Latvijas valstij kopumā „airBaltic” nāksies ieguldīt vismaz miljardu eiro
Pietiek lasītājs05.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interesanti, ar ko satiksmes ministrs Linkaits varētu pamatot savus nesenos izteikumus, ka viņš cer, ka AirBaltic vairs nevajadzēs ieguldīt. Manuprāt, AirBaltic nāksies ieguldīt vismaz miljardu eiro.
Šī gada 11.martā Linkaits nāca klajā ar paziņojumu, ka "Latvijas aviācijas nozare ir spēcīga un konkurētspējīga, līdz ar to arī AirBaltic pozīcija ir spēcīga un nekādi finansiāli stimuli šai jomā nav vajadzīgi”.
Te jāsaka skaidri un gaiši - Linkaits vai nu ir nekompetents vai melis, jo tikai divas nedēļas vēlāk, 30.martā valdība jau izskata un arī atbalsta 150 miljonu eiro ieguldīšanu AirBaltic pamatkapitālā.
8. aprīlī premjers Kariņš paziņo, ka valstij ir ļoti daudz naudas, līdz ar ko 30. aprīlī valdība lemj palielināt atbalstu, bet nu jau 250 miljonus eiro apmērā.
24. aprīlī AirBaltic nāk klajā ar uzlabotu biznesa plānu krīzes pārvarēšanai, kura ietvaros paredzēts pašlaik izmantot tikai 22 lidmašīnas, bet turpināt iepirkt 30 jaunas Francijā bāzētā ražotāja Airbus lidmašīnas līdz 2024. gada nogalei.
Lai arī šobrīd kritums pasažieru pārvadājumos ir lielāks par 60%, jaunais biznesa plāns paredz jau 2025. gadā dubultot 2019. gadā pārvadāto pasažieru skaitu. Šādas aplēses gan šķiet pilnībā atrautas no realitātes, un doma, ka šādam scenārijam tic Satiksmes un Finanšu ministrijā, liek aizdomāties.
Pēc IATA domām pārvadājamo pasažieru skaits varētu atgriezties 2019. gada līmenī ne ātrāk kā 2024. gadā. Andris Vilks paredz Latvijas ekonomikas atveseļošanas divu gadu laikā, un cerams, ka viņam taisnība. Var jau būt, ka Covid pazudīs un šī ir laba iespēja kļūt par Eiropas flagmani aviopārvadājumos, bet līdz tam vēl ir jāizdzīvo.
Un šeit vēl šāds publikācijas fragments: „„AirBaltic vēsturiski ir lidsabiedrība, kurai ir par maz pašu kapitāla. Mēs savu attīstību vienmēr finansējam no aizdevumiem. Ja skatāmies globāli, tad AirBaltic finanšu svira ir viena no augstākajām nozarē, kas nozīmē to, ka papildu spējas aizņemties ir būtiski samazinātas," sacīja Jakovļevs.
Arī 200 miljonu eiro iegūšana no obligācijām nāca ar nosacījumu, ka uzņēmums nedrīkst izdot nenodrošinātus aizdevumus. Pretējā gadījumā obligācijas var pieprasīt izpirkt pirms laika. "Tāpēc vienīgais risinājums krīzes laikā ir nevis aizdevums, bet ieguldījums pašu kapitālā," pamatoja uzņēmuma pārstāvis.”
Tātad faktiski šis ir stāsts nevis par to, vai airBaltic nesīs peļņu, bet gan, kā tas spēs izpildīt savas saistības krīzes apstākļos bez turpmāka valsts atbalsta. Tie ir 420 miljoni eiro nākamo piecu gadu laikā, bet kopumā vairāk nekā 800 miljoni eiro.
Red.piez. Vēl par šo pašu tēmu lasāms šeit.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
