Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.

Augstākā izglītība Latvijā politiķu acīs gadu desmitiem nav bijusi nekas interesants, jo “viņi paši tiek galā, sevi “nofinansējot” ar maksas studentiem”, “mācībspēki un studenti Latvijā ir pacietīgs kontingents, kas nesaceļas pret varu”, “viņiem nekā nav”, “kā elektorāts uz vēlēšanām zinātnieki nav vērā ņemami” utt. Finanšu krīzes un Latvijas iespējamā defolta apstākļos 2008. gadā augstākā izglītība un zinātne izrādījās pavisam labs (jo miermīlīgs) objekts, kura finansējumu var sarucināt uz pusi, lai valsts būtu glābta (protams, samazināja arī daudzu citu nozaru finansējumu).

Kā kusls un paklausīgs kustonis

Stratēģiem izrādījās taisnība – kā kusls un paklausīgs kustonis augstākās izglītības un zinātnes kopiena Latvijā turpināja paciesties, gaidīt nākotni, grimt entuziasma pilnos sapņos, cerēt, mangot, ko tikai nedarīt, lai izdzīvotu. Pētnieki kā kinofilmā skatījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdnes Agritas Kiopas publiskotajos grafikos, kuros valsts budžeta finansējums zinātnei un augstākajai izglītībai 2020. gadā šaujas debesīs, jo sasniedz likumos paredzētos procentus no IKP. Daži varbūt pat noticēja. Vairākums gan ne. Tomēr turpināja dzīvot ierastajā cerību un izdzīvošanas režīmā, strādājot (tāpat kā medmāsas) vairākās darbavietās vienlaikus.

Dabaszinātnieki redzēja izeju Eiropas struktūrfondu maciņā, bet citas zinātņu nozares iztika ar “sausu maizi”. Ministre Šuplinska šogad personīgi nodefinēja šīs sausās maizes lielumu, sakot, ka pati par pētnieces darbu mēnesī no bāzes finansējuma saņem ap 150 eiro. Un viss. Daļai zinātnieku Latvijā tieši tā arī ir. Tam nespēj noticēt pat žurnālisti, kas, piemēram, Latvijas Radio raud par “mazu” algu – ap 1100 eiro mēnesī.

Atceros, kā zinātne ar grūtībām iespraucās Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.–2020. gadam. Redzu, kā zinātnieki un augstskolas pašlaik satraukti par sevi atgādina, lai iekļūtu NAP 2020.–2027. gadam. Zināms, kā savulaik mēģināja noturēt spēkā pie premjera iedibināto Latvijas Zinātnes un inovāciju stratēģisko padomi, kas izrādījās par vāju un nenozīmīgu, lai kaut ko mainītu. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) priekšlikumu 2020. gadu pasludināt par zinātnes un augstākās izglītības gadu daudzi neuztvēra nopietni. Latvijas attīstība tikai vārdos ir bijusi saistīta ar Eiropas Savienības (ES) smagsvara jēdzieniem “uz zināšanām balstīta ekonomika”, “zinātņu universitāte”, jo ir ticis spēlēts līdzi tam, kā jārunā Eiropā. Nevis tam, kā jādara.

Ne sevišķi gudra stratēģija

Latvijas stratēģija kopš 1991. gada ir izrādījusies ne sevišķi gudra. Kāpēc tā? To vērtēs nākamās paaudzes, ja paši nespējam saprast.

Pirmais solis – privātīpašuma, brīvā tirgus, liberālisma ideoloģijas ieviešana, kapitālisma pirmie soļi. It kā pienāktos saprast, ka ar brīva indivīda ideju akcents jāliek uz izglītotu, atbildīgu un strādīgu pilsoni, tātad uz labu izglītību, racionalitāti, zināšanām. Citādi būs murgs, nevis demokrātija, attīstīta ekonomika un pilsoniskā sabiedrība.

Bet še tev! Dominēja citas pieejas: izglītības sistēmā ieviesa brīvo tirgu, iedibināja likumus, kas palīdz vairot privātās augstskolas, studiju jēgu augstskolās vērsa uz peļņu, tīksminājās par masu izglītības efektu, kam līdzi vairojās virspusējība un paviršība. Valsts vārdā tika paziņots, ka mēs esam “tilts starp Rietumiem un Austrumiem” (līdzi tam ir nākusi to laiku biznesa nepareizā orientācija). Cik labi, ka prezidents Egils Levits ar stingru balsi šovasar pateica: beidziet, jūs, par to tiltu!

Divtūkstošajos gados parādījās cita stratēģija – valsts jāvada kā uzņēmums (premjers Andris Šķēle), universitāte ir uzņēmums (rektors Ivars Lācis), un vispār mūsu valsts misija būs pakalpojumi. Varam pakalpot kā tranzīts, kā finanšu plūsmu pārvaldnieki bankās, kā padomdevēji utt.

Tilta metafora saruka, un pieauga metafora “pakalpojums”. Universitāte un zinātne pakalpos un kalpos, bet ārpus tās tiks noteikts, kam un kā jākalpo. Zinātnes projektam noteikti jākalpo, piemēram, eksporta pieaugumam. Pamēģini tikai neaizpildīt šo pieteikuma veidlapas aili – izgāzīs!

Latvijas politiskās un biznesa elites bērni turpinās doties studēt uz ārzemēm. Bet vietējie zinātnieki un mācībspēki centīsies izdzīvot, jo – sev par nelaimi – mīl savu nozari un protestēt nav spējīgi.

Šis pakalpošanas motīvs augstākajā izglītībā un zinātnē nav sevišķi izdevies. Studenti, mācībspēki un zinātnieki intuitīvi jūt – kaut kas īsti nav pareizi. Kungu un kalpu attiecībās iet secen radošums, izziņas process un inovatīvi atklājumi. Pakalpotājs ir tikai izpildītājs.

Galīgi šķērsām valsts stratēģija aizgāja ar ideoloģiju finanšu pakalpojumu jomā: “Latvija ir tuvāk nekā Šveice!” Augļotāju gars valstī tika sekmēts ar visiem iespējamiem līdzekļiem, aizmirstot par Bībelē teikto, ka augļošana nav laba, kaut cilvēciskajā pasaulē tiek praktizēta.

Kā var nebūt laba? Ja, neko neražojot, no naudas plūsmām “nobirst” pat vairāk par mafijas pierastajiem desmit; ja valsts budžetā no tās iebirst krietnas summas, no kurām galu galā, kā teica finanšu tranzīta ideologi, varēs iedot arī augstskolām un zinātnei.

Taču notika taisni otrādi – valsts iedzīvotāji dabūja glābt turpat vai četras lielas bankas, sliktā attieksme pret augstāko izglītību un zinātni nemainījās. Pieauga valsts parāds. Tagad esam dabūjuši soda mērus no “Moneyval” par vieglprātību, iespējams, pat par teroristu finansēšanu. Man gribētos teikt – arī par “face control” trūkumu un politbiznesa nekaunību. Taču savairojās ar finanšu un uzņēmumu pārvaldību saistītas studiju programmas, piesaistot arī Vidusāzijas studentus, kam šķiet, ka te nu gan ir bijis veiksmes stāsts.

Finanšu tranzīta ideoloģija ir pieklusināta, citu pakalpojumu idejas – atmodinātas, jo pārdosim ārstniecības, tūrisma, demokrātijas eksporta, arī augstākās izglītības pakalpojumus.

Labi, lai būtu. Bet kam? Un cik gudri? Ja paskatās, no kurienes Latvijas augstskolās ir visvairāk ārzemju studentu, tad tās ir divas valstis: Indija un Uzbekistāna. Pasaules mērogā ir cēli izpalīdzēt tiem iedzīvotājiem, kam grūtāk iegūt augstāko izglītību savā zemē. Indijā ir pāri miljardam iedzīvotāju, no turienes ņemt un ņemt. Taču, kad man no Kašmiras provinces atsūtīja četru indiešu zēnu dokumentus (tajos parādījās visai vāja iepriekšējā izglītība), kuri vēlas studēt doktorantūrā Rīgā, balstoties uz iespēju no Eiropas Savienības dabūt labu atbalstu tieši zemākās kastas (dalitu) pārstāvjiem, viens no viņiem jautāja: vai, ierodoties pie jums, varēs dabūt darbu Kanādā? Es atteicu, lai gan atteikšana varbūt neatbilst mūsu jaunajai politikai.

Vajag daudz cēlākus mērķus

LU ar valsts atbalstu vajag daudz cēlākus mērķus (bet tas maksās daudz!), ne tikai savākt vairāk trešās pasaules valstu studējošo un savairot studentus maksātājus. Kā teica Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida: “Mana valsts nesacenšas ar Vāciju, kāpēc ar to? Mēs izvirzām sacensību ar Silīcija ieleju!” Arī LU un citām universitātēm vajag šo pašapziņu, spēju izaicināt un uzdrošināties.

Latvijā neviena augstskola nepacelsies dižos augstumos, ja tā tiks politiski noniecināta, dedzināta un atstāta bez finansējuma. Es absolūti neticu (jo esmu redzējusi pietiekami daudz pasaules universitāšu), ka Latvijas zinātnieki ir dumji, ka mācībspēki atpalikuši un sistēma stagnējoša. Ja politiskās aprindas uz to grib paskatīties tā, tad vienmēr var atrast kaut ko sliktu.

Brīnums, ka šobrīd neviens negrib paskatīties uz lietām pozitīvi, un tas tāpēc, ka politiķi ir iesaistījušies uguns rituālos! Šamaniskie rituāli ir suģestējoši zemapziņas līmenī – pietiekami daudziem ir patīkami sajust varu un nodedzināt vienu Muižnieku! Kas viņš tāds ir, lai iet bojā! Nāks citi! Sīkums, ka viņš ir pūlējies celt LU Torņkalna akadēmisko centru. Un visa universitāte ir žagaru kaudze, ko vajag izjaukt. Tikai kurš to saliks kopā?

Abas LU Satversmes sapulces patiešām bija tālu no ideāla un tāpēc pastāv arguments, ka kļūdas rektora vēlēšanu procesā noveda pie “dedzināšanas”. Esmu jau teikusi, ka piekrītu – šīs sapulces nebija tik rūpīgi sagatavotas, kā pienāktos.

Taču, “aizdedzinot ugunskuru”, vēršoties pret LU un atsūtot rektora p. i., aizdegas daudz vairāk, nekā domāts. Vai vispār par to ir ticis padomāts? Deg zinātnieku, mācībspēku, studentu un Latvijas intelektuālās sabiedrības pašapziņa, sadeg LU starptautiskais tēls, augstākajā izglītībā nostiprinās frakcijas, nelabvēļi, sūdzētāji un glaimotāji. Pieaug bailes izteikties, zūd pārliecība par akadēmisko brīvību. Universitātes kopš viduslaikiem ir centušās būt brīvas, un tas ir bijis akadēmiskā progresa pamats.

Kam un ko nesīs pārmaiņas

Tagad tā vietā, lai ar universitāšu koncepciju dotos uzvarēt pasauli, nāksies strīdēties, kuras augstskolas saglabās patstāvību, kuras tiks pakļautas, kuras iznīcinātas un kuras apbalvotas. Domāju, ka LU kā novājinātākā tiks pakļauta visstraujākajām izmaiņām, kas priecēs IZM un ministres Šuplinskas labvēļus, stiprinot Jaunās konservatīvās partijas kā nepiekāpīgas armijas tēlu. Muižnieks, iespējams, tiks upurēts līdz galam, LU Senāta statuss pazemināts līdz studiju programmu izskatīšanai. Daļa LU struktūrvienību tiks likvidētas. Citas universitātes, iespējams, izvairīsies, jo nav pakļautas IZM.

Tad LU kā pilotprojektu ieviesīs Dižpadomi, valdības vadītājam nemitīgi atkārtojot: tā nebūs politizēta, nebūs! Taču tauta tam neticēs, jo ir pieredzējusi brīnumus ar valsts uzņēmumu padomēm. Rektors, pat no jauna ievēlēts (no mums vēl nezināmiem profesoriem), būs “zem galda”, jo nonāks izpildītāja lomā. LU no budžeta būs jāizdala vismaz pusmiljons, lai Dižpadomi finansētu, jo stratēģiskus lēmumus neviens par velti nerada.

Latvijā neviena augstskola nepacelsies dižos augstumos, ja tā tiks politiski noniecināta, dedzināta un atstāta bez finansējuma.

Parastos mācībspēkus tas daudz neskars, jo nekas jau īsti neuzlabosies, ja nemainīsies attieksme pret augstāko izglītību un zinātni kopumā. Ja valsts stratēģija negūs virzību uz īstenu zinātnes universitāti, Zinātniskās darbības likuma un Augstskolu likuma pildīšanu. Studenti, būdami jauni un uzņēmīgi, mēģinās iedzīvināt modernitātes garu, taču tam trūks resursu.

Politiskā elite apmierināti noskatīsies, ka, lūk, ar pārvaldības sistēmas maiņu mēs visu esam atrisinājuši, bet tā nebūs tiesa, jo ne jau tur slēpjas problēmu sakne. LU gadu desmitu atkal audzēs savu tēlu starptautiskajā arēnā, muļķīgi atvainojoties par simtgades svinību gadā notikušo traci. Latvijas politiskās un biznesa elites bērni turpinās doties studēt uz ārzemēm (tas pats sindroms, ko novēro Krievijā un citās postpadomju zemēs).

Bet vietējie zinātnieki un mācībspēki centīsies izdzīvot, jo – sev par nelaimi – mīl savu nozari un protestēt nav spējīgi. Lektori ar zinātņu grādu un atalgojumu ap 760 eiro mēnesī padomās, ka skolotājiem ir mazliet sliktāk, taču tiem vismaz ir apsolīts. Atvērtās universitātes modelis sekmēs to, ka varēs dabūt pasniedzējus ārzemniekus, kuriem, iespējams, nāksies solīt vismaz divreiz lielāku algu. Daži no viņiem būs atraktīvi un izcili, tāpēc ka lolos cerību kļūt par vietējo apgaismotājiem. Bet daļa varbūt pat izrādīsies sliktāki, jo nāks no ārzemnieku bezdarbnieku vidus.

Augstskolu un zinātnes sistēmā izaugs jaunas problēmas. Izglītības un zinātnes ministrijā būs citi laiki, tracis tiks piemirsts, varbūt pat ministre Šuplinska izkaros 2020. gadam zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu par 30 miljoniem (nupat jau prasība saruka uz 20 miljoniem) un viņai tiks piedots, ka bija tik dedzinātkāra. Latvijai ir savs lepnums, un varbūt tas atdzims caur upurēšanu, karstiem pelniem un vajadzību dzīvot mierā tālāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

pietiek_kampt

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...