Iesaki rakstu: 
Klajā nācis laikraksta Dienas Bizness ikgadējais izdevums Miljonārs, kurā jau divdesmit trešo gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un šajā pašā izdevumā ir atrodams arī Latvijas 125 vislielāko pelnītāju saraksts. Tiesa, tas gan neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, toties atklāj, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Savukārt pienesumu personiskajam makam demonstrē Latvijas lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, kura pirmo desmitnieku Pietiek publicēs rīt.
1. Arnis Riekstiņš (1. – vieta sarakstā pirms gada) – 39 170 595 eiro
Jau tradicionāli vislielāko peļņu guvis bezvadu maršrutēšanas iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, kuram pieder puse uzņēmuma kapitāldaļu. Viņa vadītais uzņēmums šogad saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību. Uzņēmējam pieder arī 50% SIA STARJT, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu un kas cietis 1,31 miljona eiro zaudējumus. Tāpat viņš ir vienīgais īpašnieks SIA Classic Air, kas nodarbojas ar aviopārvadājumiem un pagājušo gadu noslēdza ar 61 351 eiro zaudējumiem.
2. Uldis Asars (9.) – 17 616 396 eiro
Iespaidīgo peļņu, kas pirmo reizi ļāvusi izvirzīties peļņas līderos, kā ierasts sarūpējis uzņēmējam simtprocentīgi piederošais kokmateriālu ražotājs un tirgotājs SIA AKZ. Pārējie viņam piederošie uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem. Vienpersoniski piederošā SIA Mercador gadu noslēdza ar 93 eiro zaudējumiem, bet SIA C22, kur uzņēmējam pieder 60%, zaudējumi bija 98 eiro.
3. Andris Kozlovskis (-) – 11 976 538 eiro
Būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotāja Depo DIY īpašniekkompānijas SIA DMT Pluss patiesais labuma guvējs pie peļņas līderiem ir pirmo reizi. Oficiāli viņam šajā kompānijā, kas pagājušo gadu beidza ar 47,55 miljonu eiro peļņu, pieder 25,19% kapitāldaļu. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
4. Josifs Apts (13.) – 11 079 194 eiro
Jau vismaz septiņus gadus pēc kārtas starp lielākajiem pelnītājiem ir farmācijas koncerna AS Repharm līdzīpašnieks, kuram tajā saskaņā ar publiski pieejamo akcionāru sarakstu pieder puse akciju. Uzņēmums pērn strādājis ar 21,6 miljonu eiro peļņu. Viņam simtprocentīgi piederošā SIA Soneil Studio pagājušajā gadā guvusi 68 849 eiro peļņu, bet AS Hiperion – 167 eiro zaudējumus. SIA AZ Group, kurā uzņēmējam pieder 50% kapitāldaļu, darbojusies ar 99 eiro zaudējumiem, bet AS Ciap Trust – ar 295 189 eiro peļņu.
5. Jeļena Ņikitina (14.) – 10 803 929 eiro
Starp megapelnītājiem ir arī otra AS Repharm oficiālā līdzīpašniece, koncerna iepriekšējā līdzīpašnieka Vadima Telicas dzīvesbiedre, kurai uzņēmumā tāpat pieder 50% akciju. Šogad viņai vairs nepieder 20% no SIA Ogres centra aptieka.
6. Mārcis Martinsons (-) – 10 181 322 eiro
Savulaik šis gados jaunais uzņēmējs bijis megapelnītāju saraksta augšgalā un tagad tajā atgriezies, noslēdzot tā pirmo piecnieku. Lielāko peļņu – 8,54 miljonus eiro pērn kā jau ierasts sarūpēja ģimenes uzņēmums SIA MM investīcijas, kuru tēvs – neviennozīmīgi vērtētais politbiznesmenis Māris Martinsons - dēlam pārrakstīja pēc tam, kad par pašu pastiprināti sāka interesēties tiesībsargājošās iestādes. SIA Profs Real Estate, kurā gados jaunajam uzņēmējam pieder puse kapitāldaļu, pērn strādāja ar 3,28 miljonu eiro peļņu, bet BE Projekts, kurā arī viņam pieder 50%, gadu noslēdza ar 1535 eiro zaudējumiem.
7. Egils Butka (7.) – 9 491 880 eiro
Nu jau trešo gadu pēc kārtas šajā sarakstā iekļūst mazumtirdzniecības pārstāvis, kuram simtprocentīgi piederošā SIA Firma Madara 89 ir saistīta ar veikalu tīklu top! Citi uzņēmumi viņam nepieder.
8. Vera Marinkēviča (-) – 9 481 325 eiro
Likumsakarīgi starp megapelnītājiem ir arī pārējie būvmateriālu un mājsaimniecības preču veikalu tīkla Depo DIY līdzīpašnieki. Šai uzņēmējai veikala īpašniekkompānijā SIA DMT Pluss pieder 19,94% kapitāldaļu. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
9. Vineta Atvara (-) – 9 481 325 eiro
Tāpat kā kompanjonei arī šai uzņēmējai pieder 19,94% SIA DMT Pluss kapitāldaļu. Arī viņai citas kompānijas nepieder.
10. Artis Kozlovskis (-) – 9 481 325 eiro
Arī ceturtajam SIA DMT Pluss līdzīpašniekam uzņēmumā pieder 19,94% kapitāldaļu, un citi uzņēmumi nepieder.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
