Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms trīsarpus gadiem ar lielu pompu izziņotais Latvijas Baltijā pirmais satelīts joprojām nav palaists kosmosā, lai gan abas kaimiņvalsts – Igaunija un Lietuva – savus satelīta projektus sāka vēlāk un tie jau atrodas kosmosā. Tiek gan apgalvots, ka nauda satelīta ievadīšanai kosmosā esot pietaupīta un šā gada nogalē beidzot arī Latvijas minipavadonis varētu doties izplatījumā.

2011.gada augusta beigās Ventspilī tika paziņots, ka esot izgatavots Baltijā pirmais satelīts Venta-1 un sākta tā testēšana. Toreiz tika paustas cerības, ka jau tā paša gada nogalē vai nākamā gada sākumā tas tiks palaists kosmosā. Tomēr igauņi un  lietuvieši, kas savus satelīta projektus sāka vēlāk, ir pamanījušies izplatījuma tāles iekarot ātrāk. Igaunijas satelīts kosmosā nonāca 2013.gada maijā, bet Lietuva divus savus satelītus kosmosā nogādāja šogad janvārī. Tikmēr Venta 1 joprojām atrodas uz zemes.

Kā skaidro Ventspils Augstskolas (VeA) speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola, satelīts Venta-1, kas tapis, Ventspils Augstskolai sadarbojoties ar Brēmenes Tehnisko universitāti un Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, ir izstrādāts, izgatavots un tehniski sagatavots palaišanai orbītā.

„Šī gada janvārī projekta Venta-1 partneris - Brēmenes Tehniskā universitāte, kas ir atbildīga par starta nodrošināšanu, ir noslēdzis līgumu ar Indijas valsts kompāniju Antrix Ltd. par Venta-1 ievadīšanu orbītā šī gada 3. – 4. ceturksnī. Konkrētais starta datums vēl nav noteikts un ir atkarīgs no nesējraķetes galvenās kravas gatavības,” informē VeA pārstāve.

Iemesli, kādēļ Latvijas satelīts joprojām atrodas uz zemes, esot vairāki. Laiks kopš satelīta tehniskās izstrādes pabeigšanas 2011. gadā esot veltīts starta iespēju meklēšanai un sakaru radiofrekvenču saskaņošanai. Lai ar satelītu drīkstētu komunicēt, ir jāiegūst radiofrekvenču lietošanas atļauja, ko Latvijā izdod VAS Elektroniskie sakari (ES). Pirms atļaujas izdošanas ES veic nepieciešamo radio frekvenču starptautisku koordināciju un saskaņošanu.

„Tas ir ilgs process, pēc ES speciālistu vērtējuma tam nepieciešami vismaz divi gadi ar precizējumu, ka tam nav noteikta maksimālā termiņa. Šobrīd ir pagājuši nedaudz vairāk par diviem gadiem, kopš ir uzsākta frekvenču koordinācija, un prognozējam frekvenču lietošanas atļauju saņemt aptuveni šī gada vidū,” kavēšanās iemeslus uzskaita Ozola.

Lai satelītu ievadītu orbītā, ir nepieciešams vienoties ar kādu no nesējraķešu operatoru kompānijām par Venta-1 pacelšanu orbītā kā „līdzpasažieri” kādā no nesējraķešu startiem. „Kopš Venta-1 izgatavošanas šādas sarunas un arī piedāvājumi ir bijuši vairāki. Ne visas šādas iespējas var tikt izmantotas. Ir jābūt vairāku apstākļu sakritībai – mums nepieciešama orbīta, kas šķērso Latviju, lai ar satelītu būtu iespējams komunicēt (orbītu mēs ietekmēt nevaram); ne visi piedāvājumi mums ir bijuši finansiāli pieņemami,” norāda VeA pārstāve.

Pēc viņas sniegtās informācijas, projektam finansiālu atbalstu ir sniegusi Izglītības un zinātnes ministrija un Saeima. Šis finansējums neesot pilnībā izlietots, daļa no tā ir rezervēta satelīta orbītā ievadīšanas pakalpojuma apmaksai, - tie ir aptuveni 50 tūkstoši eiro.

Izrādās, ka vēl viens iemesls satelīta palaišanai kosmosā esot tā lielums un komplicētība. Salīdzinot ar Igaunijā un arī Lietuvā palaistajiem CubeSat klases satelītiem, Venta-1 ir tehniski daudz sarežģītāks, sakariem ar to nepieciešami vairāki radio frekvenču diapazoni, tai skaitā profesionālo diapazonu frekvences, tāpēc arī saskaņošanas process daudz komplicētāks un ilgstošāks, nekā izmantojot tikai radioamatieru frekvenču diapazonu, kā tas bija Igaunijas un Lietuvas satelītu gadījumā, norāda Ozola.

Arī pēc masas, gabarītiem un tam veicamajām funkcijām Venta-1 krietni atšķiroties no CubeSat satelītiem, kuru izmēri ir 10x10x10 cm un masa - aptuveni viens kilograms. Ventas-1 masa ir aptuveni septiņi kilogrami un izmēri 50x50x20 cm. „Tas attiecīgi sadārdzina un sarežģī arī orbītā ievadīšanas procedūru,” uzsver VeA pārstāve.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...