Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.

Augstākā izglītība Latvijā politiķu acīs gadu desmitiem nav bijusi nekas interesants, jo “viņi paši tiek galā, sevi “nofinansējot” ar maksas studentiem”, “mācībspēki un studenti Latvijā ir pacietīgs kontingents, kas nesaceļas pret varu”, “viņiem nekā nav”, “kā elektorāts uz vēlēšanām zinātnieki nav vērā ņemami” utt. Finanšu krīzes un Latvijas iespējamā defolta apstākļos 2008. gadā augstākā izglītība un zinātne izrādījās pavisam labs (jo miermīlīgs) objekts, kura finansējumu var sarucināt uz pusi, lai valsts būtu glābta (protams, samazināja arī daudzu citu nozaru finansējumu).

Kā kusls un paklausīgs kustonis

Stratēģiem izrādījās taisnība – kā kusls un paklausīgs kustonis augstākās izglītības un zinātnes kopiena Latvijā turpināja paciesties, gaidīt nākotni, grimt entuziasma pilnos sapņos, cerēt, mangot, ko tikai nedarīt, lai izdzīvotu. Pētnieki kā kinofilmā skatījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdnes Agritas Kiopas publiskotajos grafikos, kuros valsts budžeta finansējums zinātnei un augstākajai izglītībai 2020. gadā šaujas debesīs, jo sasniedz likumos paredzētos procentus no IKP. Daži varbūt pat noticēja. Vairākums gan ne. Tomēr turpināja dzīvot ierastajā cerību un izdzīvošanas režīmā, strādājot (tāpat kā medmāsas) vairākās darbavietās vienlaikus.

Dabaszinātnieki redzēja izeju Eiropas struktūrfondu maciņā, bet citas zinātņu nozares iztika ar “sausu maizi”. Ministre Šuplinska šogad personīgi nodefinēja šīs sausās maizes lielumu, sakot, ka pati par pētnieces darbu mēnesī no bāzes finansējuma saņem ap 150 eiro. Un viss. Daļai zinātnieku Latvijā tieši tā arī ir. Tam nespēj noticēt pat žurnālisti, kas, piemēram, Latvijas Radio raud par “mazu” algu – ap 1100 eiro mēnesī.

Atceros, kā zinātne ar grūtībām iespraucās Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.–2020. gadam. Redzu, kā zinātnieki un augstskolas pašlaik satraukti par sevi atgādina, lai iekļūtu NAP 2020.–2027. gadam. Zināms, kā savulaik mēģināja noturēt spēkā pie premjera iedibināto Latvijas Zinātnes un inovāciju stratēģisko padomi, kas izrādījās par vāju un nenozīmīgu, lai kaut ko mainītu. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) priekšlikumu 2020. gadu pasludināt par zinātnes un augstākās izglītības gadu daudzi neuztvēra nopietni. Latvijas attīstība tikai vārdos ir bijusi saistīta ar Eiropas Savienības (ES) smagsvara jēdzieniem “uz zināšanām balstīta ekonomika”, “zinātņu universitāte”, jo ir ticis spēlēts līdzi tam, kā jārunā Eiropā. Nevis tam, kā jādara.

Ne sevišķi gudra stratēģija

Latvijas stratēģija kopš 1991. gada ir izrādījusies ne sevišķi gudra. Kāpēc tā? To vērtēs nākamās paaudzes, ja paši nespējam saprast.

Pirmais solis – privātīpašuma, brīvā tirgus, liberālisma ideoloģijas ieviešana, kapitālisma pirmie soļi. It kā pienāktos saprast, ka ar brīva indivīda ideju akcents jāliek uz izglītotu, atbildīgu un strādīgu pilsoni, tātad uz labu izglītību, racionalitāti, zināšanām. Citādi būs murgs, nevis demokrātija, attīstīta ekonomika un pilsoniskā sabiedrība.

Bet še tev! Dominēja citas pieejas: izglītības sistēmā ieviesa brīvo tirgu, iedibināja likumus, kas palīdz vairot privātās augstskolas, studiju jēgu augstskolās vērsa uz peļņu, tīksminājās par masu izglītības efektu, kam līdzi vairojās virspusējība un paviršība. Valsts vārdā tika paziņots, ka mēs esam “tilts starp Rietumiem un Austrumiem” (līdzi tam ir nākusi to laiku biznesa nepareizā orientācija). Cik labi, ka prezidents Egils Levits ar stingru balsi šovasar pateica: beidziet, jūs, par to tiltu!

Divtūkstošajos gados parādījās cita stratēģija – valsts jāvada kā uzņēmums (premjers Andris Šķēle), universitāte ir uzņēmums (rektors Ivars Lācis), un vispār mūsu valsts misija būs pakalpojumi. Varam pakalpot kā tranzīts, kā finanšu plūsmu pārvaldnieki bankās, kā padomdevēji utt.

Tilta metafora saruka, un pieauga metafora “pakalpojums”. Universitāte un zinātne pakalpos un kalpos, bet ārpus tās tiks noteikts, kam un kā jākalpo. Zinātnes projektam noteikti jākalpo, piemēram, eksporta pieaugumam. Pamēģini tikai neaizpildīt šo pieteikuma veidlapas aili – izgāzīs!

Latvijas politiskās un biznesa elites bērni turpinās doties studēt uz ārzemēm. Bet vietējie zinātnieki un mācībspēki centīsies izdzīvot, jo – sev par nelaimi – mīl savu nozari un protestēt nav spējīgi.

Šis pakalpošanas motīvs augstākajā izglītībā un zinātnē nav sevišķi izdevies. Studenti, mācībspēki un zinātnieki intuitīvi jūt – kaut kas īsti nav pareizi. Kungu un kalpu attiecībās iet secen radošums, izziņas process un inovatīvi atklājumi. Pakalpotājs ir tikai izpildītājs.

Galīgi šķērsām valsts stratēģija aizgāja ar ideoloģiju finanšu pakalpojumu jomā: “Latvija ir tuvāk nekā Šveice!” Augļotāju gars valstī tika sekmēts ar visiem iespējamiem līdzekļiem, aizmirstot par Bībelē teikto, ka augļošana nav laba, kaut cilvēciskajā pasaulē tiek praktizēta.

Kā var nebūt laba? Ja, neko neražojot, no naudas plūsmām “nobirst” pat vairāk par mafijas pierastajiem desmit; ja valsts budžetā no tās iebirst krietnas summas, no kurām galu galā, kā teica finanšu tranzīta ideologi, varēs iedot arī augstskolām un zinātnei.

Taču notika taisni otrādi – valsts iedzīvotāji dabūja glābt turpat vai četras lielas bankas, sliktā attieksme pret augstāko izglītību un zinātni nemainījās. Pieauga valsts parāds. Tagad esam dabūjuši soda mērus no “Moneyval” par vieglprātību, iespējams, pat par teroristu finansēšanu. Man gribētos teikt – arī par “face control” trūkumu un politbiznesa nekaunību. Taču savairojās ar finanšu un uzņēmumu pārvaldību saistītas studiju programmas, piesaistot arī Vidusāzijas studentus, kam šķiet, ka te nu gan ir bijis veiksmes stāsts.

Finanšu tranzīta ideoloģija ir pieklusināta, citu pakalpojumu idejas – atmodinātas, jo pārdosim ārstniecības, tūrisma, demokrātijas eksporta, arī augstākās izglītības pakalpojumus.

Labi, lai būtu. Bet kam? Un cik gudri? Ja paskatās, no kurienes Latvijas augstskolās ir visvairāk ārzemju studentu, tad tās ir divas valstis: Indija un Uzbekistāna. Pasaules mērogā ir cēli izpalīdzēt tiem iedzīvotājiem, kam grūtāk iegūt augstāko izglītību savā zemē. Indijā ir pāri miljardam iedzīvotāju, no turienes ņemt un ņemt. Taču, kad man no Kašmiras provinces atsūtīja četru indiešu zēnu dokumentus (tajos parādījās visai vāja iepriekšējā izglītība), kuri vēlas studēt doktorantūrā Rīgā, balstoties uz iespēju no Eiropas Savienības dabūt labu atbalstu tieši zemākās kastas (dalitu) pārstāvjiem, viens no viņiem jautāja: vai, ierodoties pie jums, varēs dabūt darbu Kanādā? Es atteicu, lai gan atteikšana varbūt neatbilst mūsu jaunajai politikai.

Vajag daudz cēlākus mērķus

LU ar valsts atbalstu vajag daudz cēlākus mērķus (bet tas maksās daudz!), ne tikai savākt vairāk trešās pasaules valstu studējošo un savairot studentus maksātājus. Kā teica Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida: “Mana valsts nesacenšas ar Vāciju, kāpēc ar to? Mēs izvirzām sacensību ar Silīcija ieleju!” Arī LU un citām universitātēm vajag šo pašapziņu, spēju izaicināt un uzdrošināties.

Latvijā neviena augstskola nepacelsies dižos augstumos, ja tā tiks politiski noniecināta, dedzināta un atstāta bez finansējuma. Es absolūti neticu (jo esmu redzējusi pietiekami daudz pasaules universitāšu), ka Latvijas zinātnieki ir dumji, ka mācībspēki atpalikuši un sistēma stagnējoša. Ja politiskās aprindas uz to grib paskatīties tā, tad vienmēr var atrast kaut ko sliktu.

Brīnums, ka šobrīd neviens negrib paskatīties uz lietām pozitīvi, un tas tāpēc, ka politiķi ir iesaistījušies uguns rituālos! Šamaniskie rituāli ir suģestējoši zemapziņas līmenī – pietiekami daudziem ir patīkami sajust varu un nodedzināt vienu Muižnieku! Kas viņš tāds ir, lai iet bojā! Nāks citi! Sīkums, ka viņš ir pūlējies celt LU Torņkalna akadēmisko centru. Un visa universitāte ir žagaru kaudze, ko vajag izjaukt. Tikai kurš to saliks kopā?

Abas LU Satversmes sapulces patiešām bija tālu no ideāla un tāpēc pastāv arguments, ka kļūdas rektora vēlēšanu procesā noveda pie “dedzināšanas”. Esmu jau teikusi, ka piekrītu – šīs sapulces nebija tik rūpīgi sagatavotas, kā pienāktos.

Taču, “aizdedzinot ugunskuru”, vēršoties pret LU un atsūtot rektora p. i., aizdegas daudz vairāk, nekā domāts. Vai vispār par to ir ticis padomāts? Deg zinātnieku, mācībspēku, studentu un Latvijas intelektuālās sabiedrības pašapziņa, sadeg LU starptautiskais tēls, augstākajā izglītībā nostiprinās frakcijas, nelabvēļi, sūdzētāji un glaimotāji. Pieaug bailes izteikties, zūd pārliecība par akadēmisko brīvību. Universitātes kopš viduslaikiem ir centušās būt brīvas, un tas ir bijis akadēmiskā progresa pamats.

Kam un ko nesīs pārmaiņas

Tagad tā vietā, lai ar universitāšu koncepciju dotos uzvarēt pasauli, nāksies strīdēties, kuras augstskolas saglabās patstāvību, kuras tiks pakļautas, kuras iznīcinātas un kuras apbalvotas. Domāju, ka LU kā novājinātākā tiks pakļauta visstraujākajām izmaiņām, kas priecēs IZM un ministres Šuplinskas labvēļus, stiprinot Jaunās konservatīvās partijas kā nepiekāpīgas armijas tēlu. Muižnieks, iespējams, tiks upurēts līdz galam, LU Senāta statuss pazemināts līdz studiju programmu izskatīšanai. Daļa LU struktūrvienību tiks likvidētas. Citas universitātes, iespējams, izvairīsies, jo nav pakļautas IZM.

Tad LU kā pilotprojektu ieviesīs Dižpadomi, valdības vadītājam nemitīgi atkārtojot: tā nebūs politizēta, nebūs! Taču tauta tam neticēs, jo ir pieredzējusi brīnumus ar valsts uzņēmumu padomēm. Rektors, pat no jauna ievēlēts (no mums vēl nezināmiem profesoriem), būs “zem galda”, jo nonāks izpildītāja lomā. LU no budžeta būs jāizdala vismaz pusmiljons, lai Dižpadomi finansētu, jo stratēģiskus lēmumus neviens par velti nerada.

Latvijā neviena augstskola nepacelsies dižos augstumos, ja tā tiks politiski noniecināta, dedzināta un atstāta bez finansējuma.

Parastos mācībspēkus tas daudz neskars, jo nekas jau īsti neuzlabosies, ja nemainīsies attieksme pret augstāko izglītību un zinātni kopumā. Ja valsts stratēģija negūs virzību uz īstenu zinātnes universitāti, Zinātniskās darbības likuma un Augstskolu likuma pildīšanu. Studenti, būdami jauni un uzņēmīgi, mēģinās iedzīvināt modernitātes garu, taču tam trūks resursu.

Politiskā elite apmierināti noskatīsies, ka, lūk, ar pārvaldības sistēmas maiņu mēs visu esam atrisinājuši, bet tā nebūs tiesa, jo ne jau tur slēpjas problēmu sakne. LU gadu desmitu atkal audzēs savu tēlu starptautiskajā arēnā, muļķīgi atvainojoties par simtgades svinību gadā notikušo traci. Latvijas politiskās un biznesa elites bērni turpinās doties studēt uz ārzemēm (tas pats sindroms, ko novēro Krievijā un citās postpadomju zemēs).

Bet vietējie zinātnieki un mācībspēki centīsies izdzīvot, jo – sev par nelaimi – mīl savu nozari un protestēt nav spējīgi. Lektori ar zinātņu grādu un atalgojumu ap 760 eiro mēnesī padomās, ka skolotājiem ir mazliet sliktāk, taču tiem vismaz ir apsolīts. Atvērtās universitātes modelis sekmēs to, ka varēs dabūt pasniedzējus ārzemniekus, kuriem, iespējams, nāksies solīt vismaz divreiz lielāku algu. Daži no viņiem būs atraktīvi un izcili, tāpēc ka lolos cerību kļūt par vietējo apgaismotājiem. Bet daļa varbūt pat izrādīsies sliktāki, jo nāks no ārzemnieku bezdarbnieku vidus.

Augstskolu un zinātnes sistēmā izaugs jaunas problēmas. Izglītības un zinātnes ministrijā būs citi laiki, tracis tiks piemirsts, varbūt pat ministre Šuplinska izkaros 2020. gadam zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu par 30 miljoniem (nupat jau prasība saruka uz 20 miljoniem) un viņai tiks piedots, ka bija tik dedzinātkāra. Latvijai ir savs lepnums, un varbūt tas atdzims caur upurēšanu, karstiem pelniem un vajadzību dzīvot mierā tālāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...