojums

Krievijas īstenotās aktivitātes pret Latviju visaktīvāk izpaužas kā Krievijas ietekmes pasākumi informatīvajā telpā, darbs ar ietekmes aģentiem, tajā skaitā tautiešu politikas īstenošanu, ekonomisko ietekmes instrumentu pielietošana, kā arī atsevišķas speciālo dienestu aktivitātes. Tomēr Krievijas ietekmes iespējas Latvijā nav pietiekamas, lai veiktu masveidīgu, efektīvu un uz tūlītēju rezultātu vērstu kampaņu.

Ārvalstu specdienestu darbība Latvijā

2015. gadā SAB turpināja pretizlūkošanas pasākumus pret ārpus NATO un ES valstu izlūkošanas un drošības dienestiem (turpmāk - ārvalstu specdienestiem). Ārvalstu specdienestu darbības pret Latvijas, ES un NATO interesēm ir viens no būtiskiem nacionālās drošības apdraudējumiem, kas skar politisko, ekonomisko, militāro un sabiedrisko jomu.

Aizvadītajā gadā visaktīvāk pret Latvijas interesēm ir strādājuši Krievijas specdienesti. To ietekme un pilnvaras Krievijā ir augstas un atsevišķās jomās turpina palielināties, kas attiecīgi palielina Krievijas specdienestu radīto apdraudējumu Latvijai. 2015. gadā ir konstatēta arī citu ārpus NATO un ES valstu speciālo dienestu aktivitātes, tomēr to darbības nav radījušas būtisku apdraudējumu Latvijas drošības interesēm.

Ārvalstu specdienestu darbības mērķis ir iegūt publiski nepieejamu un apsteidzošu informāciju, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru lēmumu pieņemšanai. Ārvalstu specdienestu izlūkošanas interešu lokā augsta prioritāte 2015. gadā bija un joprojām ir NATO un Latvijas aizsardzības politikas aktualitātēm, piemēram, izlūkdienestu uzmanības lokā ir citu NATO dalībvalstu militārā kontingenta dalība starptautiskajās mācībās Latvijas teritorijā, to skaitliskais sastāvs, loģistikas un apgādes jautājumi. 2015. gadā ārvalstu izlūkdienesti interesējušies arī par Latvijas prezidentūru ES Padomē, Latvijas un citu dalībvalstu pozīcijas svarīgos ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, nostāju jautājumā par Krievijai noteiktajām sankcijām, migrācijas un enerģētikas politiku. Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, piemēram, prezidenta vēlēšanas, valdības stabilitāte, budžeta pieņemšana, sabiedrības nostāja bēgļu jautājumā, arī atradās ārvalstu izlūkdienestu redzeslokā.

Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas. Izlūkošanas mērķu sasniegšanai ārvalstu dienesti izmanto informācijas iegūšanu no kontaktpersonām, informācijas avotiem, tehnisko un signālizlūkošanu, tajā skaitā kiberizlūkošanu, kā arī informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem. Pēdējos gados turpina pieaugt Krievijas tehniskās izlūkošanas spējas un gatavība tās pielietot. 2015. gadā SAB sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem konstatēja vairākus kiberspiegošanas gadījumus, kas tikuši vērsti pret Latvijas valsts iestāžu informācijas un sakaru sistēmām. Individuāli lietotāji un to personīgās elektroniskās iekārtas, sociālie tīkli un virtuālie konti joprojām ir augsta riska mērķi.

Bez informācijas vākšanas specdienesti īsteno aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas, ES un NATO lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrības viedokli. Arvien vairāk ietekmes pasākumu īstenošanai tiek izmantota virtuālā telpa un sociālie tīkli, kuros specdienesti var darboties attālināti un to patieso īstenotāju identificēt ir sarežģīti. Ietekmes pasākumus virtuālajā telpā 2015. gadā realizēja gan ārvalstu specdienesti, gan citas ārvalstu struktūras un vadītas “haktīvistu” grupas, kā piemēram, t.s. “Kremļa troļļi”. Ietekmes pasākumi izpaudās kā provokatīvu komentāru rakstīšana sociālajos tīklos un interneta mediju komentāru slejās, fiktīvu interneta petīciju izvietošanu ar nolūku kurināt nacionālo naidu, nepatiesas un nomelnojošas informācijas izplatīšanu masu medijos. Vairākos gadījumos tika novēroti diskreditējoša rakstura sižeti Krievijas valsts medijos par “agresīvajiem, naidīgajiem un nemākulīgajiem” Baltijas valstu specdienestiem.

Krievijas teritorijā ar plašām pilnvarām darbojas Federālais drošības dienests (FSB), kura atbildības lokā ir visplašākais tēmu klāsts. Pastiprinātā uzmanības lokā atrodas gan ārvalstu diplomāti, uzņēmēji, zinātnieki, studenti un žurnālisti. Regulāri ceļotāji un pierobežas iedzīvotāji arī tiek pakļauti FSB interešu sfērai. Šantāža un draudi nereti tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām. SAB ir fiksējis vairākus gadījumus, kuros bijuši iesaistīti Latvijas iedzīvotāji un FSB darbinieki.

Krievijas ietekmes pasākumi informatīvajā telpā

Krievijas informatīvā ietekme Latvijā ir ilglaicīga, mērķtiecīga un sistemātiska, un rada ilgtermiņa apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. 2015. gadā Krievijas īstenotās aktivitātes informatīvajā telpā kopumā atbilda vispārējam, ilgākā laika periodā novērotam līmenim, un šo aktivitāšu ietekme uz procesiem Latvijā vērtējama kā mērena.

Krievijas ietekmes aktivitāšu informatīvajā vidē efektivitāti nodrošina Krievijas plašsaziņas līdzekļu pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Krievijas informatīvās ietekmes Latvijā pamatā ir retranslētie Krievijas televīzijas kanāli, kas praktiski pilnībā ir valsts kontrolēti un tajos iekļautā informācija atbilst Kremļa uzstādījumiem.

Pēdējo divu gadu laikā Krievija pastiprinātu uzmanību velta tam, lai ārvalstīs, tajā skaitā Latvijā, palielinātu savu klātbūtni informatīvajā telpā. Ietekmes palielināšanai ārvalstīs visplašāk tiek izmantots telekanāls “RT” un mediju holdinga “Rossia Segodņa” projekts “Sputņik”, kura reģistrāciju Latvijā Krievija centās panākt 2015. gadā.

Informatīvās kampaņas ietver dažādām auditorijām mērķētu un pielāgotu propagandu, dezinformāciju un specdienestu organizētus pasākumus. Arī 2015. gadā šo instrumentu kopums tika efektīvi pielāgots notikumiem Ukrainā, Rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju, konflikta attīstībai Sīrijā, migrācijas jautājumam Eiropā u.c. aktuāliem jautājumiem.

Latvijai mērķētās Krievijas ietekmes aktivitātes informatīvajā telpā 2015. gadā lielākoties bija saistītas ar NATO politiku un militārā kontingenta klātbūtni Baltijas jūras reģionā. Pašmāju auditorijai Kremļa kontrolētie mediji NATO atspoguļoja kā agresoru un Krievijai naidīgu spēku, savukārt Latvijā propaganda centās diskreditēt gan NATO politiku, gan sabiedrībā veidot šaubas par Alianses spējām un gatavību aizsargāt Baltiju.

Starptautiskajā vidē ar mainīgu intensitāti turpinājās Latvijas nomelnošanas kampaņas ar tradicionāliem Krievijas vēstījumiem par vēstures falsifikāciju, nacisma atdzimšanu, nepilsoņu un krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem. Šos vēstījumus virza gan Kremļa kontrolēti mediji, gan Krievijas vadītas “izkārtņu” organizācijas.

Krievijas tautiešu politika

Krievijas tautiešu politika ir viens no redzamākajiem ietekmes instrumentiem Latvijā, tomēr ar tā palīdzību Krievija var manipulēt tikai ar atsevišķām personām un organizācijām, nevis vadīt visus Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus.

Krievijas tautiešu politikas mērķis ir konsolidēt un kontrolēt krievvalodīgo kopienu un ar tās starpniecību iegūt spēju ietekmēt iekšpolitisko situāciju, kā arī izmantot tautiešus kā tiešus Krievijas interešu aizstāvjus, kas pilda Kremļa uzdevumu mītnes valstī vai starptautiskā līmenī.

Krievijas izveidotais mehānisms, kā saņemt finansējumu no Krievijas, nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Kremļa interesēm. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši KF valsts institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi. Fondi izsludina konkursus finansējuma saņemšanai, taču faktiski naudu saņem tikai tās organizācijas un projekti, kuru līdzšinējā darbība ir bijusi saskaņota ar Krievijas ārpolitikas vajadzībām. Atsevišķos gadījumos finansējums tiek virzīts caur ārvalstīs bāzētiem starpniekiem un sabiedrisko attiecību vai konsultāciju kompānijām. Finansējuma saņēmēji Latvijā ir relatīvi šaurs personu un organizāciju loks.

Aktīvi Latvijas virzienā darbojas “Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fondam”. Krievijas uzdevums ir panākt, lai dienaskārtībā tiek uzturēts jautājums par krievvalodīgo un nepilsoņu diskrimināciju un tiesību pārkāpumiem Latvijā, tāpēc “Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds” piešķir finansējumu tām organizācijām, kas īsteno vajadzīgos projektus un kampaņas. Mākslīgi uzturētā problēma par tiesību pārkāpumiem, etnisko un lingvistisko diskrimināciju ir Kremļa instruments etniskās spriedzes uzturēšanai un sabiedrības šķelšanai, kā arī Latvijas starptautiskai diskreditācijai.

Lai arī daudziem Krievijas veicinātiem un finansētiem tautiešu pasākumiem ir humanitārs raksturs, visbiežāk to saturiskā un ideoloģiskā ievirze ir pretrunā ar Latvijas eiropeiskām pamatvērtībām, stiprina Kremļa veidotās “krievu pasaules” ietekmi un kavē etnisko minoritāšu integrācijas procesu.

NATO un ES institūciju klasificētās informācijas aizsardzība

SAB apakšstruktūra Nacionālā drošības iestāde (NDI) ir atbildīga par NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzību. Klasificētās informācijas aizsardzība ir būtisks NATO un ES drošības aspekts un spēja to nodrošināt ir pamats tam, ka Latvija tiek uzskatīta par pilnvērtīgu partneri šajās organizācijās. Klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi ir kopums, kas ietver personāla drošību, telpu fizisko drošību, dokumentu aprites drošību, informācijas drošību elektroniskajā vidē un industriālo drošību. NDI funkciju ietvaros SAB ir atbildīgs par visu Latvijas Republikas NATO un ES klasificētās informācijas subjektu kontroli un attiecīgu sertifikāciju.

2015. gadā SAB veica pārbaudes un izsniedza 1669 sertifikātus pastāvīgam darbam ar NATO klasificēto informāciju un 1972 sertifikātus pastāvīgam darbam ar ES klasificēto informāciju. Piekļuve NATO un ES klasificētajai informācijai atteikta 3 personām.

Latvijas Republikas atbilstību NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzības standartiem veic atbildīgo NATO un ES drošības struktūru inspekcijas. Inspekcijas notiek regulāri un pēdējo gadu pārbaudes apliecinājušas, ka Latvijā ieviestie klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi atbilst NATO un ES ietvaros noteiktiem standartiem.

Valsts noslēpuma aizsardzība

Atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktajai kompetencei SAB, līdztekus Drošības policijai un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, veic arī tiešus valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus. Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes pirms tām izsniedz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, ka arī pārbauda un sertificē darbā ar klasificētu informāciju izmantotas telpas. SAB veic valsts noslēpuma apstrādei paredzēto informācijas sistēmu akreditāciju. Procedūra paredz, ka personai ir tiesības SAB pārsūdzēt pārējo valsts drošības iestāžu (DP un MIDD) pieņemtos lēmumus par pieejas valsts noslēpumam atteikumu.

SAB 2015. gadā sagatavoja un izsniedza 656 speciālās atļaujas (apliecības) darbam ar valsts noslēpumu:

- Pirmās kategorijas apliecības (sevišķi slepeni) - 244 (2014. g. 268).

- Otrās kategorijas apliecības (slepeni) - 270 (2014. g. 332).

- Trešās kategorijas apliecības (konfidenciāli) -142 (2014. g. 247).

Kritēriji, pēc kuriem tiek izlemts par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu piešķiršanu vai atteikšanu ir noteikti likuma “Par valsts noslēpumu” 9. pantā. 2015. gadā SAB ir atteicis izsniegt pieeju valsts noslēpumam 42 gadījumos, tajā skaitā izskatot DP un MIDD pieņemtos un birojam pārsūdzētos lēmumus. Pēdējos gados atteikumu skaits pakāpeniski pieaug. Galvenais šīs tendences iemesls ir valsts drošības iestāžu īstenotie uzlabojumi, pilnveidojot pārbaudes procesu un ieviešot jaunas metodes.

SAB direktora lēmums par speciālās atļaujas atteikšanu ir pārsūdzams ģenerālprokuroram. 2015. gadā ģenerālprokuroram iesniegtas 25 pārsūdzības, un visos gadījumos ģenerālprokurors ir atzinis, ka SAB lēmums ir bijis pamatots un atbilstošs likuma prasībām.

* Fragmenti no SAB 2015. gada pārskata publiskās daļas

Novērtē šo rakstu: